Basketbols kā reliģija 0
Ceturtdaļgadsimta laikā kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas un Lietuvas basketbola izlases bijušas pavisam atšķirīgā panākumu līmenī, un mūsu dienvidu kaimiņi uz latviešiem var noraudzīties ar neslēptu pārākuma apziņu. Lietuvas izlase ir piedalījusies visos septiņos olimpisko spēļu turnīros; Latvijai tas nav izdevies ne reizi. Lietuviešiem ir trīs olimpiskās bronzas un divas ceturtās vietas. Lietuvas izlases rēķinā ir arī Eiropas čempionu tituls (2003), pasaules čempionāta bronza (2010), trīs Eiropas čempionāta sudrabi (1995, 2013, 2015) un viena bronza (2007). Latvijas panākumi uz šī fona ir ļoti pieticīgi: tikai divreiz izdevies iekļūt Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālā un izcīnīt 8. vietu.
Lietuvas panākumu cēloņi nav tālu jāmeklē: mūsu kaimiņvalstī basketbols ir teju tikpat liels svētums kā katoļticība. Talantīgākie lietuviešu puikas nešauboties izvēlas spēlēt basketbolu, savukārt Latvijā aptuveni līdzvērtīgās pozīcijās ir trīs galvenās sporta spēles: futbols, hokejs un basketbols. Turklāt lietuvieši vienmēr izcēlušies arī ar sportisko nekaunību, kas viņiem nereti palīdzēja pārspēt arī krietni meistarīgākas lielvalstu komandas.
Pēdējā laikā gan izskanējis viedoklis, ka lietuviešiem vairs nav tādu talantu kā Sabonis vai Marčuļonis, tādēļ latviešiem ir labas izredzes panākt un apsteigt kaimiņus. Pēc dedzīgā Lietuvas izlases līdzjutēja Normunda Macjus domām, šīs runas gan ir pārspīlētas. “To, ka Lietuvas basketbolā ir krīze un latvieši drīz noķers lietuviešus, es dzirdu jau padsmit gadu, bet šīs prognozes joprojām nav piepildījušās.” Arī pieredzējušais basketbola žurnālists Guntis Keisels atzīst, ka lietuvieši vienmēr kaut kā pamanās atrast ceļu uz panākumiem. “Lietuviešiem jau abos iepriekšējos Eiropas čempionātos klājās grūti, bet abas reizes viņi aizcīnījās līdz sudraba medaļām.”
