Milzu baltmietenes – raganu apļu veidotājas parādījušās daudzos dārzos. Ko ar tām iesākt? 7
Edgars Vimba, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
Pēc lietiem daudzos dārzos un arī mežos parādījušās baltas sēnes, kas bieži vien veido tā sauktos raganu apļus.
Tā ir milzu baltmietene (Leucopaxillus giganteus). Sēnes cepurīte ir 10–40 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk piltuvveida, netīri balta līdz iedzeltena, veca ir brūngana, viļņaini izlocīta, rievaina, sausa, ar sākumā ieritinātu, vēlāk saplaisājušu malu.
Mīkstums ir bālgans, sīksts, ūdeņains, ar rūgtu mandeļu vai miltu smaržu un garšu. Vēlāk sadaloties augļķermeņiem, raksturīga nepatīkama smaka. Cilvēki, kuru dārzā augušas šīs sēnes, stāsta, ka zeme ar sēņu micēliju izdala īpatnēju zāļu vai aptiekas smaku. Lapiņas – krēmkrāsā, samērā blīvas, vairāk vai mazāk nolaidenas.
Kātiņš ir 6–7 cm garš, 3–5 cm resns, blīvs, apakšdaļā cieši saistīts ar augsni.
Aug no jūlija līdz rudenim jauktos mežos, dārzos, pļavās un ganībās, bieži veidojot lielas augļķermeņu grupas un lielākus vai mazākus raganu apļus. Sastopama samērā bieži. Dažkārt ieviešas dārzos un, sēņotnei augsnē bagātīgi attīstoties, traucē gan dārzeņu, gan puķu augšanu. Bieži nākas saņemt ziņojumus par šādiem sēnes nedarbiem. Neparasta milzu baltmietenes augšana bija vērojama 2019. gada vasarā kādā dārzā Rīgā, kur tā bija izveidojusi augļķermeņus zem ceriņiem, papardēm u.c. augiem. Sēne bagātīgi auga arī 2020. un 2021. gada jūlija beigās un augusta sākumā.
Vietās, kur agrāk augusi sēne un augsnē atrodas atmirusi un sadalījusies sēņotne, nākamajā gadā vērojama spēcīgāka dažādu augu augšana, kā jau tas vērojams raganu apļiem.
Sēne ir ēdama!
Sēne atzīta par ēdamu pēc novārīšanas un atzīta par garšīgu. Pērn iznākušajā Lielajā Latvijas sēņu grāmatā tās noderība pārtikā, pēc autoru vērtējuma, noteikta ar četrām zvaigznītēm no iespējamām piecām (piemēram, gailenēm, baravikām). Cilvēki, kas šo sēni gatavojuši, atzīst to par garšīgu. Tomēr dažiem sēnes ēšana var izraisīt gremošanas traucējumus.
Kā atbrīvoties no sēnes
Par sēnes nedarbiem un metodēm, ja vēlas tikt vaļā no tās, ne literatūrā, ne arī internetā atbildes nav atrodamas.
Tie, kuri mēģinājuši cīnīties, stāsta, ka lietojuši dažādus paņēmienus. Augsne, kurā attīstījies sēnes micēlijs, aplaistīta ar vāju etiķskābes (aptuveni 4%) šķīdumu. Vēl izmantots vara vitriola šķīdums (20 gramu uz 10 litriem ūdens), kā arī mainīta augsne, to izrokot līdz 60 centimetru dziļumam… Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele iesaka iznīcināt sēnes biotopu. Atsevišķos gadījumos tas tiešām ir līdzējis, piemēram, veicot kādus pārbūves darbus un vietai, kur aug sēne, uzvedot zemi un tādējādi nosmacējot sēnes micēliju.
Ja jums ir izdevies veiksmīgi tikt galā ar sēni, rakstiet: [email protected].
