Inese Vaidere: Krievijas ekonomika – milzis uz māla kājām? 30
Nu jau gandrīz gadu turpinās Krievijas agresija Ukrainā. Rietumu demokrātiju atbildes reakcija ir viennozīmīga – Krievijai ir jābeidz iejaukties Ukrainas iekšējās lietās, jāatbrīvo okupētās teritorijas un jāļauj Ukrainas tautai iet tās izvēlēto ceļu uz demokrātiju un Eiropas vērtībām. Kā galveno atbildes instrumentu Krievijas agresijai Rietumu sabiedrība izvēlējās ekonomiskās sankcijas, to skaitā aktīvu iesaldēšanu, ierobežojumus Krievijas firmām finansēties Rietumu kapitāla tirgū un noteiktas stratēģiskas produkcijas eksportam uz Krieviju, kā arī ceļošanas ierobežojumus Putinam pietuvinātu personu lokam. Lai arī sākotnēji sankciju efektivitāte tika apšaubīta, arī zināmās aprindās Latvijā, procesi Krievijas ekonomikā pēdējos mēnešos pierāda sankciju spēcīgo iespaidu. To atzinušas pat Krievijas amatpersonas. Kas tad īsti ir noticis ar Krievijas ekonomiku un kāpēc?
Krievijas rubļa vērtība pret vadošajām pasaules valūtām no gada sākuma ir samazinājusies par vairāk nekā 40%. Valūtas vērtības kritums ir izraisījis inflācijas kāpumu dārgāka importa dēļ – Krievijā gada inflācija jau tagad sasniegusi vairāk nekā 9%. Tas ir ļoti daudz, īpaši apstākļos, kad citviet pasaulē inflācijas līmenis ir izteikti zems. Saskaņā ar ekonomikas teoriju valūtas vērtības kritumam būtu jāveicina importa produkcijas aizvietošana ar pašmāju produkciju. Tomēr Krievijas gadījumā šis efekts ir izteikti vājš Krievijas uzņēmumu ražojumu pieticīgās kvalitātes un lauksaimniecības zemā ražīguma dēļ.
Krievijas Centrālās bankas radikālie pasākumi stabilizēt valūtu un inflācijas līmeni līdz šim nav vainagojušies panākumiem. Tā palielināja refinansēšanas likmi līdz 10,5%, ierobežoja Krievijas komercbanku pieeju rubļiem, lai tos nevarētu izmantot spekulācijās pret valūtu, daždien tērējot pat 350 miljonu ASV dolāru rubļa vērtības uzturēšanai. Tomēr arī šie pasākumi nespēja stāties pretī tirgus spēkiem. Lai arī oficiāli Krievijas rezerves tiek novērtētas ap 400 miljardiem ASV dolāru, šis cipars būtu jākoriģē, jo apmēram 170 miljardus no šiem aktīviem Krievijas banka ir ieguldījusi fondos, kuri tos ir investējuši gan šaubīgos, gan nelikvīdos pasākumos.
Rubļa vērtības krišanai ir dziļi fundamentāli iemesli, un neizskatās, ka tuvākajā laikā kāds no tiem spiedienu varētu mazināt. Tieši otrādi, sagaidāms, ka spiediens uz rubli tikai pieaugs.
Galvenais rubļa vērtības krituma iemesls ir radikāli samazinājušies eksporta ienākumi. Jau no padomju laikiem Krievijas eksporta ienākumu lielāko daļu (vairāk kā 2/3) veido ienākumi no gāzes un naftas produktu pārdošanas. Kopš šā gada jūnija naftas cenas ir samazinājušās par 40%, attiecīgi samazinot valsts enerģijas kompāniju ienākumus, pasliktinot valsts ārējās tirdzniecības bilanci un budžeta situāciju.
Uz rubli lielu spiedienu izdara arī Krievijas kompāniju ārējie parādi ārvalstu valūtās. Pēc pašas Krievijas novērtējuma, 2015. gadā tās kompānijām ir jāatdod ap 120 miljardiem ASV dolāru vērti kredīti, papildus 30 miljardi dolāru vēl šā gada decembrī. Ņemot vērā situāciju, krievu kompānijām būs ļoti grūti atrast parāda refinansēšanas iespējas Rietumos. Protams, ar Ķīnu noslēgtais līgums par gāzes piegādēm un juaņas izmantošanu norēķiniem vidējā termiņā varētu mazināt Krievijas pieprasījumu pēc rietumvalstu valūtām, tomēr infrastruktūras būvniecība uz Āziju prasīs laiku, bet Krievijas finanšu problēmas ir jārisina jau šodien.
Krievijas kapitāla kustības negatīvā bilance pasliktinās no gada uz gadu, un šogad varētu būt 80 – 90 miljardu dolāru robežās. 2015. gads Krievijas ekonomikai rādās pavisam bēdīgs. Tirdzniecības bilance, visticamāk, kļūs negatīva, un kapitāla aizplūšana tikai pastiprināsies. Jau šogad pati Krievija novērtē, ka no tās aizplūdīs ap 100 miljardu dolāru. Lai apturētu kapitāla aizplūšanu, Putins ir publiski solījis pilnu amnestiju kapitālam, kas atgriežas Krievijā, tomēr šī solījuma ietekme vērtējama kā nenozīmīga. Ārvalstu investīcijas tiek sagaidītas rekordzemā līmenī.
Krievija ir atzinusi, ka tās ekonomika 2015. gadā varētu sarukt par 0,8%, lai arī vēl nesen tika prognozēts 1,2% pieaugums. Savukārt Pasaules banka prognozē Krievijas ekonomikas sarukumu par 1,5%, ja naftas cena būs 70 dolāru līmenī (šobrīd tā ir ap 65 dolāriem). Ekonomikas problēmas izjutīs arī iedzīvotāji, kuru patēriņš nākamgad saruks vismaz par 3% pie visoptimistiskākajām prognozēm.
Atcerēsimies, ka 80. gadu vidū PSRS ekonomika arī smagi cieta no naftas cenas krituma. Tas piespieda valsts vadību veikt virkni ekonomisko un politisko reformu, kas beidzās ar “perestroiku” un PSRS sabrukumu. Protams, līdz pilnīgam Krievijas ekonomikas kraham vēl ir tālu, lai arī ekonomiskās attīstības tendences nav patīkamas. Ir skaidrs, ka Krievijai jāveic radikālas reformas, lai tās apturētu. Šobrīd varam tikai minēt, kādu ceļu izvēlēsies Kremlis.
Krievijas ekonomikas problēmām ir senas saknes. Diemžēl arī laiks kopš PSRS sabrukuma nav izmantots lietderīgi. Kremlis nav bijis spējīgs veidot veiksmīgu politiku, kas veicinātu veselīgas, uz efektīvu ražošanu balstītas ekonomikas attīstību, tā vietā paļaujoties uz tradicionālo brīnumnūjiņu– energoresursu eksportu. Krievijas ekonomikas problēmas bija viegli paredzamas, jo jaunās naftas ieguves tehnoloģijas solīja naftas piedāvājuma pieaugumu, bet Ķīnas ekonomiskās izaugsmes tempa piebremzēšanai bija jāsamazina naftas pieprasījums. Abi faktori samazināja naftas cenu ar attiecīgām konsekvencēm. Krievijas ekonomikas sliktā situācija vēl pirms sankcijām rosina domāt, ka viens no Kremļa agresijas Ukrainā mērķiem varētu būt padarīt rietumvalstis un to sankcijas par valsts ekonomikas problēmu galveno cēloni, tādējādi attaisnojot Kremļa neveiksmīgo ekonomisko politiku.
