Milzīgs skaits cilvēku apokalipsi piedzīvos uz savas ādas: atrastas Ņūtona piezīmes, kurās prognozēts, kad pienāks pasaules gals 146
Neskatoties uz to, ka pravietojumu par apokalipsi ir ārkārtīgi daudz, nopietni zinātnieki parasti ļoti reti raksta vai izsakās par šo tēmu. Taču atklājies, ka slavenais zinātnieks Īzaks Ņūtons jau 1704. gadā aprēķinājis, kad tieši varētu pienākt pasaules gals, vēsta izdevums Daily Star.
Ņūtons, kurš savulaik izdarīja revolucionārus atklājumus fizikā un matemātikā, savās piezīmēs norādīja, ka pasaule, kādu mēs to pazīstam, beigs pastāvēt jau 2060. gadā.
Kad zinātnieks 1704. gadā veica savus detalizētos aprēķinus, šis datums šķita ļoti tāls un nereāls, taču tagad, ja var ticēt zinātniekam, līdz pasaules galam ir palikuši tikai 36 gadi: tas nozīmē, ka daudzi cilvēki, kas tagad dzīvo uz planētas, var kļūt par apokalipses lieciniekiem.
Konkrētu datumu, kad iestāsies pasaules gals, Ņūtons noteicis rūpīgi studējot Bībeli un citus reliģiskos tekstus, pieņemot, ka pēc tam iestāsies “Debesu valstība”.
Zinātnieks uzskatīja, ka Jēzus Kristus otrā atnākšana notiks 21. gadsimta vidū. Viņš rakstīja: “Laiks un puslaiks ir 42 mēneši jeb 1260 dienas, kas atbilst trim ar pusi gadiem, rēķinot divpadsmit mēnešus gadā un 30 dienas mēnesī, kā tas bija senajā kalendārā.”
Turpinot savus aprēķinus, Ņūtons norādīja, ka “ja šie 1260 dienu periodi tiek interpretēti kā gadi, sākot no trīs ķēniņu pilnīgas iekarošanas 800. gadā pēc Kristus, tad šis periods beidzas 2060. gadā pēc Kristus dzimšanas.”
Viņš gan piebilda: “Tas var beigties arī vēlāk, bet neredzu pamatu, lai tas beigtos ātrāk.”
Ņūtona prognozes plašāka sabiedrība uzzināja salīdzinoši nesen, lai gan zinātnieki par to bija informēti jau ilgāku laiku.
Ņūtona rakstu pētnieks Stīvens Snobelens norāda, ka daudziem bija pārsteigums uzzināt, ka izcilais fiziķis bija arī dedzīgs ticīgais: “Daudziem atklāsme, ka zinātnieks bija dedzīgs ticīgais, kurš nopietni uztvēra Bībeles pravietojumus, bija zināms šoks.”
Interesanti, ka Ņūtona pareģojums par 2060. gadu izskanējis līdzās mūsdienu zinātnieku bažām par cilvēces nākotni.
Piemēram, kosmologs un astrofiziķis, Kembridžas Universitātes Kosmoloģijas un astrofizikas profesors lords Martins Rīss grāmatā “Mūsu pēdējā stunda” apgalvo, ka cilvēces izredzes izdzīvot 21. gadsimtā ir 50 pret 50. Pie šāda vērtējuma viņš nonācis pēc tam, kad izpētīja visus veidus, kā cilvēce varētu sevi iznīcināt.
