“Milzīga aizvainojuma sajūta.” Kā šobrīd klājas ģimenei, kura piedzīvoja trillera cienīgu bēgšanu no Zviedrijas? Un vai Latvijas ministrijas spēj viņiem palīdzēt?
190
Pagājušā nedēļā plašu rezonansi sabiedrībā izpelnījās LA.LV raksts par ģimeni, kas bija spiesta bēgt no Zviedrijas, lai pasargātu savu bērnu. Sižets bija trillera cienīgs. Kopš stāsta publicēšanas ir pagājusi nedēļa. Kā šiem vecākiem klājas šobrīd, un kā ir reaģējušas Latvijas iestādes? Vai tās gatavas iestāties par saviem pilsoņiem?
Sigita Geraite neslēpj, ka viņas telefons ir “karsts”, pēc raksta publicēšanas saņēmusi neskaitāmus stāstus, kuros cilvēki atklāj līdzīgu pieredzi, kā arī vienkārši iedvesmo. Viņai pašai galvā esot daudz domu, mēģinot izprast, kā vispār šāda situācija varēja rasties.
Kā klājas ģimenei?
“Līdz šim esmu uzzinājusi un sapratuši sekojošo. Kad bērns apsūdz vecāku par vardarbību vai savu tiesību ierobežošanu, automātiski tiek pārslēgta likumīgā atbildība par nepilngadīgo. Latvijā pilnu atbildību par nepilngadīgo nes vecāki, Skandināvijā atbildība par bērniem un jauniešiem (līdz 21 gadu vecumam un jo sevišķi līdz 12 gadiem) ir visai sabiedrībai,” saka Sigita.
Kāda ir situācija šobrīd? Sigita ar vīru atrodas Zviedrijā: “Mums bija administratīvā tiesa. Tiesa noslēgusies ar izbraukuma aizliegumu. Valsts mūs grib paturēt “ieslodzījumā”. Man piezvanīja sociālā darbiniece, vēlējās aprunāties, atvainojās. Es jūtos pazemota un netaisnīgi apvainota. Bet, ņemot vērā, ka mūsu bērns ir drošībā un ļoti laimīgs, es atbildēju pavisam mierīgi.”
Tāpat abiem vecākiem esot bijusi tikšanās ar valsts advokātu, ko šādos gadījumos komūna iedod bez maksas.
“Advokāts bija acīmredzami pārsteigts par manām zināšanām. Viņi šeit imigrantus neuztver par cilvēkiem, negaida, ka viņi orientējas likumos. Labākajā gadījumā viņu acīs esam apkalpojošais personāls. Man bija šoks, jo advokāts informēja, ka mūs apsūdz mūsu bērns un sabiedrība, kam ir sava advokāte, bet mēs kopā ar savu advokātu esam apsūdzētie. Advokāts gan norāda – nav bērna (Zviedrijā), nav problēmas, tajā pašā laikā mums draud kriminālatbildība un pat reāls cietumsods uz 2 gadiem. Izmeklēšanā tiek meklēti pierādījumi, kas apstiprinātu mūsu noziegumus pret bērnu.
Ja viņi atzīs, ka kļūdījušies, viņiem būs jāatlīdzina policijas salauztās durvis, mūsu brauciens uz Latviju, darba kavējuma dēļ radušies zaudējumi un pat morālais kaitējums. Līdz ar to šķiet, ka tāpat vien neviens vainu neatzīs.”
Vai Latvija ir bezzobaina?
Sigita saka, ka saņēmusi atbildes arī no Latvijas ministrijas un Valsts prezidenta kancelejas, taču tās ir ļoti vispusīgas, bez konkrētiem plāniem, kā palīdzēt: “Latvijas valsts ir bezzobaina šajos jautājumos. Ne jau aiz labas dzīves kāds no turienes emigrē uz ārzemēm. Tomēr mans veselais saprāts atteicās ticēt, ka pret Baltijas bērniem kāds tā varētu izturēties. Es akli ticēju “pareizajai” sabiedrībai, kura man gandrīz atņēma pašu dārgāko.”
Sigita neplāno apstāties, viņa sevī jūt vēlmi cīnīties par taisnību, tāpēc plāno organizēt protestu pasākumu pie katras komūnas, kurā šādi gadījumi ir bijuši.
“Tā ir bezspēcība, izmisums un milzīga aizvainojuma sajūta ģimenēs. Un bērni, kas baidās no svešiem cilvēkiem, baidās vispār runāt. Prese Zviedrijā neko nepublicē, pat ignorē, lai nesašūmētu sabiedrību, zviedru kolēģi neizpratnē, jo ar pašiem zviedriem tā nekad nevarētu notikt. Viņi pat netic, kā kaut kas tāds var notikt, kamēr paši nekļūst par lieciniekiem šādās situācijās…” saka latviete.
Sigita joprojām ir Zviedrijā, cenšoties sakārtot “papīrus”. 15.decembrī viņas un Gata mazajai meitiņai ir dzimšanas diena, tāpēc 14.decembrī ir biļetes uz Latviju. Pagaidām nav pārliecības, ka izdosies tikt pāri robežai.
Kā Latvijas Ārlietu ministrija var palīdzēt?
Portāla LA.LV vārdā lūdzu situāciju komentēt arī Ārlietu un Tieslietu ministrijām. To pārstāvji pagaidām konkrētas atbildes nesniedz, norādot, ka ir saziņā ar zviedru iestādēm.
Ārlietu ministrija norāda, ka par minēto situāciju ir informēta, jo šī lieta nonāca mūsu vēstniecības Zviedrijā un ārlietu dienesta redzeslokā jau pēc tam, kad vecāki bija izceļojuši no Zviedrijas.
Turpinājumā ministrijas pārstāvji norāda: “Ārlietu ministrija sadarbībā ar citām atbildīgajām institūcijām vienmēr meklē risinājumus, lai palīdzētu mūsu pilsoņiem, kuri nokļuvuši problēmsituācijās citās valstīs.
Latvijā kompetentā iestāde bērnu tiesību aizsardzības jautājumos ir Tieslietu ministrija, kuras pārstāvji gan strādā ar šo jautājuma, gan ir saziņā ar bērna vecākiem. Pēc informācijas saņemšanas Tieslietu ministrija vērsās atbildīgajās Zviedrijas iestādēs, lai skaidrotu iemeslu sociālo dienestu iesaistei un bērnu pašreizējo situāciju, kā arī – kādu atbalstu var sniegt Latvijas iestādes. Tiesa, jāapzinās, ka gan Tieslietu ministrijai, gan citām Latvijas iestādēm ir ierobežotas iespējas iesaistīties, lai pēc būtības risinātu jautājumu, kas ir citas valsts jurisdikcijā.
Ārlietu ministrija atgādina, ka vecākiem, kuri plāno pārcelties uz dzīvi ārvalstīs, rūpīgi jāiepazīstas ar attiecīgās valsts noteikumiem par bērnu aprūpi. Citu valstu nosacījumi var būtiski atšķirties no ierastās situācijas Latvijā. Piemēram, Zviedrijā sociālā sistēma ievērojami atšķiras no Latvijas.”
Ja tomēr gadās kādas problēmsituācijas, ir jāsazinās ar Latvijas vēstniecību vai Konsulāro departamentu.
Un kā ir ar Tieslietu ministriju?
Arī Tieslietu ministrijā TM norāda, ka ir saņemta informācija par Latvijas valstspiederīgajiem un situāciju ģimenē Zviedrijā. Ministrija ir saziņā ar bērna vecākiem.
Ministrijā skaidro paveikto: “Pēc informācijas saņemšanas TM ir vērsusies Zviedrijas centrālajā iestādē – Zviedrijas Ārlietu ministrijā – nolūkā noskaidrot sociālo dienestu iesaistes iemeslu, bērnu pašreizējo situāciju, kā arī atbalstu, ko Latvijas iestādes varētu sniegt, lai veicinātu ģimenes atkalapvienošanos vai citu bērna interesēm atbilstošu atrisinājumu. Vienlaikus jāapzinās, ka TM un Latvijas iestādēm kopumā ir ierobežotas iespējas iesaistīties citas valsts jurisdikcijā esoša jautājuma risināšanā pēc būtības.”
Vēstules tekstā ir rindkopa, kas ir teju identiska Ārlietu ministrijas paustajai: “TM atgādina, ka pirms pārcelšanās uz attiecīgo valsti ar bērniem, vecākiem ir svarīgi iepazīties ar attiecīgās ārvalsts tiesību aktiem un normām, kas attiecas uz bērnu aprūpi un viņa tiesībām un pienākumiem. Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē pieejamas vadlīnijas, kurās sniegti padomi vecākiem ar bērniem vai bērnu aprūpētājiem, kā veicināt bērna labklājību un audzināt bērnu atbilstoši citas valsts prasībām un normām.”
LA.LV turpinās sekot līdzi konkrētās ģimenes stāstam, kā arī redakcijā esam saņēmuši vēl dažus stāstus, kas tiek gatavoti un tiks publicēti. Ar mani var sazināties e-pastā, rakstos uz [email protected], ja arī jums ir ko teikt par šo vai kādu citu Latvijai un tās iedzīvotājiem svarīgu tēmu.
