Miļuns junioriem ieliek astoņnieku 0
Latvijas hokeja junioru izlases galvenais treneris Ēriks Miļuns pasaules U-20 čempionātā Kanādā spēto vērtē ar atzīmi astoņi desmit ballu skalā, jo izdevās izpildīt galveno uzdevumu – saglabāt vietu elites divīzijā.
– Astoņnieks – tas ir ļoti labi.
– Tā ir vienu vārtu vērtība – ja tos iemestu dāņi, tad būtu četrinieks. Mums tikai septiņi puiši bija no U-20, pārējie ir jaunāki. Pretī stājās krievi ar KHL spēlētājiem, MHL izlase. Kanāda, ASV – tur ir NHL draftētie. Mēs pretī likām MHL hokejistus, kuri pat nav pirmajās maiņās, “Liepājas metalurga” rezervistus. Viņi savās komandās nespēlē galvenās lomas, taču labāku junioru mums nav.
– Pretinieku spēks bija zināms jau pirms čempionāta. Vai uz Kalgari devāties ar domu, ka tas ir vienas spēles turnīrs – pret Dāniju?
– Nē, nē. Cerēju, ka izdosies uzvarēt šveiciešus vai slovākus. Pieļauju, ka labvēlīgā situācijā var aizķert arī zviedrus, krievus. Uz katru spēli gājām uzvarēt, to var apliecināt jebkurš. Diemžēl izdzīvošanas turnīrā kopā ar dāņiem mums gadījās vissliktākais variants – ASV. Arī čehi un somi nebūtu dāvana, bet amerikāņi pēc zaudējumiem bija baigi nikni. Starp citu, tādi pret mums izgāja arī krievi, jo pirms tam bija aizvadījuši divas sliktas spēles. Vienīgi zviedri, manuprāt, pret mums bija nedaudz atbrīvojušies, jo pirms čempionāta uzvarēja kanādiešus. Tāpēc arī sanāca laba spēle. Ja mums pirmajā spēlē pretī nāktu dāņi, noteikti būtu plus pieci.
– Vai grupā visreālāk bija uzveikt šveiciešus, pret kuriem vēl 53. minūtē spēlējāt neizšķirti?
– Grūti teikt. Īstenībā gan viņi, gan slovāki bija labāki, divreiz vairāk meta pa vārtiem. Gadās, ka lejasgala komandām izdodas uzvarēt šādās spēlēs, bet Kanādā tā nenotika. Pret Šveices izlasi traumas dēļ nespēlēja Pelšs, pēc desmit minūtēm izkrita Koļesņikovs. Vajadzēja lielu laimi, lai šādā situācijā uzvarētu. Fiziski mēs nevienā spēlē nenolūzām.
– Dāņus šosezon divas reizes uzvarējāt pārbaudes spēlēs. Vai čempionātā viņi spēlēja tā, kā gaidījāt, vai arī bija pārsteigumi?
– Dāņi kopš vasaras, cik zinām, nebija uzvarējuši nevienā spēlē. Kanādā viņi ieradās nedēļu agrāk par mums un divos pārbaudes mačos zaudēja studentu komandām. Grupā dāņiem nevienā spēlē nebija variantu, bet pret Šveici iegūtajam punktam bija, šķiet, gadījuma raksturs. Izšķirošajā mačā viņi mums varēja iemest divus trīs vārtus, bet mēs – piecus vai desmit. Iekšēji bija pārliecība, ka uzvarēsim, lai gan drebulis, protams, nepārgāja. Katrā ziņā uzvaru mēs bijām pelnījuši, jo bijām labāki.
– Kā izdevās sadarbība ar Latvijas izlases galveno treneri Tedu Nolanu, kurš Kalgari bija U-20 izlases konsultants?
– Ideāla! Nolans visu laiku bija ar komandu, man ļoti patika viņa pieeja. Neuzbāzās ar savām idejām, bet katru dienu konsultējāmies – ko darīt pirms un ko pēc spēles. Domas sakrita. Teds pārliecināja mani par mazā laukuma specifiku: kā darboties aizsardzībā, mazākuma versijas. Kopumā spēle aizsardzībā bija mūsu vājais punkts – gan laukumu dēļ, gan arī tāpēc, ka tādos ātrumos mūsējie nav spēlējuši.
– Liela daļa komandas varēs spēlēt junioros arī pēc gada un šoreiz ieguva lielu pieredzi.
– Protams. Bet ir arī mīnuss, jo daļa jau tagad zina, ka arī pēc gada būs izlasē, un tas bremzē viņu attīstību. Tā mums gadījies arī iepriekšējos gados. Svarīgi ir nevis tas, kas tu biji vakar, bet kāda ir tava attīstība. Jautājums, kur un kā viņi spēlēs. Šogad bija desmit hokejisti no HK “Rīga”, bet kuri no viņiem tur ir līderi un cik ir iemetuši?
– Vai juties pārsteigts, ka visvairāk rezultativitātes punktu savāca izlases jaunākais spēlētājs Ņikita Jevpalovs?
– Jā, un domāju, ka viņš pats arī. Pieļāvām, ka Jevpalovam, Ziemiņam un Lipsbergam būs visvairāk jādzīvojas savā zonā, bet proporcionāli viņi nospēlēja vislabāk. Lielāko daļu turnīra šis trio bija kopā, darīja vismazāk liekā, viņiem bija vismazāk ambīciju un varbūt tāpēc arī visvairāk sanāca.
– Vai no Ziemeļamerikas četrotnes negaidīji lielāku pienesumu?
– Strādājām komandas spēlei un arī pašiem teicām, ka nebūs svarīgi viņu personiskā statistika, ja komanda zaudēs. Vairāk vai mazāk izdevās pārliecināt, un galvenajā spēlē viss notika tuvu optimālajam. Protams, šajā vecumā pirmajā vietā ir savs sniegums un sabiedrības spiediens, ka visi gaida punktus, un tikai tad nāk komandas uzvara vai zaudējums. Sarežģīti piespiest strādāt aizsardzībā tos, kas visu sezonu domā, kā tikai vairāk iemest.
– Puišiem par vēlmi vākt punktus nevar pārmest, jo tribīnēs droši vien bija daudz skautu. Zemgum Girgensonam šogad prognozē NHL drafta pirmo kārtu.
– Ar Girgensonu daudz runājām. Sākumā ielikām viņu malā, bet Zemgus teica, ka vēlētos spēlēt savā pamatpozīcijā – centrā. Vienā mačā pamēģinājām, bet nekas labs nesanāca. Uzskatīju, ka viņš vairāk labuma var dot kā malējais, jo tad ir vairāk brīvības, lai izskrietos un priekšā kādu vēju radītu. Centram vairāk būtu jāņem mūsu vārtpriekša. Plusus savu skautu acīs viņš vienalga dabūja, lai arī maz iemeta. Bija redzams, ka māk aizsargāties. Tagad klubos abi ar Pelšu lai vāc punktus. Kanādā galvenās bija izlases intereses. Teds Nolanu teica, ka kanādiešiem, kuriem jau visiem ir līgumi un perspektīvas, izlasē kļavas lapa ir pirmajā vietā.
