Mīļotais ir mūsu pašu “labais un sliktais” atspulgs. Kā iemīlēt viņu pašu nevis spoguļattēlu? 0
Dzīve atrod daudz veidu, kā palīdzēt mums izprast un pilnveidot pašiem sevi. Viens no tādiem veidiem, par kuru jūs, iespējams, jau esat dzirdējuši, ir … cilvēki, kurus satiekam savā ceļā. Jo īpaši – mūsu partneris. Jā, tik tiešām, nekur tālu nav jāmeklē: atbilde vienmēr ir tepat blakus mums.
Viņi – mūsu atspulgs
Dažu mūsu rakstura iezīmju atspulgs.
Dzīves laikā mēs mijiedarbojamies ar citiem ļaudīm: īslaicīgi vai pastāvīgi. Ar īslaicīgu mijiedarbi viss ir skaidrs: tā var būt garāmejoša pazīšanās, piemēram, parunājāties ar kādu sabiedriskajā transportā vai arī darba darīšanās. Tie ir tādi cilvēki, ar kuriem tiekaties reti un par kuriem lielāko daļu sava laika nemaz nedomājat.
Tomēr, ja šādas pazīšanās, mijiedarbošanos uzmanīgi pavērotu, varētu uzzināt daudz nozīmīga un interesanta.
Pastāvīga pazīšanās nozīmē, ka jūs ar šo cilvēku sazināties ilgākā laika posmā, ik dienu, ik nedēļu vai arī reti, taču katrā no sazināšanās reizēm jūs ar šo cilvēku jūtat emocionālu saikni. Domas par šo cilvēku izraisa jūsos noteiktu reakciju. Patīkami, ja šī reakcija ir pozitīva, turpretī, ja jums šajā cilvēkā kaut kas nepatīk, izraisītās emocijas būs nepatīkamas.
Liktenis / Visums / Dzīve (vajadzīgo pasvītrot) vada mūs pie tiem cilvēkiem, no kuriem mums ir iespēja vai vajadzība kaut ko iemācīties, lai nāktu pie apjausmas, atklājuma, kas nepieciešams mūsu pašu attīstībai un izaugsmei. Un, jo tuvāks mums ir šis cilvēks un/vai jo lielāku savstarpēju pretestību mēs izjūtam, jo lielāka ir šī cilvēka loma mūsu dzīvē.
Un, iespējams, jo precīzāk atspoguļo to, par ko mums vajadzētu aizdomāties vispirms.
Visprecīzāk un visnozīmīgāk mūs atspoguļo mūsu partneri. Un cilvēki, ar kuriem mēs pavadām lielu daļu sava laika. Pati dzīve te sagatavojusi ilgtermiņa pilnveides plānu. Mums šajā plānā paredzētais var reizēm patikt, reizēm arī nepatikt. Mēs, iespējams, nemaz negribētu ielaisties darīšanās ar kādu no šiem cilvēkiem, taču Visums ir savā darbībā pilnīgs. Dzīvē nekas nenotiek nejauši. Un katrā cilvēkā, ko savā Ceļā satiekam, ir maza daļiņa mūsu pašu.
Var jau būt, ka jūs man nepiekritīsit un dedzīgi apgalvosit, ka kāds no šiem cilvēkiem ir tādā un citādā ziņā slikts un ka šīs sliktās īpašības jums jau nu ne mazākā mērā nepiemīt.
Taisni šai sakarā ir teikti viedi, gadu simteņiem pārbaudīti vārdi: “Mīli savu ienaidnieku!” un “Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neieraugi?”
Un tālāk tiek piedāvāts risinājums: “Izvelc papriekš baļķi no savas acs un tad lūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs.”
Lieta tāda, ka līdzīgais piesaista līdzīgo. Tas, ko jums vajadzētu mainīt pašam sevī, lai kļūtu labāks, laimīgāks, harmoniskāks un … (ierakstīt vajadzīgo), rezonēs ar līdzīgu rakstura iezīmi citā cilvēkā.
Un tie iebildumi, ko cilvēki jūsos izraisa, patiesībā ir jūsu pārmetumi pašam sev. Kādi tie ir?
Pirms lasīt tālāk, veltiet dažas minūtes tam, lai pierakstītu – jā, tieši pierakstītu, nevis vien pārdomātu – tās īpašības, kas jūs visvairāk tracina/kaitina citos cilvēkos.
Ja jūs neapmierina kāda rakstura īpašība citā cilvēkā, tātad zemapziņā – pats to neapzinādamies – jūs neesat apmierināts tieši ar šo rakstura īpašību pats sevī.
Piemēram, ja runājam par mūsu partneriem, mēs iemīlamies savos labākajos atspulgos, ko saskatām šajā partnerī. Sākumā mēs sajūsmināmies par to, cik daudz viņā skaistuma, prāta, labestības, zināšanu un tamlīdzīgi. Partnera labākās īpašības – tie esam mēs paši, labāka mūsu versija.
Pēc tam, kad pagājis kāds laiks, sākas pārmetumi par slinkumu, vēsumu, neveselīgu egoismu, aizkaitināmību vai emociju trūkumu, vieglprātību un tā joprojām.
Vai arī jūs vainojat cilvēku rupjībā, bet paši sevi uzskatāt par maiguma un labas audzināšanas iemiesojumu.
Nesteidzieties ar secinājumiem.
Iespējams, kaut kādos dzīves brīžos jūs rupji izturaties pret kādu cilvēku un šis cilvēks no tā ļoti cieš.
Šajā ziņā ir tik daudz iespējamo variantu, ka tikai jūs pats varat īsti izprast, kur un kā jūsu partnera negatīvās īpašības izpaužas jūsos pašā.
Jums pašam sevī šis emociju palaidējmehānisms ir jāuztausta un pie tā jāstrādā.
Un tikai tā, šķetinot vienu mezgliņu pēc otra, jūs sapratīsit:
1. ka jūsu ienaidnieki nemaz nav jūsu ienaidnieki;
2. ka ir iespējams atrast kopīgu valodu ar mīļoto cilvēku.
Savukārt tas cilvēks, kurš jums krita uz nerviem un ar kuru jums nemaz nepatika saieties, vienkārši pazudīs no jūsu dzīves vai arī kļūs par jūsu draugu.
3. ka lēmums pamest partneri nolūkā atrast citu, labāku var būt kļūmīgs, tāpēc ka ar citu partneri viss notiks tieši tāpat, ja vien līdz tam nebūsit atrisinājis jums dzīves dotos sevis pilnveidošanas uzdevumus.
Vai gan ir vērts tērēt tik dārgo laiku, mainot partnerus un meklējot iedomāto savstarpējo sapratni?
4. ka augstākā gudrības pakāpe, līdz kurai mums visiem ir vērts nonākt, ir prasme ieraudzīt un iemīlēt savu partneri un savus tuvākos ne jau tādēļ, ka viņi būtu mūsu psihotraumu pseidorisinājums vai projekcija. Bet gan tādēļ, ka viņš ir TĀDS, KĀDS IR!
Jāiemācās mīlēt nevis savu labāko atspulgu otrā cilvēkā, bet gan VIŅU PAŠU – tādu, kāds viņš ir!
Tad jūs redzēsit, cik brīnišķa un daudzveidīga ir pasaule un ka dzīvot saskaņā un mierā, netērējot savu enerģiju strīdiem, aizvainojumiem un pretenzijām, nemaz nav tik grūti. Turklāt tas ir nepieciešami un svarīgi!
