“Atcelt? Neatcelt? Ko darīt?” Kā kovids tuvina un šķir mīlniekus 4
Signe Mengote, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Pērn Latvijā ievērojami sarucis gan reģistrēto laulību, gan šķiršanos skaits. Jaunie pāri atzīst, ka pandēmijas laiks dod iespēju iepazīt vienam otru daudz labāk un mīlēt vēl stiprāk, lai gan atklājas arī partnera ēnas puses un ceļi var šķirties.
Tāpat kāzu rīkošanai kovids piešauj savu uztraukuma devu.
Stress un neziņa pavada gan jauno pāri, gan kāzu rīkotājus, jo kovida radītos ierobežojumus ir grūti prognozēt. Viss var mainīties teju pēdējās minūtēs, taču laulības nav tas sarīkojums, kas viegli un ātri pārplānojams.
Uz “zagsu” ar vakcinācijas sertifikātu
Sabīne un Kaspars Krilovi kāzu plānošanu uzsāka pirms diviem gadiem, kad par pandēmiju nevienam nebija ne mazāko aizdomu.
“2019. gada izskaņā slimība bija tepat tuvumā, sapratām, ka pusotra gada laikā tā nepazudīs, un mums izrādījās taisnība. Pagājušā gada nogalē un šā gada sākumā, kad situācija kļuva īpaši dramatiska, uznāca šaubas – varbūt kāzas pārcelt vēl par gadu? Tomēr sapratām, ka tā jau var atlikt mūžīgi, tāpēc palikām pie 2021. gada,” stāsta Krilovi.
Par svinību datumu izvēlējušies 21. jūniju, saulgriežu dienu, jo kā patriotiem viss latviskais viņiem ir ļoti tuvs. Ziņa, ka atļauj pulcēties pret kovidu vakcinētajiem vai vīrusu pārslimojušajiem, nākusi kā atvieglojums jau tā uztraukumu pilnajā atmosfērā.
Pāris atzīst, ka emocionāli gatavošanās kāzām noteikti nebūtu bijusi tik smaga, ja viss nebūtu noticis pandēmijas ēnā, kad bija daudz neskaidrību līdz pat pēdējai dienai. Ierobežojumi svinības nesabojāja.
Sabīne un Kaspars pieņēmuši situāciju tādu, kāda tā ir, un sarīkojumu organizējuši, ievērojot valstī visas noteiktās drošības prasības. Lielu pretimnākšanu izrādījis dzimtsarakstu birojs, viesu nams un citi iesaistītie.
“Kāzu dienā jutāmies absolūti brīnišķīgi, jo bijām izdarījuši visu, kas mūsu spēkos, – viesiem bija vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāti vai arī negatīvi testi, tāpēc varējām justies brīvi.”
Kāzas bez lielām svinībām rīkoja Diāna Andersone, tāpēc darāmo darbu saraksts neesot bijis liels. Galvenais, par ko jāparūpējas, – tērpi, fotogrāfs, fotosesijas un mielasta vieta kopā ar viesiem.
Ierobežojumi sarežģījuši iesnieguma nodošanu dzimtsarakstu nodaļai, kā arī bijis nepieciešams samazināt viesu skaitu.
“Sākumā mums attālināti bija jāizveido e-paraksts, tad elektroniski jāiesniedz iesniegums dzimtsarakstu nodaļai. Tāpat ierobežojumi būtiski ietekmēja viesu skaitu – daudziem radiniekiem bijām spiesti atteikt.”
Katram mākonim ir zelta maliņa – pāris uzskata, ka ierobežojumu dēļ viņiem ļoti ātri un veiksmīgi izdevies atrast fotogrāfi.
“Situācijā bez pandēmijas būtu grūtāk nepilnos piecos mēnešos, kas kāzu rīkošanai uzskatāms par īsu laiku, atrast fotogrāfu, vietu svinībām un pasākumu vadītāju.”
Pārāk liela neziņa un stress
Ne tik veiksmīgi kāzas izdevās sarīkot Justīnei Grundmanei, jo ilgi gaidīto kāzu ballīti nācās atlikt uz nezināmu datumu. Kāzas ar topošo vīru Jēkabu plānojuši gadu, vairāk nācies saraut pēdējos divus mēnešus, taču tolaik pandēmijas drošības noteikumi mainījušies ļoti strauji.
“Kāzas svinējām 17. jūnijā, divas dienas pēc datuma, no kura tika atļauts rīkot pasākumus tikai vakcinētajiem vai vīrusu izslimojušajiem. Ņemot vērā to, ka daudzi nebija ne vakcinējušies, ne izslimojuši, viesus ielūdzām tikai uz laulību ceremoniju baznīcā.
Pēc tam baznīcas dārzā iedzērām šampanieti, ieēdām kūku, savukārt galveno svinību daļu šobrīd esam pārcēluši uz nenoteiktu laiku. Visticamāk, ka ar visiem kopā atzīmēsim viena gada kāzu jubileju.”
Grundmaņi kāzu vakaru pie svinīgā vakariņu galda pavadīja kopā ar vedējiem viesu namā “Svētku pils”.
“No visiem sākotnēji plānotajiem viesiem viņi bija sagatavojuši video sveicienu, ko atskaņoja brīdī, kad visvairāk pietrūka dalīšanās priekā ar citiem…”
Atcelt? Neatcelt? Šādi domas svārstījās un mainījās Laurai un Gatim Mētrām. Viņi kāzas saplānoja mēneša laikā, un no ceremonijas četru cilvēku lokā tās pārtapa par ballīti visiem radiem un draugiem.
Laura atminas, ka pērnvasar abi nolēmuši, ka laulāsies šā gada maijā, taču, laikam ejot un situācijai mainoties, lēmumu atlika.
“Kad pienāca maija beigas, vienā dienā nolēmām – vajag sarakstīties! Tobrīd dzimtsarakstu nodaļā to varēja izdarīt, tikai klātesot lieciniekiem. Ārtelpās varēja organizēt kāzas līdz desmit cilvēkiem no divām mājsaimniecībām. Tas mums likās neiespējami – ģimene vien nāk no piecām dažādām mājsaimniecībām. Ar vīru zinājām, ka nevēlamies kāzas dzimtsarakstu nodaļā – mums bija sapnis apprecēties mežā. Tad nu sākām organizēt.”
Ierobežojumi mainījās katru nedēļu, klāt nāca arī jauni atvieglojumi.
“Visu kāzu organizēšanas laiku bijām neziņā, kas būs iespējams, kas ne. Beigās riskējām un plānojām kāzas ar visiem ģimenes locekļiem – vismaz pārdesmit cilvēkiem. Kad uzzinājām, ka ārtelpās var pulcēties divdesmit personas, bijām ļoti priecīgi, jo kopā ar mums varēja būt vecāki, brāļi un māsas. Atlika tikai viena sāpe – visiem jāvelk maskas, jāievēro distance – pat tad, ja viss notiek svaigā gaisā.
Kaut kā samierinājāmies – pasūtījām skaistas maskas paši sev un vedējiem, jo kāzās tās ir arī sava veida piedzīvojums, kas paliks atmiņās un bildēs. Taču dienu pirms svinībām valdība atcēla prasību lietot maskas pasākumā, kur iespējams kontrolēt cilvēku drūzmēšanos. Sajūsma bija tik liela! Likās, visi augstākie spēki ir ar mums.”
Plānošanas procesā atklājies, ka pulcēties ļauts jau 50 personām, tāpēc nākamajā dienā pēc kāzām pāris aicinājis draugus uz pikniku svaigā gaisā. Laura tik nosmej – no nelielas sarakstīšanās četratā nonācām līdz svinībām divu dienu garumā!
Gaidot laulības, piedzimst mazulis
Pasākumu un kāzu aģentūras “Sweet Events” vadītāja Maira Ādmine apstiprina jauno pāru stāstīto – kāzu plānošana šajā laikā ir viena vienīga neziņa.
“Lai arī veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos par vīrusa ierobežošanas pasākumiem un spēkā stājušies dažādi atvieglojumi, daudzas svinību vietas joprojām nevar atbildēt uz jautājumu – vai pie viņiem varēs rīkot kāzas šā gada augusta beigās vai oktobra sākumā?
Ko darīt jaunajam pārim, īsti nezinot, vai būs atļauts pulcēties kāzās nodomātajā datumā? Daudzi, var teikt, riskē un iegādājas visu nepieciešamo – gredzenus, kāzu kleitu un uzvalku, uzaicina viesus, iemaksā depozītu viesu namam, sarunā fotogrāfu, video operatoru, kāzu vadītāju, muzikantus.
Ko ar šo visu darīt, ja pandēmijas dēļ noteikumi tiek mainīti un kāzas ar viesiem nevar notikt? Ja nu līgavai, kad atkal būs atļautas lielākas svinības, vairs nederēs iegādātā kleita?
Maira nopūšas, ka tāpat jau kāzu gatavošanās laiks ir pilns stresa un neziņas, bet kovida laikā satraukumi un neskaidrības radušās vēl vairāk. “Regulāri sazvanāmies ar jauno pāri, lai pārrunātu izmaiņas noteikumos. Parastais jautājums – ko darām? Gaidām? Pārceļam?”
Viņas pieredzē bijušas kāzas, kuras nācies pārcelt jau divas reizes, tagad nolikts trešais datums.
“Pirmo kāzu datumu izvēlējās pagājušā gada septembra vidū, otro – šā gada jūnija sākumā, trešais paredzēts septembra sākumā. Jaunajai ģimenei šajā laikā jau piedzims mazulis! Nosmējām, ka vienā dienā būs jāsvin gan kāzas, gan kristības.”
Saprotams, ka svinību pārcelšanas dēļ organizatoriem jāstrādā divtik daudz vai citreiz sarīkojums jāsaplāno no jauna.
“Mainot kāzu datumu, var gadīties, ka izvēlētā svinību vieta, fotogrāfs, muzikants vai ceremoniju meistars jau ir aizņemts. Tas viss rada ne tikai uztraukumu, bet bieži vien arī papildu līdzekļus, kas vēl palielina kopējo pasākuma budžetu. Vairumā gadījumu viesu nami palielina cenas, tāpat tās ir kāpušas arī kāzu mielastam. Par piemēru varu minēt kādu populāru muižu Kurzemes pusē – pērn atsūtītā mielasta tāme 35 cilvēkiem bija tāda pati arī šogad, lai gan viesu skaitu norādījām par astoņām personām mazāku.”
Kāzu organizatori sarūgtina svinību vietu saimnieku attieksme, kas reizēm esot pat ar šantāžas piegaršu. “Nepatīk, varat pie mums nebraukt,” arī šādas atbildes nākas dzirdēt tikai pāris dienas pirms svinībām.
Pandēmijas laikā esot iezīmējušās vēl dažas jaunas tendences, piemēram, jaunais pāris ir gatavs svinēt kāzas darba dienā.
“Pat pirmdienā, lai tikai paspētu nosvinēt vēl šogad un nebūtu tās jāpārceļ uz nākamo gadu. Nereti jaunais pāris sareģistrējas, bet plašākas kāzu svinības atliek uz vēlāku laiku.”
Ceļi var šķirties arī pirms kāzām
Ne visi stāsti beidzas laimīgi – Katrīnai (vārds mainīts) šķietami saskanīgās attiecības izvērtušās īstā murgā.
“Droši varu teikt, ka pandēmija šķīra manas attiecības. Bijām kopā piecus gadus, saderinājāmies, plānojām precēties, taču šajā pavasarī aizgājām katrs uz savu pusi.”
Katrīna stāsta, ka, uzturoties abiem kopā ilgāk vienā telpā, otra cilvēka darbošanās pēkšņi pat sākusi tracināt, kaitināt. Viņa zaudējusi darbu, draugs strādājis no mājām. Sarukuši naudas līdzekļi. Mazi strīdi pārvērtušies nopietnās domstarpībās, līdz situācija vairs nebija labojama.
“Protams, mēs strīdējāmies arī pirms pandēmijas, taču tad bija iespēja nedaudz aizmukt, pabūt kopā ar ģimeni, draugiem, atpūsties vienam no otra. Taču bijām dzīvojuši kopā jau daudzus gadus, un viss bija pašsaprotami, pierasti, mierīgi.
Var jau būt, ka šajā laikā iznāca problēmas, kurām iepriekš nebija laika pievērst uzmanību, jo ir jau arī pāri, kurus pandēmija satuvināja. Galu galā sapratām, ka viens otru patiesībā līdz galam neesam iepazinuši.”
Pandēmijas sākums attiecībās ar draugu bijis sarežģīts arī Diānai Andersonei.
“Pēkšņi bijām spiesti palikt mājās viens ar otru, un rutīna iespaidoja savstarpējās attiecības. Taču mēs pārvarējām šīs grūtības, un tad jau sākās kāzu plānošanas laiks. Kopumā varu teikt, ka vairāk satuvinājāmies.”
Andersonu ģimenē kovida laikā ieviesušās vairākas jaunas kopīgas nodarbes – pastaigas, filmu un seriālu vakari, kā arī kopīga maltītes gatavošana.
Par labu attiecībām šis laiks nācis Sabīnei un Kasparam Kriloviem, abi strādā Latvijas Nacionālajā operā un baletā.
“Esam mūziķi un mums vienmēr ir daudz darba – izrādes, koncerti. Beidzot varējām būt tikai viens otram. Kopā izslimojām kovidu, paldies Dievam, ļoti viegli, taču tas bija pārbaudījums tāpēc, ka mājās pavadījām divas nedēļas un nebija iespējams nekur iziet.”
Abi uzskata, ka viņu savienībai šis ir bijis ļoti labs laiks.
“Esam enerģijas pilni turpināt darbus nu jau kā vīrs un sieva. Jāpiebilst, ka septembrī apritēs deviņi gadi, kopš esam kopā. Satuvinājāmies mūzikas vidusskolas 4. kursā, kāzas svinējām šogad.”
Speciālistes viedoklis
Nemetiet plinti krūmos pie pirmajiem sarežģījumiem!
Baiba Kalnciema, pašizaugsmes centra “Love Home” psiholoģe: Pandēmijas laikā pie mums pēc padoma bieži vien vēršas tieši pāri, jo šis ir sarežģīts periods, kas nereti liek attiecībām mainīties. Pirms visa šī vājprāta lielākajā daļā attiecību un ģimeņu valdīja tāda stabila funkcionalitāte – no rīta pieaugušie dodas uz darbu, bērni – uz skolu, vakarā visi atgriežas, satiekas, ēd vakariņas.
Vairāk runā par piedzīvoto, apkārt notiekošo, mazāk apspriež emocionālo pusi. Un pēkšņi mēs vairs nevaram iziet sabiedrībā, tad jāsāk atklāt pašam sevi, parādīt savu īsto “es” arī otram. Ne vienmēr tas ir slikti, jo tādā veidā parādās arī labās īpašības un kvalitātes, bet lielākoties cilvēki tomēr pievērš uzmanību otra īpašībām vai darbībām, kas kaitina un nepatīk.
Ļoti viegli ir runāt par darbu, sabiedrību, bet daudz grūtāk – par sevi. Atklājas lietas, kuras iepriekš neesam ievērojuši. Izrādās, ka vīrs ir kaitinošs. Bet patiesībā tās ir lietas, kuras vienmēr atradās mūsu acu priekšā, bet mēs neesam tās apsprieduši.
Nav vienotas receptes, kas palīdzēs uzlabot attiecības, bet viens ir skaidrs – jāmācās atspoguļot savas emocijas. Jāatrod veidi, kā paskaidrot savas sajūtas, un otram šīs emocijas jāņem vērā. Ja tomēr neizdodas atrast kopīgu valodu un ceļu, jāmeklē neitrāla trešā puse, kas spētu ieraudzīt pāra attiecības no malas.
Tas var būt ģimenes terapeits, pāru konsultants. Pie speciālistiem nav jādodas vairākus gadus no vietas – ir pāri, kuri atnāk uz konsultāciju, piemēram, piecas reizes, saņem ieteikumus, ar kuriem strādāt, un tad cenšas dzīvot tālāk, pieņemot viens otru. Nav jāmet plinte krūmos pie pirmajiem sarežģījumiem.
