Miljonus tērē ar vieglu roku 1
Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi ļoti apjomīgu ikgadējo 2017. gada finanšu revīziju ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Lasot šos revīzijas atzinumus, rodas sajūta, ka Latvija ir bagāta valsts, kur miljoni tiek tērēti ar vieglu roku. Par to liecina atlīdzības jautājumi, kuri gadiem nav sakārtoti, nekārtības ar izdienas pensijām, kurām VK revidenti pievērš uzmanību jau kopš 2005. gada. Kā atzinis labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”), nekas nemainās, jo trūkstot politiskās gribas izdienas pensiju iekļaut kopīgajā pensiju sistēmā. Pagaidām nekas neliecina, ka šī griba pēkšņi parādīsies. Problēmas izklāsts ir nodots Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai un arī Saeimas analītiskajam dienestam, kura secinājumus par izdienas pensijām, kā norādīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa, varot gaidīt šā gada beigās.
VK konstatējusi arī to, ka, tērējot miljonus, daudzviet aizmirstas izvirzīt mērķi, kas sabiedrībai par tiem miljoniem jāiegūst.
Krūmiņa kā spilgtu piemēru pieminēja Iekšlietu ministriju, kur, īstenojot algu reformu, no piešķirtajiem līdzekļiem jaunās darba samaksas ieviešanai daļa finansējuma pārdalīta citiem mērķiem. Ja atalgojuma palielināšanai piešķirtos līdzekļus, kas bija paredzēti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD), tērētu atbilstoši mērķim, tad katra ugunsdzēsēja alga mēnesī pieaugtu par 45 eiro, uzskata Valsts kontrole.
Kamēr Valsts robežsardze atalgojuma palielināšanai piešķirto finansējumu izlieto zemāk atalgoto darbinieku algu palielināšanai, tikmēr VUGD ugunsdzēsējiem un glābējiem atalgojums joprojām ir zemāks nekā citiem iekšlietu dienestā strādājošiem.
Toties VUGD un Valsts policijas augstākās amatpersonas sevi gan neesot aizmirsušas, jo viņu atalgojums ir ievērojami lielāks nekā tāda paša līmeņa amatpersonām Valsts robežsardzē. Piemēram, starpība starp Valsts robežsardzes un Valsts policijas vadības mēneša atlīdzību ir pat 55 procenti.
Izdienas pensiju saņēmēju – arvien vairāk
Valsts kontroliere pieminēja vēl vienu valstī ilgstoši neatrisinātu jautājumu, un tās ir izdienas pensijas.
E. Krūmiņa: “Sākotnējais šo pensiju mērķis bija nodrošināt ienākumu kompensāciju tām personām, kuras nespēj turpināt darbu. Taču vairāk nekā 70% izdienas pensijas saņēmēju tomēr turpina strādāt, turklāt savās līdzšinējās darba vietās. Šo pensiju saņēmēju loks ir ļoti paplašinājies, jo pensijas apmērs ir pusotru reizi lielāks nekā tajos gadījumos, kad saņem vecuma pensiju. Turklāt ir iespējams pensionēties agrākā laika posmā. Izdienas pensiju saņēmēju vecums nav palielināts, kā tas ir ar parastajām vecuma pensijām, kā arī pastāv pilnīgi citi nosacījumi šīs pensijas aprēķināšanas sistēmā.
Arī OECD pētījums parāda, ka izdienas pensijas neatbilst kopējai valsts pensiju politikai, un šī organizācija ir aicinājusi Latvijas valsti rīkoties.”
Taču joprojām nav izmaiņu. Piemēram, iekšlietu nozarē nelikumīgi ir radīta iespēja Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktoram vienlaikus saņemt gan amata atalgojumu, gan izdienas pensiju, tā septiņos gados izdienas pensijā izmaksājot vairāk nekā 170 tūkstošus eiro. Valsts kontroliere norādīja, ka šis fakts vēlreiz apliecinot, ka izdienas pensiju politikas sākotnējais mērķis ir novecojis, jo persona uzreiz pēc izdienas pensijas piešķiršanas bez pārtraukuma turpina strādāt un tai nav bijis nepieciešams pat pārkvalificēties. Tādā veidā izdienas pensija ir tikai papildu ienākumu avots par iepriekš profesijā nostrādāto laiku.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā izdienas pensijas saņem pat lietveži un grāmatveži.
Labklājības ministrs Reirs iepriekš ir norādījis, ka virknei dienestu izdienas pensijas būtu jāsaglabā, piemēram, karavīriem, ugunsdzēsējiem un iekšlietu sistēmas darbiniekiem. Līdzšinējā pieredze rāda, ka arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem to vajadzētu saglabāt, jo ārsta palīgi izdienas pensijā aizgāja veselības stāvokļa dēļ un NMPD vairs nestrādā.
Nav iespējams pārliecināties
Nodokļu maksātājiem ir svarīgi ne tikai tas, vai finanšu līdzekļi pareizi uzskaitīti un nauda tērēta likumīgi, bet arī tas, vai par iztērētajiem miljoniem ir iegūts cerētais un plānotais produkts. Revidenti atteikušies sniegt atzinumu par Zemkopības ministrijas iztērētajiem 15 miljoniem eiro, kas bija paredzēti kā kompensācija zemniekiem, kuru raža gāja bojā lietavu izraisīto plūdu dēļ. “Revīzijā konstatējām, ka nav bijuši skaidri noteikti kompensācijas nosacījumi, tostarp gadījumos, ja tiek pieņemts lēmums ražu daļēji novākt. Nebija paredzētas arī pārbaudes, vai valsts budžeta līdzekļi ir izlietoti atbilstoši mērķim. Pārbaudes tika sāktas tikai tad, kad Valsts kontrole un sabiedrība sāka uzdot jautājumus, cik daudz ir tādu zemnieku, kuru labības lauki ir cietuši. Bet lauki jau bija sagatavoti jaunajai ražai, tāpēc pārliecināties uz vietas, ka daļa ražas patiešām gājusi bojā, nebija iespējams. Arī Lauku atbalsta dienests spēja pārbaudīt tikai 6% no gandrīz 3000 kompensāciju saņēmējiem,” pastāstīja E. Krūmiņa.
VK vērtējusi arī to, kā tērēti 59 miljoni eiro Latvijas valsts simtgades svinībām. Revidenti, izlases veidā pārbaudot izlietoto finansējumu, nav konstatējuši mērķim neatbilstošus izdevumus. Tomēr tiek norādīts, ka aprēķinus par izlietoto finansējumu nav iespējams veikt pilnībā, jo Ministru kabinets licis Kultūras ministrijai apkopot informāciju tikai par 32 miljoniem eiro, bet par pārējiem 27 miljoniem eiro, ko iestādes paredzējušas tērēt pašas no saviem līdzekļiem, netiek prasītas atskaites. Līdz ar to Kultūras ministrijā nav un, ja nekas nemainīsies, arī nebūs pilnīgas un pietiekamas informācijas par visiem no valsts budžeta naudas finansētajiem simtgades sarīkojumiem.
VUGD priekšnieks: līdzekļi tika izlietoti atbilstoši mērķim
Oskars Āboliņš, Valsts ugunsdzēsības un drošības dienesta priekšnieks: “VUGD 2016. un 2017.gadā jaunās darba samaksas sistēmas ieviešanai amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm piešķirtie līdzekļi tika izlietoti atbilstoši mērķim – darba samaksas paaugstināšanai amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Piešķirtā finansējuma ietvaros 17 134 eiro netika apgūti sakarā ar to, ka nebija nepieciešamība organizēt “mājas dežūras” jeb izsaukumus no mājām un šis finansējums tika atdots valsts budžetā.
Līdz ar jaunās darba samaksas sistēmas ieviešanu šā brīža mēnešalga jau pārsniedz pirmskrīzes laikā saņemto – kopējais mēnešalgas pieaugums divu gadu periodā svārstās no 29% ugunsdrošības inspektoriem līdz vairāk nekā 43% ugunsdzēsējiem glābējiem (autovadītājiem). Bet VUGD priekšnieka atalgojums palielināts par 17%.
Jāņem vērā, ka katrā mēnešalgu grupā iekļauti vairāki iestādes amati ar atšķirīgiem amata pienākumiem pat vienas saimes ietvaros. Piemēram, vienā mēnešalgu grupā ir iekļauti ugunsdzēsēju glābēju amati ar četrām atšķirīgām likmēm (ņemot vērā teritoriālo un funkcionālo principu).”
