Iemācīties dziedāt valsts himnu 4
Kultūras ministre Dace Melbārde mudināja domāt par Dziesmu svētkiem kā tiltu uz Latvijas simtgadi. Jo tie ir svētki ideālās Latvijas izdziedāšanai. Intriģējoša un rosinoša ir diriģenta Mārtiņa Klišāna ideja: “Labākā dāvana būtu, ja līdz Latvijas simtgadei ikviens no mums iemācītos valsts himnu četrbalsīgi la be mol mažorā. Jo patlaban šajā salikumā dzied kori, bet publikā pat dāmas bieži vien nevis dzied, bet kaut kā rūc līdzi.”
Pēc Dziesmu svētkiem un pirms 2018. gada 18. novembra kori un tauta varētu sanākt Mežaparka estrādē, lai kopīgi iemācītos un nodziedātu valsts himnu.
Dzejniece Māra Zālīte, Latvijas valsts simtgades biroja Radošās padomes pārstāve, dzejniece un dramaturģe, Dziesmu svētku Mākslinieciskās padomes sēdē atklāja, viņasprāt, visīstāko vārdu vēlamajai valsts un sabiedrības attieksmei pret svētku dalībniekiem: “Viņiem jātiek lutinātiem, nepārslogotiem, ļaujot izbaudīt kā svētkus, tā citu nozaru sniegumu.” Jā, ne viens vien atceras svētkus, kad pēc gājiena dziedātāji devās uz Daugavas stadionu, lai redzētu deju lieluzvedumu. 2018. gada svētkos vēl jo saistošāk tas būtu arī, cerams, rekonstruētā Daugavas stadiona dēļ. Nebūtu pareizi krasi nošķirt tautu Dziesmu svētku dalībniekos un šī vērienīgā un emocionālā pasākuma baudītājos un patērētājos.
