Vai Brikmaņa ideja būtu uzvarējusi kopā ar izmaksām? 4
Mākslinieciskās padomes priekšsēdētāja brīvajā vietā visnotaļ vienprātīgi tika ievēlēts diriģents Romāns Vanags. Sazvanīts Ķīnā un vaicāts par Uģa Brikmaņa ieceru vērienu, viņš man sacīja: “Man būtu ļoti rūpīgi jāizsver visu nozaru piedāvājumi, jāsaprot, ko mēs ar šo arku iegūtu un ko zaudētu, ja no tā atteiktos, un ko tādā gadījumā iegūtu citi svētku aspekti. Man ir divu Dziesmu svētku pieredze, un šādos būtiskos jautājumos steigai nav vietas.”
Mākslinieciskā padome izskata ar svētku rīkošanu saistītos mākslinieciskos un radošos jautājumus un sniedz priekšlikumus svētku pasākumu mākslinieciskās kvalitātes nodrošināšanai. Protams, Dziesmu un deju svētkos galvenais ir dziesma un deja, taču vizuālajam noformējumam arī ir liela nozīme. No vienas puses: miljonu vērta arka tiktu uzcelta vienam koncertam, taču, no otras puses, piemēram, arī valsts svētku salūts ir vienreizējs notikums, kura krāšņumam tiek iztērēts ne mazums līdzekļu. Uģim Brikmanim viņa vēlmēs nebūtu godīgi pārmest kategoriskumu, taču interesanti, vai Klišāna, Brikmaņa un Ozoliņa komanda būtu uzvarējusi ideju koncepciju konkursā, kurā piecu pretendentu vidū bija arī noslēguma koncertu mākslinieciskajā vadībā pieredzējušais diriģents Māris Sirmais – šoreiz vienā komandā ar patlaban pašu jaudīgāko teātra režisori Lauru Grozu-Ķiberi –, ja jau tajā brīdī būtu izskanējusi Brikmaņa vēlme pēc 2,3 miljoniem vai viena miljona eiro vienam noslēguma koncertam?
Uģa Brikmaņa pirmais lielais režisētais pasākums ir Daugavas svētki Doles salā 1979. gadā, 2001. gadā viņa vīzijas īstenojās Rīgas astoņsimtgades svētkos. Uģis Brikmanis bija arī grāmatu ķēdes režisors 2014. gadā. Dziesmu svētku režijā viņš darbojas kopš 2003. gada, kad bija viendabīgo koru koncerta režisors. 2008. gada svētkos viņš režisēja virsdiriģentu godināšanas sarīkojumu, 2013. gada svētki kopumā lielā mērā bija Uģa Brikmaņa rokās – viņa ziņā bija svētku režija kopumā, virsdiriģentu godināšana, kā arī svētku gājiens. Tagad viņš saka: “Šo vidi pazīstu gadu desmitiem, nekas mani nepārsteidz, medijus vienmēr vairāk interesējuši satraucoši notikumi. Ar visu šo ažiotāžu esmu ieguvis lakmusa papīrīti, cik nopietni naudas dalītāji gatavi investēt svētku infrastruktūrā, bet kaut kā šajā nīkulīgajā sabiedrībā jau jāmēģina iemest dzīvīguma dzirksti. Atsakoties no vienas arkas, mēs zaudējam brīnišķīgu un pārliecinošu gaismas risinājumu. Otra, zemākā arka 35 metru augstumā domāta tikai LED ekrānam…”
Svētkiem jau uzrakstīti gandrīz visi pasūtītie jaundarbi, oktobrī dziedātāji tiks pie nošu grāmatiņām, un noslēguma koncerta ilgums aplēsts 3,5 stundu garumā. Tas nenozīmē, ka dzirdēsim mazāk dziesmu nekā iepriekšējos svētkos. Mārtiņš Klišāns un Uģis Brikmanis koncertu veido bez laiku paģērošiem viendabīgo koru uznācieniem un lielas dziedātāju pārvietošanās.
Šogad un 2017. gada sākumā plānots izsludināt konkursus arī 2018. gada Dziesmu un deju svētku atklāšanai, svētku gājienam, tautas lietišķās mākslas izstādei, pūtēju orķestru dižkoncertam un deju otrajai programmai.
