Miljonu vērta arka koncertam 4
Prasības samazinātas
Viļņošanos sabiedrībā izraisījusi ziņa, ka pēdējā Dziesmu un deju svētku padomes sēdē režisors Uģis Brikmanis Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertam Mežaparka estrādē 2018. gadā piedāvājis tērēt 2,3 miljonus eiro. Nupat gan režisors savās radošajās vēlmēs kļuvis uz pusi pieticīgāks.
Izstrādājot scenogrāfiju, kuras autors ir Aigars Ozoliņš, bija plānots uzstādīt divas metāla arkas, kas būtu savienotas ar trosēm un kas turētu gaismai un skaņai nepieciešamo tehniku, ar tur izvietojamiem gaismas elementiem veidojot “Zvaigžņu ceļu”. Kā jau “LA” rakstīja, tieši “Zvaigžņu ceļš” ir noslēguma koncerta mākslinieciskās idejas pamatā. Tādējādi tehniskās ierīces būtu noslēptas skatītāju acīm un netraucētu koncerta dalībniekiem. Tieši ar šīm arkām saistījās lielākās izmaksas, kas plānotas no 700 000 eiro līdz 1,2 miljoniem eiro. Savukārt Latvijas kontūru izmaksas lēšamas līdz 350 000 eiro. Kopējās izmaksās iekļauti arī citi scenogrāfijai paredzētie līdzekļi, tostarp LED ekrānu izmaksas.
Kā man sacīja Uģis Brikmanis, šīs arkas projektētu Lietuvas firma, kas sadarbojas ar Spānijas firmu, kurai ir liela pieredze šādos projektos pasaules lielākajos stadionos. Tā būtu pavisam cita, Latvijā vēl nebijusi apgaismošanas un apskaņošanas sistēma, ieceri pamatoja režisors. Argumentējot, kāpēc izvēle šādā gadījumā būtu par labu ārzemniekiem, jo jebkurā gadījumā vēl būtu jāizsludina, iespējams, starptautisks iepirkuma konkurss, Uģis Brikmanis saka: “Latvijā nav kupola tipa būvju arhitektūras pieredzes, kāda ir šai Lietuvas firmai. Latvijā gan ir izcili konstruktori, tomēr ekonomiskās situācijas dēļ tie jau sen aizbraukuši uz ārzemēm… Tagad, kad vairs acīmredzot nebūs nepieciešams savienot divas kupolveida arkas, vienas arkas izveidei meklēsim speciālistus tepat, Latvijā…”
Protams, jebkurš skaitlis kaut ko izsaka salīdzinājumā. Un, ja 2018. gada svētkiem paredzētais finansējums ir 6,7 miljoni eiro – lielāks par finansējumu tā dēvētajos treknajos laikos 2008. gada svētkos –, tad iznāk, ka vienam, kaut arī noslēguma koncertam, nolūkotie 2,3 miljoni ir trešdaļa no visa svētku budžeta, no šā gada līdz 2018. gadam tas ir 7,8 miljoni eiro. Kultūras ministre Dace Melbārde bija atturīga, sakot, ka visām izmaksām svētkos jābūt samērīgām un nevajadzētu paļauties uz to, ka svētku sarīkošanai izdosies iegūt papildu līdzekļus. Pēcāk sarunā ar mani ministre atsaucās uz iepriekšējiem svētkiem:
“2013. gada svētku noslēguma koncerta scenogrāfija bija ļoti veiksmīga, un, manuprāt, veiksmīgu vizuālo risinājumu var panākt arī ar daudz atbilstošāku finansējumu.”
2013. gada Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta izmaksas no valsts budžeta prasīja 393 747 eiro un no atbalstītāju ziedojuma 417 163 eiro. Šajā summā ietilpa Ivara Mailīša scenogrāfijas idejas īstenošana, kā arī daudzas citas koncerta sagatavošanai nepieciešamās pozīcijas – autorhonorāri un darba samaksas, kā arī dažādi pakalpojumi un preces. Tiesa, šo summu salīdzināt ar Uģa Brikmaņa šobrīd piedāvāto risinājumu nebūtu īsti korekti, jo runa ir par ļoti atšķirīgām autoridejām.
Acīmredzot ministres viedoklis kritis auglīgā augsnē, jo nupat XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku mākslinieciskās padomes sēdē Uģis Brikmanis paziņoja, ka, ņemot vērā finanšu iespējas, Aigara Ozoliņa scenogrāfijā divu arku vietā “palikusi” viena un tā būšot ne vairs 45 metru augstumā, kā iecerēts, bet zemāka. To sakot, režisors nebūt neizskatījās satriekts, un radās iespaids, ka viņš jau sākumā rēķinājies ar šādu notikumu pavērsienu. Tagad arkas izmaksas ir pieticīgākas un lēšamas ap vienu miljonu eiro. Vaicāts, no kā tādējādi nolemts atteikties, noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns sacīja – samazinot finansējumu, mākslinieciskajam lidojumam vienmēr apcērp spārnus, taču jārēķinās ar reālām iespējām un reāliem apstākļiem. Protams, vai arkai piešķirs arī šo vienu miljonu, būs zināms tikai kopā ar visu svētku tāmi. Kā informē svētku rīkotāja – Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) – Tautas mākslas nodaļas vadītāja Līga Ribicka, izmaksu precizēšana un apkopošana, cenu aptauju veikšana, iepirkumu plānošana saskaņā ar iesniegtajām mākslinieciskajām koncepcijām pašlaik ir sākuma stadijā un to izstrāde detaļās varētu turpināties, vēlākais, līdz 2017. gada rudenim.
