Atteikšanās no “World Expo 2015” – ieguldījuma zaudējums un soda naudas maksāšana 4
Autori: Sandra Dieziņa un Uldis Graudiņš
Dienu pirms Ziemassvētkiem valdība nolēma atcelt pasaules izstādes “Expo Milano 2015” paviljona būvniecību. Šāds lēmums pieņemts, pamatojot to ar augstajām izmaksām – pavisam šim projektam būtu nepieciešami 7,2 miljoni eiro. Trīs nedēļu laikā Ekonomikas ministrijai jāmeklē risinājums, kā izmantot izstādei atvēlēto laukumu Milānā. Ministrijā arī sākta disciplinārlieta par šo projektu.
Pasaules izstādes pamattēma ir “Paēdināt planētu. Enerģija dzīvei”. Valdība 2012. gada 26. jūnija sēdē par Latvijas ekspozīcijas moto apstiprināja “Dzīvības drava” (“Apiary of life” – angļu val.). Latvijas paviljona, kas veidots kā būve zem ozola, koncepcijas mērķis bija stiprināt Latvijas kā ekoloģiski tīras, kultūras tradīcijām bagātas un ilgtspējīgas valsts tēlu. Bija arī iecerēts ar digitālajām tehnoloģijām rādīt apmeklētājiem mūsu valsts sasniegumus un pēc izstādes beigām paviljona “Ozolu” pārvest uz Latviju. Vēl 16. decembrī valdība papildu dalībai izstādē papildus piešķīra 1,6 miljonus eiro.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola pēc valdības sēdes žurnālistiem stāstīja, ka lēmums nepiedalīties izstādē ar iecerēto paviljonu nozīmē jau izbūvēto Latvijas paviljona pamatu nojaukšanu un atvēlētās platības apzaļumošanu, ziņo LETA. Atgādināsim, ka šā gada 17. oktobrī Valsts prezidents Andris Bērziņš “EXPO Milano 2015” izstādes norises vietā pēc būvniecības pirmās kārtas pasniedza rīkotājiem simbolisku kapsulu ar Latvijas zīlēm iemūrēšanai Latvijas paviljona “Ozola” pakājē un nodeva glabāšanai Latvijas sarkanbaltsarkano karogu, kam būtu jāplīvo pasaules izstādē no 2015. gada 1. maija līdz 31. oktobrim kopā ar vēl 143 valstu karogiem.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs pēc valdības sēdes “LA” atzina, ka turpmākais ir ekonomikas ministres kompetencē. “Lai viņa runā ar profesionāļiem un izlemj šo jautājumu,” teica ministrs. Septiņus miljonus eiro viņš uzskata par nesaprātīgu cenu šādai izstādei, īpaši ņemot vērā to, ka daudzas valstis jau atteikušās no dalības Milānas izstādē.
D. Reiznieces-Ozolas preses sekretārs Arno Pjatkins skaidroja, ka ministrija meklēšot lētāku risinājumu Latvijai atvēlētā laukuma iekārtošanai, tomēr neatklāja, kādā virzienā darbošanās notiks. Latvijas paviljona atrašanās vieta kā ES prezidējošajai valstij ir paredzēta “EXPO 2015” centrālajā laukumā. “Izstādes projekta īstenošana ir slikti vadīts projekts, jo kā gan piecus mēnešus pirms izstādes sākuma divi būvniecības konkursā uzvarējuši uzņēmumi var prasīt četras reizes lielāku naudas summu, nekā paredzēts, tā nostādot ķīlnieces lomā Ekonomikas ministriju,” skaidroja Pjatkins. Viņš arī vērsa uzmanību, ka “EXPO 2015” nepiedalīsies Dānija, Somija, Portugāle, Luksemburga. Zviedrija sākotnēji pieteikusies, tomēr lielo izmaksu dēļ vēlāk atteicās. Izstādē nepiedalīsies arī Horvātija, bet Igaunija saistībā ar izmaksu sadārdzinājumu patlaban šādu iespēju vērtē.
“Ekonomikas ministrija neiebilst pret projektu, tomēr ļoti liels ir risks tik īsā laikā neuzbūvēt un neaprīkot paviljonu par saprātīgiem izdevumiem, kas būtu samērojami ar labumu no piedalīšanās izstādē,” piebilda Pjatkins.
Kas atbildīgs par kavēšanos un “lielo risku”? Latvijas valdība piedalīšanos pasaules izstādē atbalstīja jau 2011. gada 5. jūlijā, bet līgumu ar izstādes rīkotājiem parakstīja 2012. gada novembrī. “EXPO 2015” projekta vadītājs Roberts Stafeckis teic, ka būvniecības iepirkumu izsludināja šā gada 19. septembrī – 10 dienas pēc tam, kad no “Milānas EXPO” atbildīgās komisijas tika saņemts paviljona tehniskā projekta saskaņojums. Ar “EXPO” organizatoru saskaņota Tehniskā projekta galaversija ir tā versija, saskaņā ar kuru paviljona būvnieks veic būvniecības izmaksu, kā arī laika grafika, darba spēka un citu būvniecības procesā nepieciešamo sastāvdaļu noteikšanu. Uz to brīdi savus attiecīgos iepirkumus nebija izsludinājušas liela daļa dalībvalstu.
Projektā iesaistītie uzņēmēji ir neizpratnē par valdības lēmumu. Uzreiz pēc notikušā komandītsabiedrības “Expo 2015” pārstāvis Ģirts Majors: “Situācija ir neskaidra. Gaidīsim, lai Ekonomikas ministrija ziņo, kāds ir valdības lēmums un kādu risinājumu tā redz,” teica Ģirts Majors. Vēl pavisam nesen viņš izteicās, ka gatavošanās Milānas izstādei norisinās veiksmīgi un ka vērojama starptautiska interese par šo izstādi, līdz ar to liktās cerības uz Latvijas atpazīstamības veicināšanu varētu attaisnoties.
Uz jautājumu, cik lieli varētu būt zaudējumi komandītsabiedrībai līguma laušanas gadījumā, Majors atzina, ka to vēl vērtēs grāmatveži un juristi, tomēr jau patlaban ir skaidrs, ka vislielākie situācijas ķīlnieki šobrīd esot pazīstamās autoritātes – radošie cilvēki, kas iesaistīti projekta tapšanā un tērējuši savu laiku, lai radītu izstādes rīkošanai iecerētos darbus – tēlnieki, scenogrāfi, komponisti. Kā teikts informatīvajā ziņojumā “Par Expo 2015 projekta īstenošanas statusu”, ko valdība skatīja 23. decembrī, dažādo līgumsaistību apjoms līguma pārtraukšanas gadījumā ir 358 tūkstoši eiro, tostarp saistības pret darbiniekiem, radošās saistības un projektēšanas izmaksas. Tiesa, EM uzskata, ka šo informāciju nepieciešams izvērtēt, lai noskaidrotu šo finansiālo saistību prasījuma pamatotību pret ministriju. Līdz šim ar “Expo 2015” jau pieņemts un apmaksāts projektēšanas līgums par 179 tūkstošiem eiro un producēšanas līgums par 811 tūkstošiem eiro.
Vērtējot valdības pieņemto lēmumu par dalību “Expo Milano 2015”, “Aerodium” valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns, kura uzņēmums bija atbildīgs par piedalīšanos 2010. gada “EXPO” Šanhajā, bija šokēts. “Tā ir bezatbildība augšējos galos. Kļūda jāmeklē sistēmā,” viņš atzina sarunā ar “LA”, sakot, ka viņam ir tāda kā “deja vu” sajūta par notikušo. Jāatgādina, ka “Aerodium” vēja tunelis bija viens no Latvijas eksponātiem pasaules izstādē “EXPO” Šanhajā 2010. gadā un saistībā ar to “Aerodium” vārds saistīts ar publisko skandālu ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūru, kad abas puses nevarēja atrisināt līgumtiesiskās attiecības. I. Beitāns uzskata, ka šādu izstāžu rīkošanā jāaicina talkā nozares profesionāļi. Viņš arī uzskata, ka izstādes rīkošanai prasītās izmaksas ir ļoti lielas. Tā Šanhajas izstādes rīkošanai sākotnējā summa bija 2,5 miljoni latu, no kā izstādei iedalīja 1,7 miljonus, bet vēlāk vēja tuneli izdevās pārdot par vienu miljonu ASV dolāru, līdz ar to valsts tēriņi šajā izstādē bijuši 1,4 miljoni eiro.
I. Beitāns atzīst, ka valdības pieņemtā lēmuma dēļ cietīs valsts tēls. “Tie ir tikai tukši vārdi, ka mums jāparāda valsts no labākās puses, jo vārdiem darbi neseko. Tas ir bubulis, ko vēlētājiem iespraust ausīs,” sašutis ir I. Beitāns. Viņš gan uzskata, ka šāda līmeņa izstādēs Latvijai ir jāpiedalās. Jo īpaši svarīgi tas ir patlaban, kad darbojas Krievijas embargo un Latvijas eksportētājiem jāmeklē jauni tirgi. Pēc Šanhajas izstādes sākotnējais mērķis bija īstenots – interese par Latviju Ķīnas tirgū tikai pieauga. Arī tagad valdībai būtu nepieciešams definēt mērķus, ko tā vēlas sasniegt, piedaloties šādās izstādēs.
Bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kura ministrēšanas laikā tika nolemts piedalīties “Expo Milano 2015”, tikai izteica nožēlu par notikušo: “Mums jau pietiek dažādu “nothing special”.” Viņa laikā bijis izveidots grafiks nepieciešamo darbu veikšanai un tas rūpīgi pildīts.
Uzziņa
Veiktie darbi un valsts tēriņi saistībā ar piedalīšanos “EXPO 2015”
2014. gada 19. decembrī ar komandītsabiedrību “Expo 2015” noslēgto līgumu ietvaros veikti, pieņemti un apmaksāti darbi par šādām naudas summām:
1) projektēšanas līgums: 179 281,93 eiro;
2) producēšanas līgums: 811 151,78 eiro.
Producēšanas līguma ietvaros uz šo brīdi ir veikti šādi galvenie darbi:
1) izveidota un saskaņota Latvijas paviljona mārketinga esence, tā vizuālā identitāte un logo;
2) izveidota un saskaņota Latvijas paviljona ekspozīcijas koncepcija, t. sk. radīts pirmā stāva ekspozīcijas mākslinieciskais un tehnoloģiskais risinājums, arī nepieciešamo tehnoloģisko risinājumu iegāde/noma, vienlaikus izveidota arī Latvijas Nacionālās dienas programma;
3) izveidotata un saskaņota dabas mūzikas koncepcija, izvēlēts muzikālais virsvadītājs, kā arī veikta mākslinieku atlase, veikts darbs pie jaundarba radīšanas, t. i., radīts jaundarbs, kas veidots no īpaši atlasītiem skaņdarbu fragmentiem un latviešu tautas dziesmām, t. sk. jaundarba mūzikas instrumentu modelēšana, instalācijas izveide, veikts jaundarba ieraksts;
4) izveidota un saskaņota vizuālās mākslas izstāžu koncepcija, kā arī mākslinieku atlase;
5) izveidots restorāna pakalpojumu koncepts un darbības plāns (izsludināta restorāna pakalpojuma operatora atlase), veikta suvenīru atlase (piemēram, S. Meirānes grāmata “Mantojums”), suvenīru piegādātāju un transporta pakalpojumu tirgus izpēte;
6) izveidota un apstiprināta savstarpējās sadarbības mehānisma struktūra, risku vadības plāns;
7) izveidota Latvijas paviljona “web” lapas arhitektūra, dizains, tehnoloģijas, interaktivitāte, pastāvīgi tiek veikta informācijas aktualizēšana par Latvijas paviljonu tādās sociālo kontu vietnēs, kā, piemēram, “Pinterest”, “Facebook”, “Twitter”;
8) tiek īstenots komunikācijas plāns gan Latvijā, gan Itālijā un citviet Eiropā (piem., Latvijas paviljona maketa izstāde “Expo 2015 in the European Parliament” u. c. Latvijas paviljona atpazīstamību veicinoši pasākumi).
Projekta īstenošanas laikā Ekonomikas ministrija ir izlietojusi līdzekļus 107 286 eiro, tostarp atalgojumam, komandējumiem un ārpakalpojumiem (tulkošanas pakalpojumi, ekspertu iesaistei u. c.).
Avots: EM informatīvais ziņojums valdībai
