Miljons par vakcināciju 0
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) provizoriskie aprēķini rāda, ka mežacūku vakcinācijai pret klasisko cūku mēri nepieciešams viens miljons latu gadā. Vakcinācija apturēs lipīgās infekcijas slimības izplatīšanos mežacūku populācijā, kas ir viens no mājas cūku inficēšanās avotiem.
Apturēs mēri mežā
“Pēc datiem, kādi ir mūsu rīcībā, mūsu mežacūku populācija ir tik liela, ka klasiskais cūku mēris pats no sevis nebeigsies. Ja cūku ir daudz, tās, savstarpēji kontaktējoties, izplata infekciju tālāk. Tāpēc visreālākais slimības apkarošanas pasākums mežacūku populācijai ir vakcinācijas izmantošana,” pie šāda secinājuma nonākusi PVD ekspertu grupa, stāsta Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga. Līdzīgi uzskata arī Eiropas Komisijas (EK) eksperti, kas divu dienu vizītē bija ieradušies Latvijā, lai iepazītos ar PVD veiktajiem uzraudzības un kontroles pasākumiem klasiskā cūku mēra inficētajā teritorijā Latgalē. PVD pirmos aprēķinus par vakcinācijai nepieciešamo finansējumu tikko nosūtījis Zemkopības ministrijai. K. Lamberga uzsver, ka pieprasītais miljons latu ir tikai prognoze, kas var mainīties atkarībā no tā, cik precīzi izdosies noteikt mežacūku skaitu.
PVD paredz vakcināciju veikt 40 km platā zonā no robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. “Vietām šī zona ir šaurāka, taču tā tiks paplašināta, ja kaut kur konstatēsim jaunus saslimšanas gadījumus,” skaidro K. Lamberga. Vakcīnas izliek mežacūku piebarošanas vietās, kā arī izkaisa no lidaparāta.
PVD kombinēs abas šīs metodes. Vakcīna pret klasisko cūku mēri vizuāli izskatās līdzīgi kā trakumsērgas vakcīna – ēsma sērkociņu kastes izmērā ar garšīgu un smaržīgu apvalku, kas pievilina mežacūku. Tās iekšpusē ir folijas kapsula ar šķidru vakcīnu. Mežacūkai tā ir jāsagrauž, lai šķidrums nonāk mutē. Vakcīnu varēs izlikt ne agrāk kā pavasarī, jo tā nedrīkst atrasties aukstumā.
Optimāli vakcinācija jāveic trīs gadus, taču veiksmīgu rezultātu gadījumā pietiek arī ar diviem. “Tā notiek trīs reizes gadā, turklāt kā dubultkampaņa, tādējādi vakcīnas tiek izplatītas sešas reizes: pavasarī vakcinējam pieaugušo populāciju, vasarā to saņem arī sivēni, kas spriņģo ap mātēm un paši jau meklē barību, un rudenī vakcinējam visu populāciju. Vienai cūkai pietiktu ar vienu vakcīnu, taču mēs rēķinām ar rezervi – uz vienu cūku trīs devas. Varam gaidīt, ka pirmajā gadā apmēram 50% no populācijas kļūs imūni, tāpēc vakcinācija jāturpina arī nākamajā gadā,” skaidro K. Lamberga.
Lauku omītes kūts paklājiņš
Vakcinācija ir viens no efektīvākajiem veidiem slimības ierobežošanai, taču ne mazāk svarīgi ir drošības līdzekļi, kas jāievēro cūkkopjiem un arī medniekiem. “Latgalē ļoti daudzi saimnieki cūkas tur pašu vajadzībām un šajās saimniecībās netiek ievērota biodrošība.
Kurš var iedomāties, ka lauku omīte liks pie kūtiņas durvīm dezinfekcijas paklāju un stingri skatīsies, kādu apģērbu velk mugurā, dodoties uz kūti. Bet tas ir jādara,” atgādina Kristīne Lamberga un nosauc divus būtiskākos piesardzības pasākumus, kas jāievēro ne tikai infekcijas uzliesmojuma laikā, bet arī pastāvīgi: uz kūti jādodas tikai kūts darbiem izmantojamā apģērbā; cūkas nedrīkst barot ar virtuves atkritumiem.
90. gados kāds mednieks bija mājas cūku silē iesviedis gaļas atgriezumus no mežacūkas un tādā veidā inficējis pats savus rukšus. Arī šogad vienā no trīs konstatētajiem cūku mēra gadījumiem, iespējams, slimību kūtī ienesa mednieks, kurš tikko bija nomedījis inficētas mežacūkas. “Ja mednieks audzē mājas cūkas, viņš nekādā gadījumā nedrīkst iet savā kūtī ar apģērbu un apaviem, kas lietoti medībās,” piesaka PVD speciāliste. Šajā laikā viņa cūku audzētājiem iesaka būt īpaši piesardzīgiem un kūtī nelaist nepiederošas personas. Tāpat jāielāgo, ka cūkas ārpus kūts jātur nožogotā teritorijā.
Nav cūku, nav problēmu?
K. Lamberga norāda, ka, piemēram, Vācijā, kurai arī ir pieredze ar klasiskā cūku mēra apkarošanu, intensīvākas mežacūku medības pret infekcijas izplatīšanos nav palīdzējušas. “Ja mēs startētu ar drastiskiem populācijas samazināšanas rīkiem, tad varētu gaidīt, ka tajā vietā atgrieztos cūkas, visticamāk, no Krievijas un Baltkrievijas un tās varētu būt inficētas. Dabā tukša vieta nepaliek. Aizliegt medības šobrīd neesam ieinteresēti, jo mums ir vajadzīgi paraugi izmeklēšanai.”
PVD aicina Latgales medniekus sniegt informāciju par katru nomedīto mežacūku, lai dienesta speciālisti varētu veikt analīzes, dienests gaida arī ziņas par piebarošanas vietām precīzāka vakcinācijas plāna izveidei.
Valsts meža dienesta medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš spriež, ka medniekiem mežacūku medībām vajadzētu pievērsties aktīvāk – gan cūku mēra profilakses labad, gan parādot zemniekiem, ka viņi kaut ko spēj reāli izdarīt postījumu samazināšanai, gan arī gaļa neies postā kā savulaik pēc stirnu krišanas 2009. gadā.
