Miljons eiro no valsts kabatas”Saskaņai” un Ždanokai 5
“Kas tie tādi, kas maršē pa Rīgu ar plakātiem pret latviešu valodu? Un kāpēc viņi mācības jūsu skolās valsts valodā sauc par fašismu?” man jautā itāļu meitene Elisa, kura kopš augusta dzīvo un mācās Latvijā. Par daudz ko viņai šeit sanāk brīnīties – par galvaspilsētas ielām, kas pilnas ar krievu valodu, veselu lērumu krieviskām televīzijas programmām, ģimeni, kurā ciemojusies un tēvs vispār neprotot latviski, lai gan dzīvo un strādā te kopš dzimšanas. Ko man teikt?
Stāstu viņai par Latvijas varasvīriem un sievām, kas tik ilgi un gļēvulīgi vilkuši garumā prasību, lai visās valsts skolās un bērnudārzos mācības obligāti notiktu valsts valodā, ka gandrīz 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas tūkstošiem krievu ne tikai neprot, bet negrib ne mācīties, ne runāt tās valsts un tautas valodā, kura viņiem devusi te pajumti.
Par Kremļa atbalstītajām partijām “Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība, kuru galvenais uzdevums, kā izskatās, ir diendienā drupināt un graut Satversmē ierakstītos Latvijas valstiskuma pamatus.
Arī par uzspiesto divvalodības referendumu, kad latviešiem nezin kāpēc bija vēlreiz jāpierāda jau 1922. gadā pamatlikumā ierakstītā patiesība “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda”. Gandrīz ceturtā daļa jeb 273 347 toreiz nobalsoja pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, Rīgā pretlatvisko vēlētāju bija vēl vairāk – 37,98% jeb 119 621 balsotājs.
Stāstu Elisai par 9. maiju pie pieminekļa, kurā ļauts līksmot un svinēt dienā, kas Latvijai nozīmēja pakļaušanu nežēlīgai padomju varas okupācijai pusgadsimta garumā, kā arī krievu politiķiem, kas no vēsturiskās patiesības “PSRS okupēja Latviju” bēg kā velns no krusta. Ak jā, vēl viņai jāpaskaidro, no kurienes milzumdaudz nelatviešu smeļas ziņas par to, kas notiek valstī, kurā viņi dzīvo, un kā mūs apmelo un zākā Krievijas propagandisti un troļļi.
Elisai atkal ir jautājums: “Ko šajā ziņā dara jūsu parlaments un valdība?”
Ko lai saku – nupat gatavojas pretvalstiskās partijas pabalstīt ar vairāk nekā vienu miljonu eiro. Nopietni?
Ja pret Latvijas valstiskumu tik mērķtiecīgi un metodiski nedarbotos vesels bars naidīgas kaimiņvalsts algotu politiķu, priekšlikumu par demokrātijas stiprināšanu caur dāsnāku partiju finansēšanu vēl varētu pieņemt, sak, varbūt tiešām politika kļūs mazāk atkarīga no savtīgu naudas maisu prasībām.
Taču tulkojumā pazudis būtisks apstāklis, – no valsts kases nāksies maksāt arī “Saskaņai” un Latvijas Krievu savienībai, kas ar savu politiku nevis veicina nacionālas valsts uzplaukumu un labklājību, bet liek tās attīstībā sprunguļus, cik vien spēj.
Nupat divas Kremļa “zīles” Ušakovs un Ameriks, izšeptējušas Rīgas domes labumus, aizlaidās uz Briseli un tagad stiprina promaskaviskās rindas Eiropas Parlamentā.
Vēl viena Putina fane – Ždanoka – aizraudamās organizē pretvalstiskus mītiņus pie mūsu valdības ēkas.
Vienkārši rēķinot, ja par katru vēlēšanās saņemto balsi gadā maksās 5,5 eiro (astoņas reizes vairāk nekā līdz šim), sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” par 13. Saeimas vēlēšanās iegūtajām 167 117 vēlētāju balsīm saņems 919 143,5 eiro; Latvijas Krievu savienība par 27 014 vēlētājiem – 148 577 eiro, kopā – vairāk nekā vienu miljonu eiro. Uh, ko tik par šo naudiņu nesarīkot!
Tieslietu ministrijas darba grupa spriež, ka partijai ar vismaz 500 biedriem nepieciešami aptuveni 190 000 eiro, lai nodrošinātu savu pamatdarbību gadā, kad nav vēlēšanu, iedalot izdevumus šādās kategorijās (aptuvenās summās eiro):
* biroja uzturēšanai (īrei, komunālajiem maksājumiem, kancelejas precēm) – 40 000;
* trīs pilna laika darbiniekiem – 45 000;
* darbam ar biedriem (izglītošana, kopīgi pasākumi, semināri) – 40 000;
* pētniecība un programmu pilnveide – 15 000;
* komunikācija ar vēlētājiem gados, kad nav vēlēšanu, – 50 000.
Valsts prezidents Egils Levits lielāku finansējumu partijām novērtējis atzinīgi, nosaucot to par lielu soli uz priekšu 30 gadus pastāvošā demokrātijas trūkuma novēršanā. Latvijā demokrātija iet rokrokā ar nacionālas valsts vērtībām, taču jau pieminēto prokremlisko partiju darbība vērsta pret vienu no svarīgākajiem mūsu kā nacionālas valsts pamatiem – valodu, tāpēc par šādu politisko darbību Latvijā tās nav pelnījušas ne centa. Lēmums partiju finansēšanai, neparedzot kritēriju, kas nepieļautu no valsts budžeta piešķirto naudu izmantot pretvalstiskiem mērķiem, ir tuvredzīgs un bīstams.
