Miljoniem cilvēku draud briesmas: zinātnieki ir atklājuši, ka daudzi drīz sāks novecot ātrāk. Kāds tam iemesls? 0
Ilgstoša anomāla karstuma ietekme jau sen tiek saistīta ar dažādām veselības problēmām, taču jaunākie pētījumi liecina, ka tā var pat paātrināt pašu novecošanās procesu, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem. Šie atklājumi norāda, ka tuvākajā nākotnē cilvēka dzīves ilgums visā pasaulē varētu piedzīvot būtiskas izmaiņas, vēsta “The New York Times”.
Žurnālā “Science Advances” publicētais pētījums atklāj, ka ilgstoša ārkārtēja karstuma iedarbība var pastiprināt bioloģisko novecošanos, īpaši senioriem. Pētnieku grupa analizēja vairāk nekā 3600 cilvēku datus no ASV, kuri bija vecumā no 56 gadiem un vecāki.
Zinātnieki atklāja, ka cilvēki, kuri dzīvo vietās, kur temperatūra bieži pārsniedz 32°C, bioloģiski noveco gandrīz par pusotru gadu ātrāk nekā tie, kas dzīvo vēsākā klimatā.
Piemēram, Fīniksā, Arizonas štatā, kur šāda temperatūra ir ierasta, ātrākas novecošanās pazīmes bija izteiktākas.
Bioloģiskais vecums atspoguļo šūnu un organisma sistēmu funkcionālo stāvokli un atšķiras no hronoloģiskā vecuma, kas tiek noteikts pēc cilvēka dzimšanas datuma.
Lielāks bioloģiskais vecums salīdzinājumā ar hronoloģisko ir saistīts ar paaugstinātu mirstības risku un izteiktāku noslieci uz dažādām slimībām.
Pētījumā zinātnieki noteica bioloģisko vecumu, analizējot asins paraugus, lai noteiktu epigenētiskās izmaiņas – modifikācijas, kas ietekmē gēnu aktivitāti, nemainot DNS secību.
Šie epigenētiskie marķieri kalpoja kā dalībnieku bioloģiskās novecošanās procesu indikatori.
Pētījumā arī uzsvērta mitruma pastiprinošā ietekme uz karstuma stresu.
Augsts mitruma līmenis var kavēt organisma dabiskos atvēsināšanās mehānismus, piemēram, svīšanu, un tādējādi vecākiem cilvēkiem ir grūtāk regulēt ķermeņa temperatūru.
Apvienojumā ar karstumu paaugstināts mitruma līmenis rada nopietnus veselības riskus, jo gados vecākiem cilvēkiem svīšanas process ir mazāk efektīvs, kas apgrūtina siltuma izvadīšanu no organisma.
Šie secinājumi uzsver, cik svarīgi ir īstenot stratēģijas, lai samazinātu karstuma iedarbību, jo īpaši vietās, kur klimata pārmaiņas turpina paaugstināt globālo temperatūru.
Autori aicina pilsētplānotājus un politikas veidotājus apsvērt tādus risinājumus kā zaļo zonu paplašināšana, koku stādīšana un ēnainu teritoriju izveide, lai pasargātu cilvēkus no ekstremāla karstuma negatīvās ietekmes.
Šādiem pasākumiem var būt izšķiroša nozīme vecāka gadagājuma cilvēku veselības un labklājības saglabāšanā, ņemot vērā temperatūras paaugstināšanos.
