Miljoni sarūk, prasības saglabājas 0
Pēc pēdējiem pārrēķiniem Nacionālās apvienības (NA) aizstāvētā demogrāfijas programma no nākamā gada budžeta prasītu tikai 16 miljonus latu sākotnēji rēķināto 31,6 miljonu vietā. Tomēr “Vienotība” paliek negrozāma pie viedokļa, ka budžets jau valdības piedāvātajā variantā esot gana labs.
“Mēs neesam atkāpušies ne no viena priekšlikuma demogrāfijas jomā. Vienkārši, precizējot izmaksas un pozīcijas, izrādījās, ka daļa priekšlikumu jau ir iestrādāti budžetā, bet citi izmaksās mazāk,” paskaidroja NA pārstāvis Imants Parādnieks. Pagājušonedēļ izskanējušas ziņas, ka NA atkāpusies no savām prasībām, apvienības līderi sauc par maldinošām. Viņi arī uzskata, ka pret apvienību sākta nomelnošanas kampaņa, lai izgāztu dzimstības veicināšanas pasākumus.
Iepriekš NA bija aicinājusi koalīcijas partnerus budžetā paredzēt papildus 31,6 miljonus latu dažādiem dzimstības veicināšanas pasākumiem. Taču pēc konsultācijām ar Labklājības ministriju (LM) noskaidrots, ka budžetā jau iestrādāts desmit latu nodokļu atvieglojums par apgādājamo personu (kopējā ietekme uz budžetu – 3,4 miljoni latu) un bērnu pieskatīšanu (3,8 miljoni latu). Līdz ar to NA demogrāfijas programmas vajadzības saruka līdz 23 miljoniem. “Pēc tam LM aprēķināja, ka māmiņu algu izmaksas termiņa pagarināšana līdz bērna pusotra gada vecumam un māmiņu algu pakāpeniska palielināšana no nākamā gada budžeta prasīs deviņus, nevis sākotnēji rēķinātos 16 miljonus,” skaidroja Parādnieks. Līdz ar to dzimstības veicināšanas programmas kopējās izmaksas varētu būt aptuveni 16 miljoni.
I. Parādnieks ir stingri pārliecināts, ka šādu summu varētu atrast, palielinot kapitāla pieauguma nodokli, aplikt ar nodevu uzturēšanās atļauju piešķiršanu par nekustamo īpašumu, par vairākiem miljoniem samazināt neparedzētajiem izdevumiem rezervētos līdzekļus.
NA savus priekšlikumus iesniegšot uz novembrī gaidāmo budžeta otro lasījumu cerībā, ka tos atbalstīs arī Reformu partijas pārstāvji un neatkarīgo deputātu grupa.
“Vienotība” tikmēr paliek negrozāma pie saviem argumentiem, ko publikācijā “Latvijas Avīzē” 4. oktobrī jau paudis LM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) – demogrāfijas vajadzībām nākamā gada budžetā esot paredzēti 37 miljoni latu, bet nākamajos trijos gados kopā – 159 miljoni. Viņš arī aicina uz demogrāfijas jēdzienu skatīties plašāk, nevis tikai uz dzimstības veicināšanu. I. Parādnieks piekrīt šim Ašeradena uzskatam: “Tā ietver sevī arī drošību, stabilitāti un emigrējušo tautiešu atgriešanos. Taču bērnu dzimšana ir pamatu pamats un, pirms mēs sākam celt šo māju tālāk, jātiek galā ar pamatiem. Par citām lietām varēsim runāt tikai tad, kad ģimenes Latvijā saņems cienīgu atbalstu, nevis tiks diskriminētas kā sociāla grupa,” uzskata deputāts. Jautāts, kas viņam liek domāt, ka ģimenes Latvijā tiek diskriminētas, Parādnieks minēja “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta veiktu pētījumu. Tajā secināts, ka Latvijā vecāki ar maziem bērniem saņem būtiski mazāku finansiālu atbalstu no valsts nekā citās Baltijas valstīs.
Piemēram, pie vienāda neto algas līmeņa (350 latiem “uz rokas”) vecāki Latvijā līdz bērna divu gadu vecumam pabalstos saņem par 45% jeb gandrīz 2400 latiem mazāk nekā Igaunijā. Savukārt Lietuvā jaunie vecāki tādā pašā laika posmā saņem par 13% vairāk.
Tāpat pētījumā atklātas būtiskas atšķirības minimālajā vecāku pabalsta apmērā, kas Lietuvā ir divas reizes augstāks nekā Latvijā, savukārt Igaunijā sasniedz gandrīz 200 latu, kas ir divtik vairāk nekā Lietuvā un četras reizes vairāk nekā Latvijā.
Neskatoties uz to, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (“Vienotība”) joprojām ir skeptisks par nacionāļu priekšlikumiem, jo autori neesot norādījuši, kur tiem ņemt naudu. I. Parādnieka minētos avotus viņš uzskata par nepārdomātiem un nenopietniem. Tie radīšot vairāk nepatikšanu nekā ieņēmumu.
Uzziņa NA “sarkanās līnijas” nākamā gada budžetā: Māmiņalgas un bērna kopšanas pabalsta izmaksa līdz bērna pusotra gada vecumam. Minimālās māmiņalgas palielināšana līdz 50% no minimālās mēnešalgas, sākot ar 2013. gada 1. jūliju un līdz 70%, sākot ar 2014. gada 1. janvāri. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma par katru apgādājamo bērnu palielināšana līdz Ls 90 (t. i., par Ls 20), sākot ar 2013. gada 1. jūliju. Iespējams kompromiss, jo valdības piedāvājumā iestrādāts palielinājums par 10 latiem. Mērķa maksājums katram pirmsskolas vecuma bērnam par bērnudārzu vai auklīti Ls 27 – 30 apmērā mēnesī. Šim pasākumam būtu jāaizstāj budžeta projektā ietvertais “bērnu pieskatīšanas pabalsts” ar līdzīgu fiskālo ietekmi. Nekustamā īpašuma nodokļa atlaide daudzbērnu ģimenēm 50% apmērā budžeta projektā paredzēta tikai no 2014. gada 1. janvāra, taču NA uzstāj, lai tā stātos spēkā jau ar 2013. gada 1. janvāri. |
