Miljoni plūst garām valsts kasei 1
Pēc valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas ziņojuma par 2015. gada valsts budžeta saimniecisko pārskatu radās secinājums, ka valsts apzināti nevēlas iekasēt miljoniem eiro.
Izstrādājot 2017. gada valsts budžeta projektu, ministrijas bija pieprasījušas desmit reizes lielākas naudas summas par reāli pieejamo finansējumu. Taču valstī joprojām ir tādas naudas āderes, no kurām varētu pasmelt, ja vien būtu stingrāka kontrole šo āderu aizpildīšanai ar reālu finansējumu. Valsts kontrole (VK) 2015. gada pārskata revīzijā analizēja apstākļus, kas neļauj gūt lielākus ieņēmumus valsts budžetā. Tika vērtēti tie jautājumi, kas saistīti ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbību, ar nodevu iekasēšanu, ar ieņēmumiem, kas jāgūst no kapitālsabiedrību dividendēm.
E. Krūmiņa: “Diemžēl joprojām nav izstrādāts attīstības plānošanas dokuments nodokļu politikas jomā. Bez neizstrādātas ilgtermiņa nodokļu politikas, kas ļautu izvairīties no ikgadējām izmaiņām nodokļu likumdošanā, ir ļoti grūti runāt par uzņēmējdarbības veicināšanu, investīciju piesaisti un arī par sabiedrības izpratni un ieinteresētību maksāt nodokļus. Nodokļu politikas neesamība veicinājusi pieaugošu nodokļu parādu. 2015. gadā nodokļu parāds sasniedza vienu sesto daļu no valsts budžeta nodokļu ieņēmumu daļas un pārsniedza 1,4 miljardus eiro. Valsts kontrole uzskata, ka būtu rūpīgi jāizanalizē šo parādu pieauguma cēloņi un jāveic mērķtiecīgas darbības, lai šis parāds neturpinātu pieaugt.”
Revidenti konstatējuši, ka VID joprojām nenodrošina, ka muitas deklarāciju datu atbilstības pārbaudes tiktu veiktas tām deklarācijām, kuras aizpildījušas juridiskas vai fiziskas personas ar vislielāko nodokļu nenomaksāšanas risku. Pārbaudāmo deklarāciju izvēlē joprojām pārāk liela loma ir VID darbinieku subjektīvajam viedoklim. Revīzijā atklājies, ka ieņēmumi no uzrēķiniem tikai nedaudz pārsniedzot tās izmaksas, kādas rodas deklarāciju pārbaužu nodrošināšanai. Līdz ar to tas rada loģisku jautājumu, vai nu mums valstī gandrīz nepastāv nelegāla preču ievešana no citām valstīm, vai trūkst gribasspēka sakārtot deklarāciju pārbaudi, atzina Krūmiņa.
No valsts joprojām tiek izkrāptas apjomīgas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summas, jo VID izveidotā PVN maksātāju reģistrēšanas sistēma nepietiekami nodrošina, lai netiktu reģistrēti tādi komersanti, kuru mērķis ir nevis veikt saimniecisko darbību, bet izkrāpt PVN no valsts budžeta. Par trūkumiem liecinot kaut vai tas, ka VID vienādos apstākļos pieņem atšķirīgus lēmumus par uzņēmumu reģistrēšanu PVN maksātāju reģistrā. Izlases kārtā pārbaudot 102 uzņēmumus, konstatēts, ka 34 gadījumos bijusi nepieciešama papildu informācija, taču tā nav pieprasīta un uzņēmumi tik un tā reģistrēti PVN maksātāju reģistrā. Savukārt 26 gadījumos pieprasīta papildu informācija un pēc tam reģistrācija atteikta. Tas neradot pārliecību, ka attieksme pret nodokļu maksātājiem ir vienāda un objektīva.
Valsts kasei plūst garām arī neiekasētās nodevas, un to veicina sarežģītā un sadrumstalotā nodevu administrēšanas sistēma. Valsts nodevu apmērus un maksāšanas kārtību nosaka septiņi likumi un vairāk nekā simts Ministru kabineta noteikumu, bet valsts nodevu, piemēram, vīzu, autoceļu lietošanas, finanšu stabilitātes un citu, administrēšanas procesā ir iesaistītas 32 institūcijas, 97 zvērināti tiesu izpildītāji un 107 zvērināti notāri. Revidentu ieskatā, 2015. gadā nepilnīgās kontroles dēļ neiekasētā autoceļu nodeva vien veido 1,4 līdz gandrīz 1,9 miljonus eiro.
Nesakārtots jautājums ir maksājumi valsts budžetā no kapitālsabiedrību dividendēm. Likums noteic minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu budžetā par valsts kapitāla izmantošanu, tomēr, kā konstatējuši revidenti, realitātē ne visos gadījumos likums tiek ievērots. 2015. gadā budžets no kapitālsabiedrībām nav saņēmis trīs miljonus eiro par iepriekšējo periodu. Tikai sešas no 43 kapitālsabiedrībām ir izmaksājušas dividendes savam kapitāldaļu turētājam, bet pārējās, kuras ir strādājušas ar peļņu, to nav darījušas. Nekonsekventi ir arī lēmumi, ar kuriem kapitālsabiedrības un to meitasuzņēmumi tiek atbrīvoti no dividenžu iemaksas valsts budžetā. Šāda atbrīvojuma dēļ valsts budžetā 2015. gadā nav saņemti 11 miljoni eiro. 2014. gadā šī summa bija krietni mazāka – trīs miljoni.
Valsts kontroliere uzskata, ka ir jāveic pamatīgs darbs, lai sakārtotu tiesību aktus, kas ļautu uzlabot naudas iekasēšanu valsts budžetā, kā arī vienkāršotu administrēšanas procesu un novērstu korupcijas riskus.
Jau apritējis vairāk nekā gads kopš VK iesniedza Saeimā grozījumus Valsts kontroles likumā, kas dotu VK tiesības piedzīt zaudējumus no tām personām, kas ar valsts un pašvaldību budžeta naudu nav rīkojušās likumīgi. Tuvākajā laikā par to spriedīs Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija, lai izskatītu iesniegtos priekšlikumus otrajam lasījumam.
E. Krūmiņa norādīja, ka 2017. gada valsts budžeta veidošanā ir sākusies jauna pieeja, jo ir izvērtēti izdevumi. “Budžeta jautājums mūsu redzeslokā būs arī turpmāk, jo esam sākuši lietderības revīziju, kas ir saistīta ar budžeta plānošanas efektivitātes izvērtēšanu. Iepriekšējās revīzijās konstatējām, ka netiek ņemts vērā, cik lietderīgi un efektīvi institūcijas iepriekšējos gados ir pratušas izlietot piešķirto finansējumu,” sacīja valsts kontroliere.
