Miljoni eiro – pārtikas ražotājiem. Vai valsts un ES atbalsts palīdzēs bremzēt ražošanas izmaksu un pārtikas cenu kāpumu? 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdība vakar nolēma atbalstīt pārtikas ražotājus, lai daļēji segtu strauji pieaugošās ražošanas resursu izmaksas, kas dažu labu uzņēmumu jau novedis bankrota priekšā. Pārtikas ražotāji saņems 19,2 miljonus eiro. Savukārt 30 miljonus eiro plānots atvēlēt ES projektiem.
Krīzes skartajiem
Latvijas lauksaimniekiem no ES budžeta ārkārtas atbalstam jau atvēlēti 4,2 miljoni eiro, bet tagad no nacionālā budžeta tiks piešķirts līdzfinansējums piecu miljonu apmērā. Savukārt 10 miljoni eiro tiks novirzīti tiem krīzes skartajiem uzņēmumiem, kurus ietekmējušas augstās enerģijas un citu resursu cenas. Vienam pārtikas ražošanas uzņēmumam būs iespēja saņemt 400 tūkstošus eiro.
Atbalsta saņēmējiem kā obligāts būs nosacījums, ka tiem ir jāturpina darbība vismaz 12 mēnešus pēc atbalsta saņemšanas un krīzes gadījumā uzņēmumi apņemas iesaistīties iedzīvotāju apgādē ar pārtiku.
Vienlaikus 30 miljonus eiro no nākamā un aiznākamā gada “Latvijas Valsts mežu” dividendēm plānots novirzīt papildu finansējumam, kas ļaus atbalstīt vairāk ES projektu pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”, tādējādi uzņēmumiem dos iespējas ieguldīt precīzās tehnoloģijās un atjaunojamos energoresursos.
Kāds ir pamatojums šāda atbalsta piešķiršanai? Zemkopības ministrija (ZM) skaidro – cūkkopības, mājputnu un dārzkopības segto platību, kā arī liellopu un piena nozares produktu cena netiek līdzi straujajam izmaksu kāpumam.
Ražošanas resursu cenas, ņemot vērā izmaksu struktūru cūkkopības un mājputnu nozarēs, 2022. gada martā, salīdzinot ar 2021. gada martu, pieaugušas attiecīgi par 100% un 39%, bet cūkgaļas cenu pieaugums šajā periodā sasniedz tikai 9%, vistas gaļas cenas pieaugums sasniedz 10%, bet olu cenu pieaugums – 15%. Šo nozaru saimniecībās izteikti augstākais īpatsvars ir tieši lopbarības izmaksām, kas būtiski sadārdzinājušās.
Savukārt Latvijas maiznieku biedrība jau vēstīja, ka augu eļļu cenas trīskāršojušās, bet miltu cenas šī gada martā pieauga par 40%, un gaidāms jauns cenas paaugstinājums.
Sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, būtiski palielinājušās pārtikas graudu cenas, 2022. gada maija pēdējā nedēļā pārtikas kviešu cena sasniedza 414,75 eiro/t, kas, salīdzinot ar 2021. gada maiju, pieaugusi par 96%. Arī piena pārstrādes nozare saskaras ar izejvielu izmaksu pieaugumu. Piemēram, piena iepirkuma cena šī gada aprīlī bija par 48,1% augstāka nekā attiecīgajā mēnesī pērn. Piena iepirkuma cena turpina augt un sasniedz vēsturiski augstāko līmeni.
Satricina tirgus
Pasaules Bankas analīze atklāj, ka kara Ukrainā ietekme uz preču tirgiem varētu būt ilgstošāka, nekā iepriekšējie pagātnē piedzīvotie tirgus satricinājumi. Karš Ukrainā radījis lielu satricinājumu preču tirgiem, mainot globālos tirdzniecības, ražošanas un patēriņa modeļus tā, lai cenas saglabātos vēsturiski augstā līmenī līdz pat 2024. gada beigām.
Tiek prognozēts, ka lauksaimniecības jomā cenas 2022. gadā kopumā pieaugs gandrīz par piekto daļu un turpmākajos gados samazināsies, tomēr saglabāsies krietni virs pēdējo piecu gadu vidējā līmeņa.
Ilgstoša kara gadījumā cenas varētu būt vēl augstākas un svārstīgākas, nekā šobrīd prognozēts.
Atbalsts pārtikas nozarei ļaušot stabilizēt situāciju un turpināt ražošanu, nepieļaujot uzņēmumu likvidāciju.
Ja atbalsta nebūs vai būs nepietiekams, tas varot būtiski ietekmēt lauksaimniecības produktu ražojošo saimniecību turpmāko pastāvēšanu. Šāds atbalsts ne tikai novērstu tirgus nelīdzsvarotību, bet arī veicinātu pārtikas nodrošinājumu, saglabājot vietējo pārtikas ražošanu, nodrošinot neatkarību no ārējiem apstākļiem.
