Kā militārie speciālisti iesaka stiprināt Latvijas aizsardzības spējas? 3
Raivis Ušackis, atvaļināts armijas virsnieks, bijis Afganistānas misijas komandieris: “Manuprāt, lielākā kļūda ir aizsardzības nozari nemitīgi sasaistīt tikai ar tai vēlamo finansējuma apjomu jeb kārotajiem 2% no IKP. Skaidrs, ka tas ir svarīgi, taču tiek piemirsta vēl kāda būtiska lieta. Drošība sākas no izglītotas un veselas jaunatnes, tāpēc valsts politikai attiecībā uz aizsardzību jābūt kompleksai, nevis vienkārši jāpiešķir nauda aizsardzības budžetam. Patlaban diemžēl situācija valstī ir ļoti bēdīga – gan fiziskās sagatavotības un veselības ziņā, gan patriotiskās domāšanas ziņā. Ir jāsāk nopietni un mērķtiecīgi investēt līdzekļus šajās lietās, lai 19 – 20 gadus veci jaunieši būtu gan patriotiski motivēti, gan pietiekami veseli, lai ietu dienēt armijā. Ja nebūs šī cilvēku resursa, kas tad strādās ar jauno tehniku, ko plāno gādāt? Varam aizsardzībai piešķirt neskaitāmus miljardus, bet tas nenozīmē, ka uzreiz garantēsim valstij pārāko drošību. Svarīgs ir izpildītājs. Būvēt māju no jumta ir pilnīgi nepareizi. Kas attiecas uz aizsardzības finansējuma sadali, jārēķinās, ka vairs nedarbojas individuālā valstu aizsardzība, bet gan kolektīvā. Tas, kur tieši guldīt naudu, jāspriež, vadoties pēc kopējās NATO stratēģijas un prasībām. Iespējams, līdzekļi jāvirza tām aizsardzības jomām, kuras nenodrošina NATO. Man šķiet muļķīgi, ka nekompetenti cilvēki, tostarp nereti arī politiķi, sāk spriest par taktiskiem risinājumiem – pirksim bruņumašīnas, ieročus vai pretgaisa aizsardzības iekārtas utt. Tas jāatstāj speciālistu ziņā.”
Raimonds Graube, NBS komandieris, ģenerālmajors: “Pēc aukstā kara beigām vairumam radās sajūta, ka militārā konflikta iespējamība Latvijā ir minimāla. Arī šobrīd varbūtība ir niecīga, tomēr draudi arvien vairāk pietuvinās Eiropas Savienības un Latvijas robežām, tāpēc jādarbojas visaptveroši un jāmeklē atbilstoši risinājumi kā bruņotu konfliktu, tā kiberuzbrukumu jomā. NBS attīstības plānā esam definējuši vairāk nekā 70 nepieciešamības. No tām prioritāras ir speciālo uzdevumu vienības attīstība, kājnieku brigādes mehanizācija un kaujas inženieru spēju attīstība. Aktuālā situācija likusi steidzamāk pievērsties arī pretgaisa un prettanku aizsardzībai. Vienmēr esmu bijis arī par zemessardzes plašāku iesaisti valsts aizsardzībā. Tā ir mūsu mobilizācijas rezerve, tāpēc ir jādomā arī par papildu ieguldījumu zemessargu bruņojumam un apmācībai.”
Juris Dalbiņš, bijušais zemessardzes un NBS komandieris: “Sena patiesība vēsta, ka tam, kurš nemaksā saviem karavīriem, nākas maksāt svešiem. Tās lietas, kas tika izdarītas taupības periodā attiecībā uz bruņoto spēku atalgojumu un sociālo garantiju sistēmu, bijušas ļoti destruktīvas un sagrāvušas attieksmi pret dienestu un arī karavīru attieksmi pret valsti. Nu jautājums aktualizējies, un tas liecina, ka sabiedrība patlaban nejūtas droši. Aizsardzības jomas prioritātes precīzi spēj sarindot vienīgi cilvēki, kam ir pieeja aizsardzības plāniem un sadarbībai ar partnervalstīm un organizācijām. Tomēr vienu gan varu teikt – ir ļoti rūpīgi jāstrādā pie tā, lai sabiedrība tiktu pēc iespējas vairāk iesaistīta drošības un aizsardzības nodrošināšanā, un tam nepieciešams atvēlēt līdzekļus. Viena no attīstāmām struktūrām ir zemessardze, arī jaunsardze un skautu kustība. Vēl jādomā par to, kā nepieciešamības gadījumā pilnvērtīgi izmantot visus valsts aizsardzības resursus, tostarp arī iekārtas un tehniku, kas atrodas privātās rokās. Ir jāizveido motivācijas un atbalsta sistēma, lai cilvēki būtu ieinteresēti attiecīgā situācijā mobilizēties paši vai mobilizēt savus resursus, kā arī būtu apmācīti kā rīkoties. Mums ir arī ļoti labi speciālisti informācijas aizsardzības jomā un daudzi citi potenciālie resursi, kuriem jābūt uzskaitītiem, apmācītiem un organizētiem.”
Uzziņa
Valsts aizsardzības koncepcijā Latvija līdz 2020. gadam apņēmusies pakāpeniski palielināt finansējumu aizsardzībai līdz 2% no IKP.
Šogad aizsardzības vajadzībām atvēlēts vien 0,91% no IKP, bet nākamajos gados šai jomai paredzēts atvēlēt vēl mazāku daļu no IKP: 2015. g. – 0,87%, bet 2016. gadā – 0,81%.
Latvija nespēj pildīt savas kā NATO dalībvalsts saistības, tāpēc politiķi plāno meklēt papildu līdzekļus un diskutē par nepieciešamību iegādāties modernas pretgaisa aizsardzības iekārtas, stiprināt artilērijas spējas, atjaunot lidaparātu parku un lielāku lomu aizsardzībā atvēlēt zemessardzei.
