Miljardi laukiem, atdevi vēl vērtēs 0
Vienpadsmit gados kopš LAD izveides lauku uzņēmējiem un pārtikas produktu ražotājiem maksātā nauda krietni vien palīdzējusi un, visticamāk, palīdzēs arī turpmāk.
Turklāt ar nākamajos mēnešos iecerētās vienas pieturas aģentūras izveidi LAD telpās, kur varēs saņemt arī Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras, Lauksaimniecības datu centra un Valsts augu aizsardzības dienesta pakalpojumus, dienests reāli palīdzēs lauksaimniekiem taupīt gan laiku, gan naudu.
Būs vienas pieturas aģentūra
“Esmu lepna, ka Lauku atbalsta dienests ir Latvijā visatzītākā un vismodernākā valsts pārvaldes ie- stāde,” teic zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Latvijas Darba devēju konfederācija LAD pērn novērtēja par visefektīvāko valsts pārvaldes iestādi. Dienestam ir 65 000 klientu, kas pārskatus un pieprasījumus var iesniegt elektroniski.
LAD direktore Anna Vītola-Helviga teic, ka šajā plānošanas periodā LAD izmaksājis aptuveni 73% no visas administrētās naudas, bet līgumi noslēgti par 93 – 94% no piešķirtās naudas.
Zemkopības ministre līgumu slēgšanā aicina uzņemties virssaistības, bet LAD vadītāja kā piemēru nosauc jaunu uzņēmumu veidošanas programmu, kurā projektu īstenotājiem nepietiek naudas, tāpēc viņi lauku novados neīsteno pat līdz 30% apstiprināto projektu. Valdībai par iespējām tērēt šo naudu citiem mērķiem vēl būs jāvienojas ar Eiropas Komisiju.
Nekopti tomēr ir 217 000 ha
Vislabāk ES un valsts atbalstu izmantojot “Lauku saimniecību modernizācijas” projektiem. Pagājušajā nedēļā Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija ziņoja, ka sarunās ar Zemkopības ministriju izdevies nodrošināt papildu Ls 2 043 645 finansējuma piešķiršanu lauku saimniecību modernizācijai, kur kopējais atbalsts sasniedz Ls 3,6 milj.
Nauda lauku uzņēmējiem ir izmaksāta, tomēr noteikti pētāma ir šo ieguldījumu atdeve. Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts veicis investīciju atdeves pētījumu no 2007. līdz 2010. – 2012. gadam. Pētījuma vadītājs Armands Vēveris vērš uzmanību uz vairākām nelabvēlīgām tendencēm naudas ieguldīšanā lauksaimniecībā.
Proti, lauksaimnieciskā ražošana koncentrējas ļoti nedaudzu ražotāju rokās, pārāk lielu atbalstu saņem divas nozares – graudkopība un piena lopkopība, kas kavē uzņēmējdarbības dažādošanu, rada lielu risku tirgus svārstību gadījumos. Īstenojot modernizācijas pasākumus, ir maz inovāciju.
Tāpat secināts, ka Latvijā ieguldījumi tiek atbalstīti gandrīz tikai vidējās un lielajās saimniecībās (2009. g. dati), bet Lietuvā un Igaunijā – visās lieluma grupās, un tieši vislielākajās saimniecībās – mazāk.
Zemkopības ministrija jau paziņojusi par atbalsta piešķiršanas kārtības maiņu nākamajā plānošanas periodā.
Laukiem sniegtais atbalsts līdz šim nav nodrošinājis visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādi. A. Vītola-Helviga atzīst, ka pēdējos gados Latvijā gandrīz par 60 000 ha samazinājušās lauksaimniecībā izmantojamās nekoptās zemes platības, sasniedzot 217 000 ha (šīm platībām piemēro dubulto nekustamā īpašuma nodokļa likmi, kas vidēji valstī ir Ls 12). Ar krūmiem aizaugušo platību teritorijas pieaugušas par aptuveni 10 000 ha un sasniegušas 53 600 ha.
“Šīs platības lauksaimniecībā, visticamāk, nekad neizmantos,” teic A. Vītola-Helviga. Viņa arī atgādina – kopš šā gada par koptu zemi uzskatīs zemes platību, ja no tās sakopta būs vismaz 70% (agrāk 30%). Tātad, pēc statistikas, nekoptu zemju būs vairāk.
Tieši tāpēc Zemnieku saeima ir sašutusi par ministrijas izvēli novirzīt 12 miljonus latu no LAP līdzekļiem lauksaimniecībā izmantojamo zemju apmežošanai papildus jau paredzētajiem 15 miljoniem mežu ekoloģiskās vērtības uzlabošanai.
Kam vairāk, kam mazāk
LAD apkopotā informācija rāda, ka, vērtējot maksātos platību maksājumus uz vienu hektāru, visā LAD darbības laikā visvairāk naudas saņēmis Rundāles novads – Ls 779, Tērvetes novads Ls 678 un Bauskas novads – Ls 513. Vismazāk – Mērsraga novads – Ls 2, Garkalnes novads – Ls 2 un Saulkrastu novads – Ls 3.
Ja vērtē pēc īstenoto projektu naudas summām uz vienu cilvēku, tad 1. vietā ir Jaunpils novads ar Ls 2786, nākamais Tērvetes novads ar Ls 1798 un Rundāles novads ar Ls 1693.
No pilsētām visvairāk naudas – vairāk nekā Ls 25 milj. – izmaksāti Jelgavas uzņēmējiem. Jelgavas novadā arī īstenots visvairāk projektu – gandrīz Ls 30 milj. vērtībā.
Rēķinot saņemto naudas summu uz vienu cilvēku, tad pirmajā vietā atrodas Naukšēnu novads, kur piešķirti Ls 9170. Piebildīšu, ka šajā novadā atrodas biodegvielas rūpnīca un spēcīgi lauksaimniecības uzņēmumi. Otra lielākā naudas summa, rēķinot uz vienu cilvēku, piešķirta Vārkavas novada cilvēkiem – Ls 8540. Vārkavas novadā atrodas spēcīgs lauksaimniecības uzņēmums “Turība”. Trešajā vietā – Jaunpils novads. Vismazāk, rēķinot uz vienu cilvēku, saņēmis Garkalnes novads – Ls 58. Tātad atšķirība starp vislielāko un vismazāko atbalstu ir 158 reizes!
Pagājušajos 11 gados vislielāko ES un valsts atbalstu no pārstrādes uzņēmumiem saņēmis SIA “”Latvijas piens” – Ls 2,9 milj. Nedaudz mazāk – Ls 2,5 milj. – piešķirti a/s “Tukuma piens”, bet Ls 2,4 milj. – a/s “Jaunpils pienotava”.
No lauksaimniecības uzņēmumiem vislielākais atbalsta saņēmējs ir SIA “Pampāļi”, kas nodarbojas ar piena lopkopību un enerģijas ražošanu biogāzes stacijā – uzņēmumam pavisam piešķirti 3,2 miljoni latu.
Patlaban LAD vērtēšanā atrodas 280 meliorācijas projekti, kā arī kooperatīvu iesniegtie projekti. Jaunajās projektu iesniegšanas kārtās nedaudz naudas būšot arī pārstrādes nozarei, arodmācību programmai (Ls 0,5 milj.), kā arī muzejiem.
Lauku atbalsta dienests (LAD) 11 darbības gados pavisam izmaksājis 2,5 miljardus latu lielu naudas atbalstu, bet šajā plānošanas periodā – 73 procentus no administrētās naudas.
LAD ir piedalījies vai piedalās 327 tiesas procesos ar saviem klientiem, tostarp zaudējis ir tikai septiņos gadījumos.
Lielākie atbalsta saņēmēji – lauksaimniecības produktu ražotāji*
| Nosaukums | Novads | Finanšu gads | Saņemta summa, Ls |
| KS “Kooperatīvā sabiedrība “‘Baltijas dārzeņi” | Salaspils nov. | 2009.–2010. | 2 169 284 |
| SIA “Pampāļi” | Saldus | 2009.–2010. | 1 196 000 |
| SIA “Uzvara lauks” | Bauskas | 2009.–2010. | 1 170 500 |
| SIA “‘Artis JP” | Liepāja | 2010.–2011. | 1 053294 |
| ZS “”Vintera Jelgavas rajona zemnieku saimniecība “Līgo”” | Jelgavas | 2009.–2010. | 915 805 |
| SIA “Agrofirma “Zelta druva”” | Dobeles | 2010.–2011. | 794 254 |
| LPKS “‘Latraps” | Jelgavas | 2010.–2011. | 772 630 |
| SIA ” Agrolats” | Dobeles | 2009.–2010. | 708 300 |
| SIA “‘Dobele Agra S.I.A.” | Dobeles | 2010.–2011. | 687 768 |
| SIA “PS Līdums” | Bauskas | 2009.–2010. | 636 802 |
| SIA “‘Lielvircava Agro” | Jelgavas | 2010.–2011. | 635 561 |
| SIA “Palsa” | Smiltenes | 2010.–2011. | 617 214 |
| SIA “Druvas Unguri” | Saldus | 2010.–2011. | 608 612 |
| SIA “Lestene” | Tukuma | 2010.–2011. | 604 203 |
* uzrādīti visi ES un valsts atbalsta maksājumiem
Avots: LAD
