Viltus ziņa: Latvijas valdība un prezidents piesavinājušies naudu militārajos iepirkumos 0
Krievu valodas referenduma iniciators Vladimirs Lindermans portālā “Sputņik” pievērsies Latvijas militāro iepirkumu analīzei. Portālā “Sputņik” latviešu valodas versijā ievietots viņa raksts “Vējonis un bruņutehnika: kā nopelnīt uz “Krievijas draudu” rēķina”. Krievu valodas versijā izmantots vēl vairāk apsūdzošs apakšvirsraksts: “Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, iespējams, iejaukts ar ieroču iepirkumiem saistītā afērā”. Nacionālboļševiku aktīvists “analizē” CVR(T) kāpurķēžu bruņumašīnu un prettanku raķešu sistēmu “Spike” iegādi.
Lindermans apgalvo, ka abi iepirkumi saistīti savā starpā un amatpersonas esot piesavinājušās naudu no tiem.
“2015. gadā Latvija pērk Lielbritānijā bruņutehniku, kas aprīkota ar “labākajiem prettanku ieročiem”. Šim nolūkam piešķirti līdzekļi no budžeta, kas veido kopējo izdevumu summu – aptuveni 250 miljonus eiro,” teikts rakstā. Divarpus gadus vēlāk Latvija pērkot no Izraēlas kompānijas prettanku kompleksus “Spike” par 108 miljoniem eiro un gatavojas ar tiem aprīkot to pašu britu bruņutehniku.
“Kur īsti palikuši “labākie prettanku ieroči”? Norakstīti? Pārdoti Ukrainai? Varbūt tie nemaz nav nopirkti? Bet kur palikusi naudiņa, ko?” apsūdzoši jautā Lindermans, dodot mājienu, ka šo naudu kāds piesavinājies “uz Krievijas draudu rēķina”. “Domājams, ar to zināmā mērā skaidrojams entuziasms, ar kādu Latvijas valdība ķērusies pie militāro izdevumu audzēšanas līdz NATO pieprasītajiem diviem procentiem no IKP. Jo lielāks budžets, jo vairāk naudiņas tiek kabatās,” secina autors.
Raksts parādās ne tikai “Sputņik”, bet arī dažās citās ar Krievijas propagandu saistītās lapās, arī interneta vietnē “IMHOclub.lv”. Nesen Drošības policija sāka kriminālprocesu pret trīs personām, kuras ar savām publikācijām esot kādas ārvalsts interesēs apdraudējušas Latvijas drošību, un, kā vēsta LTV, tie visi esot “IMHOclub.lv” veidotāji.
Atmaskojums
Lindermans ir politiķis, nevis militāro jautājumu vai finanšu eksperts, turklāt ar zināmiem uzskatiem un raibu pagātni. Jau tas vien liek pret visiem viņa apgalvojumiem izturēties ar piesardzību. Tomēr paviršs lasītājs var arī nepievērst uzmanību autora vārdam. Militārie iepirkumi ir specifisks temats, par ko lielākā daļa iedzīvotāju maz interesējas, tieši šā iemesla dēļ ir pateicīgs materiāls, no kā veidot dažādas viltus ziņas un sazvērestības teorijas. Turklāt valsts aizsardzības spējas klasiski ir viens no galvenajiem mērķiem informatīvajā karā, radot par to šaubas un aizdomas.
“Sputņik” materiāls veidots, no konteksta izraujot publiski pieejamo informāciju par diviem Aizsardzības ministrijas iepirkumiem, un mēģināts starp tiem vilkt maldinošas paralēles, lai pierādītu lasītājiem, ka it kā izsaimniekota valsts nauda. Lai sētu aizdomas par līdzekļu izsaimniekošanu un tajā apsūdzētu arī Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni, kurš CVR(T) kāpurķēžu bruņumašīnu iepirkuma laikā bija aizsardzības ministrs, Lindermans izmanto arī viņa teikto.
“Šis ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas pašaizsardzības spēju stiprināšanā, jo mēs iegādājamies modernizētas bruņumašīnas, kas tiks aprīkotas ar labākajiem prettanku ieročiem, turklāt šīs kaujas mašīnas būs ar atbilstošu mobilitātes spēju gan nacionālo, gan arī starptautisko misiju vajadzībām.”
Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas vecākā referente Vita Briže “LA” uzsver, ka “Sputņik” raksts ir viens no klasiskiem propagandas piemēriem.
“Apgalvojums, ka līdzekļi ir nozagti, ir balstīts uz manipulāciju ar faktiem un skaitļiem,” norāda ministrijas pārstāve. Daļa no jauniegādātajām raķešu sistēmām “Spike” būs paredzētas kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņutehnikas aprīkošanai, un to vērtība jau ir iekļauta Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes mehanizācijas projekta pirmās kārtas kopsummā.
Tas nozīmē, ka jauniegādāto prettanku raķešu sistēmu vērtība nav papildus pieskaitāma mehanizācijas projekta kopsummai. V. Briže skaidro, ka 260,7 miljonus eiro vērtais mehanizācijas projekts ietver arī citu iekārtu un sistēmu, tajā skaitā ieroču, sakaru, komandvadības sistēmu un ugunsvadības sistēmu, nodrošinājuma transporta un munīcijas iegādi, kā arī bruņutehnikas un iekārtu uzturēšanu, personāla apmācību un infrastruktūras izveidi un izbūvi. Projektā karavīru apmācībai Ādažu poligonā paredzēts izveidot arī jaunu šķēršļu joslu bruņutehnikas vajadzībām, kā arī iegādāties dažādus šaušanas un taktikas simulatorus, lai uzlabotu individuālo un vienību sniegumu, kā arī ļautu ietaupīt apmācībā izmantojamos resursus.
Februārī Aizsardzības ministrija parakstīja līgumu ar uzņēmumu “EuroSpike” par prettanku raķešu iegādi 108 miljonu eiro vērtībā. Jauniegādātās raķetes papildinās līdzšinējos bruņojuma krājumus un būs paredzētas NBS regulāro vienību un Zemessardzes kaujas spēju stiprināšanai.
Aizsardzības ministrija arī skaidro, ka maksājumi tiek veikti, balstoties uz līgumiem, kas noslēgti atbilstoši Iepirkumu likumam. “Budžetā paredzētie līdzekļi tiek maksāti tikai līgumos noteiktajā apjomā un noteiktajiem mērķiem, ko ir akceptējis Ministru kabinets un Saeima. Ja finansējums noteiktajam mērķim nav izmantojams kārtējā budžeta gadā, tas tiek atgriezts valsts budžetā un attiecīgi pat fiziski nav iespējama kāda projekta vai tā daļas apmaksa dubultā,” skaidro AM pārstāve.
Minētais raksts acīmredzot ir mēģinājums atdzīvināt agrāk tik bieži izskanējušo viedokli, ka Latvijas valstij nav sevi jāaizsargā un ka militāros izdevumus varēja veltīt citām lietām,
piemēram, veselības un sociālajai aprūpei. Pēdējos gados, īpaši pēc Krievijas agresijas Ukrainā, šādi paziņojumi ir dzirdami mazāk, taču tiem joprojām ir cerības atrast dzirdīgas ausis gan krievu, gan latviešu vidū. Taču aizsardzības eksperti vairākkārt norādījuši, ka viens no valsts aizsardzības spēju stiprināšanas galvenajiem uzdevumiem ir atturēt iespējamo pretinieku no agresijas. Ja otra puse zina, ka gaidāma pretestība un rezultātā būs zaudējumi, tā daudz nopietnāk apsvērs savus soļus.
