Militāri sagatavoti civilie – vērtīgs atbalsts Zemessardzei 0
Juris Ulmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvien labāki apmācību apstākļi un materiāltehniskā bāze turpina piesaistīt Zemessardzei jaunus interesentus, un brīvprātīgo Latvijas aizstāvju rindas pārsniedz astoņus tūkstošus cilvēku, no kuriem trešdaļa ir jaunieši. Līdz 2027. gadam plānots zemessargu skaitu palielināt līdz pat 12 tūkstošiem, apmācot viņus kaujas prasmēm un aprīkojot ar jaunāko ekipējumu gluži kā profesionālā dienesta karavīrus. Tādējādi Latvijas aizsargāšanā kopā ar profesionālā dienesta karavīriem un rezervistiem piedalītos jau vairāk nekā 20 tūkstoši labi sagatavotu cīnītāju. Pie tā gan nevajadzētu apstāties, jo potenciālo aizstāvju ir daudz vairāk.
Zemessardzē uzņem pilngadīgus valsts pilsoņus, bez sodāmības vai apsūdzībām par nozieguma izdarīšanu un sadarbošanos ar PSRS izlūkošanas iestādēm. Taču daudz patriotu ir arī ārzemēs izaugušo un dzīvojošo tautiešu vidū, kuri nav Latvijas pilsoņi. Viņi formāli nevar kļūt par zemessargiem. Savukārt uz ārvalstīm izceļojušie fiziski nespēj piedalīties zemessargu mācībās. Taču pat šie šķēršļi nevar liegt patriotiski noskaņotiem cilvēkiem kļūt par vērtīgiem palīgiem X stundā.
Novērtēts tiks ikviens palīgs, taču noderīgākie, protams, būs militāro apmācību guvušie. Svešumā dzīvojošie nevar šādas iemaņas gūt Latvijā vai nu pilsonības, vai ģeogrāfiska attāluma dēļ. Tomēr viņi var gatavoties savās mītnes zemēs, kur vien ir pieejamas brīvprātīgās militārās vienības. Tādas ir daudzās valstīs, ieskaitot tepat kaimiņos – Igaunijas Aizsardzības līga un Lietuvas Brīvprātīgo aizsardzības spēki.
Amerikas latvieši var gūt militārās iemaņas Nacionālajā gvardē, ar kuras Mičiganas nodaļu mūsu Zemessardzei izveidojusies ļoti laba sadarbība. Kanādas nomaļajos reģionos, kur valdībai neatmaksājas uzturēt regulārās armijas vienības, darbojas Kanādas reindžeri, kas būtībā ir valsts bruņoto spēku rezervisti.
Ļoti plašs brīvprātīgo formējumu piedāvājums ir Zviedrijā, kur iedzīvotāji var piedalīties gaisa spēku, jūras spēku, sakarnieku un izpletņlēcēju apmācībās. Zviedriem ir pat speciāla brīvprātīgā aizsardzības organizācija, kas apvieno valsts aizstāvībā iesaistītās sievietes. Protams, katrai no šīm organizācijām ir savi kritēriji dalībnieku atlasē, un tas nozīmē, ka ne visās valstīs iespējams izmantot valsts apmaksātu militārās sagatavošanas programmu.
Tas gan neaptur īstus entuziastus. Atvaļinātās militārpersonas daudzās valstīs piedāvā militārās sagatavotības kursus patriotiem, kuros apmāca gan kaujas taktiku, gan apiešanos ar dažādiem ieročiem, gan uzlabo šaušanas precizitāti. Piemēram, ASV visai populāri kursi ir “Ronin Tactics”, “Green Eye Tactical”, “Tactical Response”, “SIG Sauer Academy” un “360 Tactical Training”. Katrs no tiem atrodas citā štatā, apmācību kurss mēdz atšķirties, un arī uzņemšanas noteikumi nav vienādi. Proti, daži atsakās apmācīt par kriminālnoziegumiem sodītus cilvēkus vai nepietiekami fiziski sagatavotus cilvēkus.
Ļoti līdzīgas iespējas ir arī Eiropas valstīs mītošajiem. Eiropas drošības akadēmija (EUSECA) ik mēnesi rīko vairākas apmācības kā militārpersonām un drošības dienestu pārstāvjiem, tā civiliedzīvotājiem, kurās piedāvā visdažādākās militārās apmācības. To skaitā ir šaušana ar dažādiem ieročiem, kaujas taktiku apguve, rīcība krīzes situācijās un pat operācijas jūrā. Pieejami kā grupu treniņi, kas izmaksā no dažiem simtiem līdz divarpus tūkstošiem eiro par dažāda ilguma kursiem, gan individuālā sagatavošana. Īsākās programmas aizņem trīs dienas, bet garākās pat 14. Apmācības pieejamas daudzās valstīs – gan Eiropā, gan pat Brazīlijā, kur arī ir latviešu diaspora. ESA pakalpojumi pilnīgi noteikti ir sasniedzami Austrijas, Nīderlandes, Beļģijas, Somijas, Francijas, Vācijas, Īrijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Spānijas un Šveices iedzīvotājiem. Šajās zemēs dzīvo un strādā gana daudz mūsu tautiešu.
Pameklējot internetā, redzams, ka piedāvājums ir tik plašs, ka spējām un finansēm atbilstošu militāro apmācību var saņemt faktiski jebkurš pilngadīgs cilvēks. Ja vien ir vēlme apgūt karavīram nepieciešamās prasmes un spēja izbrīvēt laiku apmācībām.
Cerams, ka iegūto prasmju pārbaude kaujas laukā nekad nebūs vajadzīga. Bet, ja nu kādreiz būs, visi varēsim justies daudz drošāk, kad no visām pasaules malām dzimtenei palīgā steigs labu militāro sagatavotību ieguvuši patriotiski tautieši.
