Militārās rūpnīcas Serbijā jau gadiem strādā trīs maiņās. “Tas, ko Rietumi ar to dara tālāk, mūs neinteresē!” 37
Serbija ir strauji palielinājusi savu militāro ražošanu, un tās aizsardzības uzņēmumi ir pārgājuši uz darbu trīs maiņās, lai ražotu ieročus, kas nonāk Ukrainā, aģentūrai Kommersant pastāstīja avoti, kas pārzina situāciju Belgradā. Pēc viņu teiktā, tas noticis jau pirms diviem gadiem, uzreiz pēc Krievijas armijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma.
Kijeva šajā laikā no Belgradas saņēmusi ieročus 800 miljonu eiro vērtībā, taču ne tieši, bet ar starpnieku starpniecību, ziņo Financial Times.
“Jā, mēs eksportējam savus ieročus. Mēs nevaram eksportēt uz Ukrainu vai Krieviju, bet mums ir daudz līgumu ar amerikāņiem, spāņiem, čehiem un citiem. Tas, ko viņi ar to dara tālāk, ir viņu bizness,” laikrakstam sacīja Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs. Pēc viņa teiktā, pat ja viņš skaidri zinātu, kur galu galā nonākuši serbu ieroči, tas “viņu neskartu”.
Viņš norādīja, ka Belgradai šodien ir “zelta iespēja, jo tās ieroči ir lētāki nekā Rietumu ieroči”, un Serbijas ieroču eksports varētu pieaugt vēl vairāk.
Pirms tam par Serbijas ieroču piegādi Ukrainai rakstīja aģentūra Reuters, kas publicēja slepenu Pentagona dokumentu ar nosaukumu “Eiropa: atbilde uz konfliktu starp Krieviju un Ukrainu”. No tā izrietēja, ka Serbija, lai gan tā atteicās apmācīt Ukrainas militārpersonas, piekrita piegādāt Ukrainai ieročus vai “jau ir tos piegādājusi”.
Toreizējais valsts aizsardzības ministrs Milošs Vučevičs uz to atbildēja, sakot, ka “Serbija nav pārdevusi un nepārdos ieročus ne Ukrainas, ne Krievijas pusei”. “Kāds acīmredzot vēlas destabilizēt mūsu valsti un ievilkt to konfliktā, kurā mēs nepiedalīsimies,” viņš sacīja.
Kā skaidroja Kommersant avoti, Serbijas varas iestādes šajā situācijā “galvenokārt baidās no skarbi negatīvas Maskavas reakcijas”, kas iepriekš pauda bažas par ieroču piegādēm Ukrainai. “Ja serbi zinātu, ka ieroči Ukrainā nonāk pat caur trešām valstīm, to nevar uzskatīt par draudzīgu soli,” sacīja Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas vadītājs Vladimirs Džabarovs.
Turklāt pēc kara sākuma Serbijas varas iestādes vairākkārt paziņoja par atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un ANO balsoja par vairākām rezolūcijām, “nosodot Krievijas agresiju pret Ukrainu”. Taču Belgrada vēl nav pievienojusies ASV un ES sankcijām pret Krieviju.
