Militārais analītiķis par to, ko Krievija vēlas iegūt no ASV: “Ukrainai šāda vienošanās varētu radīt draudus tās pastāvēšanai” 0
“Krieviju neapmierina tās iepriekšējie ieguvumi Ukrainā, un Putins tiecas pēc vēl lielākas kontroles,” tā uzskata “Bild” analītiķis Džulians Repke.
Otrdien, 18. martā, ASV prezidents Donalds Tramps plāno telefonsarunu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurā galvenie jautājumi būs par zemes teritorijām un elektrostacijām. Kā norādīja Tramps: “Mēs runāsim par zemi. Mēs runāsim par elektrostacijām. Mēs sadalīsim noteiktus aktīvus.
Lai gan pilnas sarunu detaļas vēl nav zināmas, Repke norāda, ka Krievija jau ilgstoši cenšas iegūt diplomātiskas piekāpšanās no Ukrainas un Rietumiem, jo militārs uzbrukums visai Ukrainai šobrīd nav iespējams. Tāpēc Putins izmanto citus paņēmienus – “viņš vēlas panākt Krievijas ieguvumus pie sarunu galda.”
Kāpēc Krievijai nepietiek ar jau ieņemtajām teritorijām?
Pašlaik Krievija okupē aptuveni 20% Ukrainas teritorijas, taču Kremlis tiecas pēc vēl lielākiem ieguvumiem. Jau 2022. gada septembrī Putins paziņoja par Donbasas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu aneksiju, tomēr šīs teritorijas joprojām nav pilnīgā Krievijas kontrolē – Ukrainas armija turpina aktīvu pretošanos un atsevišķus reģionus ir pat atguvusi.
Repke uzsver, ka Putins vēlas ne tikai nostiprināt okupētās teritorijas, bet arī paplašināt Krievijas kontroli tālāk. Viņa stratēģija ir radīt situāciju, kurā Ukraina tiek piespiesta piekāpties, vēl pirms oficiālas pamiera vienošanās.
“Putins vēlas atņemt Ukrainai lielāko daļu tās dabas resursu, kā arī saglabāt savā kontrolē Eiropas lielāko atomelektrostaciju Zaporižjā, kas jau atrodas Krievijas rokās,” norādīja Repke.
Zaporižjas AES ir viens no Krievijas stratēģiskajiem mērķiem, jo tā nodrošina ievērojamu daļu Ukrainas elektroenerģijas. Kremlis vēlas saglabāt enerģētikas ietekmi pār Ukrainu, radot spiedienu uz Kijivu ilgtermiņā.
Ukraina neplāno atkāpties
Neskatoties uz Krievijas centieniem diplomātiski iegūt vairāk, Ukraina jau nospraudusi sarkanās līnijas un paziņojusi, ka neplāno atkāpties bez cīņas.
Pašlaik Ukraina joprojām kontrolē Zaporižjas un Hersonas apgabalu administratīvos centrus, kuros dzīvo gandrīz miljons cilvēku. Tāpat Ukrainas armija joprojām notur lielākās pilsētas Donbasā, kuras Krievija vēl nav spējusi pilnībā okupēt.
Tomēr, ja Ukraina būtu spiesta piekāpties un atteikties no šīm teritorijām, Krievijas spēki nonāktu tieši pie stratēģiski svarīgām vietām centrālajā Ukrainā.
Repke norāda, ka, ja Kijiva būtu spiesta atteikties no Zaporižjas un Hersonas, Krievijas armija atrastos tieši pie Dņipro – miljonu pilsētas, kas kalpo par vienu no Ukrainas galvenajiem aizsardzības centriem. No turienes Krievijas karaspēks varētu ātri pārvietoties dziļāk Ukrainas teritorijā un draudēt pat Kijivai.
“Ukrainai šāda vienošanās varētu radīt draudus tās pastāvēšanai,” skaidroja Repke.
Ko Putins vēlas panākt?
Kā norāda Bild analītiķis, Krievija cenšas iegūt ASV piekrišanu noteiktiem “kompromisiem”, kas faktiski nozīmētu Ukrainas teritoriālās integritātes graušanu.
Jautājums ir – vai Tramps, kurš jau iepriekš izteicies par Ukrainas atbalsta samazināšanu, būs gatavs piekāpties Putinam?
Ja ASV pārtrauks sniegt atbalstu Ukrainai, tas varētu novest pie jauniem Krievijas teritoriālajiem ieguvumiem, un līdz ar to palielināsies draudi arī citām Eiropas valstīm.
