Mīlīgs meža zvērs var būt bīstams 0
“Ja meža dzīvnieks kļuvis netipiski draudzīgs, vajag būt uzmanīgiem, jo dzīvniekiem trakumsērga var izpausties ne tikai ar agresiju, bet arī ar neparastu lēnīgumu un ierastās piesardzības trūkumu saskarē ar cilvēkiem. Daudzos gadījumos cilvēki paši ir vainīgi, jo sakož jau ne tikai suņi, bet arī klaiņojoši kaķi, eži un citi dzīvnieki.
Ja pagalmā ienāk lapsiņa, bieži vien visi mājinieki ar to rotaļājas, nepadomājot, ka viņa ir slima,” brīdina Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra infektoloģe Agita Jēruma.
Pērn vakcinācijas kurss pret šo dzīvnieku pārnēsāto nāvīgo slimību bijis nepieciešams 4500, bet šogad – jau vairāk nekā 1400 Latvijas iedzīvotājiem.
Dzīvnieks var būt inficēts
Tā kā daudzi kodumi un skrāpējumi nekur netiek reģistrēti, jo cietušie nevēršas pie ārsta, nav iespējams pateikt, cik bieži cilvēku un dzīvnieku tikšanās beidzas ar traumām. Piemēram, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas statistika liecina, ka bērni no četrkājaino draugu zobiem un nagiem cieš arvien biežāk. 2009. gadā slimnīcas traumpunktā pēc palīdzības vērsās 446 bērni, 2010. gadā – 888, bet pērn jau 928 bērni.
“Dzīvnieku kodumu izraisītas traumas biežāk novērojamas bērniem vecuma grupā no 10 līdz 12 gadiem, zēniem biežāk nekā meitenēm. Bērniem līdz trīs gadu vecumam biežāk tiek skarta galva un rokas, savukārt pusaudžiem – kājas,” stāsta bērnu ķirurgs Jānis Upenieks.
Vasaras mēnešos, kad bērniem ir skolas brīvlaiks, bet pieaugušie dodas atvaļinājumā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi slimnīcās nogādājuši 167 suņu sakostus cilvēkus, no tiem 56 bērnus (pērn 222, no tiem 85 bērnus).
Paralēli gūtajām traumām pastāv nopietns risks inficēties ar trakumsērgu, it īpaši tad, ja sakodis svešs vai savvaļas dzīvnieks. Galvenie trakumsērgas izplatītāji ir lapsas un jenotsuņi, no mājdzīvniekiem – suņi, kaķi, zirgi un govis. Lai gan, veicot mājas un savvaļas dzīvnieku vakcināciju, izdevies samazināt trakumsērgas gadījumu skaitu – Pārtikas un veterinārā dienesta dati liecina, ka šogad bijuši tikai trīs šādi gadījumi (2005. gadā – 461) –, pilnīgi izskausta šī slimība nav. Kā pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra infekciju slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Irina Lucenko, kopš 1959. gada Latvijā ar to saslimuši un miruši 14 cilvēki. Pēdējais gadījums reģistrēts 2003. gadā.
Piecas potes
“Trakumsērgu izraisa vīruss, ko slims dzīvnieks kopā ar siekalām ievada brūcē un kurš, nonācis organismā, pārvietojas pa nervu šķiedrām. Tā mērķis ir centrālā nervu sistēma – galvas smadzenes. Jo brūce tuvāk galvai, jo tā ir bīstamāka,” skaidro daktere Jēruma. Trakumsērgas inkubācijas periods ir ilgs – no dažiem mēnešiem līdz pat gadiem. Šis laiks ievērojami saīsinās, ja cietusi galva, rokas vai sakostais ir bērns.
Ārste uzsver, ka ļoti svarīgi uzreiz pēc negadījuma brūci izskalot ar lielu daudzumu tekoša ūdens un ziepēm, jo ir pierādīts, ka brūcē iekļuvušus trakumsērgas vīrusus var izskalot laukā. Ja sakodis savvaļas dzīvnieks, klaiņojošs kaķis vai suns, par kuru nav ziņu, ka viņš ir potēts pret trakumsērgu, obligāti jādodas uz medicīnas iestādi, lai vakcinētos pret šo slimību.
“Pirmajā reizē pacientam bieži vien ievada uzreiz divus preparātus – vakcīnu pret trakumsērgu, kuras uzdevums ir imūnajā sistēmā veidot antivielas pret trakumsērgas vīrusu, un imūnglobulīnu, kas pret to satur jau gatavas antivielas un kura uzdevums ir “saķert” un padarīt nekaitīgus vīrusus, kas iekļuvuši brūcē. Šī procedūra gan nav īpaši patīkama, jo pēc iespējas vairāk preparāta jāievada ap koduma brūci,” skaidro infektoloģe.
Pilnā imunizācijas kursā ietilpst piecas vakcīnas, kuras ievada plecā, bet maziem bērniem – kājā, un tās garantē, ka cilvēks nesaslims. Visas potes jāsaņem četru nedēļu laikā pēc stingra grafika – trešajā, septītajā, četrpadsmitajā un divdesmit astotajā dienā. Ja vajadzīgs arī imūnglobulīns, kura devu aprēķina uz pacienta svara kilogramiem un kas var izraisīt alerģisku reakciju, jārēķinās ar to, ka nepilnu diennakti būs jāpavada slimnīcā. Tā kā brūcē var būt iekļuvusi augsne, vienlaikus ar trakumsērgas vakcīnu jāsaņem pote arī pret difteriju un stingumkrampjiem, ja vien cilvēks jau nav vakcinējies pret šīm kaitēm.
Ceļotājiem, kas plāno ilgstoši uzturēties vietās, kur slimo ar trakumsērgu, piemēram, Āfrikā, Indijā, Taizemē, ieteicams pirms tam profilaktiski vakcinēties.
Uzziņa Ko darīt, ja sakodis vai saskrāpējis dzīvnieks * Brūce nekavējoties jāizskalo ar lielu daudzumu tekoša ūdens. * Ja brūce ir neliela, jāsazinās ar savu ģimenes ārstu vai jāzvana pa ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās no 17 vakarā līdz 8 no rīta, brīvdienās – visu diennakti). * Ja ir dziļas vai plašas brūces, spēcīga asiņošana vai kodums ir bīstamās vietās (galvā, sejā, kakla rajonā, tuvu pie lielajiem asinsvadiem, daļēji atrautas ķermeņa daļas), jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot 113. * Vakcinācija pret trakumsērgu un imūnglobulīna saņemšana ir valsts apmaksāts pakalpojums.
|
