Mīlgrāve: Pirātisms Latvijā ir legāls 0
Pirātisms Latvijā ir legāls, šodien Eiropas Savienības mājā notikušajā diskusijā par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) autortiesību un blakustiesību aspektiem atzina SIA “Mikrofona ieraksti” valdes priekšsēdētāja, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības LaIPA valdes locekle Elita Mīlgrāve.
Viņa pauda sašutumu, ka no intelektuālā īpašuma radītājiem diskusijā pie apaļā galda ir pārstāvēta tikai LaIPA, bet pārējie sarunā iesaistītie ir valsts pārstāvji un Pirātu biedrība.
Mīlgrāve arī veltīja pārmetumus, ka diskusijā vārds vispirms tika dots Pirātu biedrības pārstāvim Danko Aleksejevam un tikai pēc tam LaIPA pārstāvei. Mīlgrāve norādīja, ka viņai diskusijā nav pieņemami atrasties vienlīdzīgās pozīcijās ar Pirātu biedrību, kuras pastāvēšanu akceptē arī valsts.
“Tātad mūsu valstī pirātisms ir legāls, jo Pirātu biedrība visās diskusijās tiek uztverta kā būtiska sastāvdaļa. Biedrības sacītais, ka pirātisms ir labs, tiek augsti vērtēts. Kāpēc popularizējam viedokli, ka pārkāpt intelektuālā īpašuma tiesības ir pieļaujami, ka tas ir valstiski atbalstāmi?” retoriski vaicāja Mīlgrāve.
Tāpat viņa stāstīja, ka, pēc sabiedrības domām, intelektuālais īpašums nav jāaizsargā, jo šī īpašuma tiesību aizstāvju vienīgā vēlme ir iedzīvoties. “Visu vēlamies par brīvu. Tas ir kā padomju laikos, kad valdīja lozungs “Māksla pieder tautai”. Apsveicu visus ar to, ka esam pie tā atgriezušies,” uzsvēra Mīlgrāve.
Jau ziņots, ka, ja Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (ACTA) tiks ratificēts, tas Latvijas normatīvajos aktos neko nemainīs, šodien Eiropas Savienības mājā notikušajā diskusijā par ACTA autortiesību un blakustiesību aspektiem atzina eksperti.
Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Bordāns norādīja, ka ACTA ratificēšanas gadījumā izmaiņas Autortiesību likumā nebūs nepieciešamas.
Arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Stratēģiskās attīstības nodaļas vadītājs Uldis Zariņš norādīja, ka ACTA būtībā neko nemaina, vienlaikus gan pauda bažas par to, cik brīvi cilvēki varēs rīkoties ar Latvijas bibliotēkās pieejamo saturu.
“Viens no bibliotēkas pakalpojumiem ir iespēja cilvēkiem piekļūt internetam, tajā pašā laikā bibliotēkas neseko līdzi, kādu saturu cilvēki aplūko un ko viņi datoros dara. Ja bibliotēkai par cilvēka darbībām internetā būs jāuzņemas atbildība, tad tas rada bažas,” sacīja Zariņš.
Zvērinātu advokātu biroja “Raidla Lejiņš & Norcous” partnere Ingrīda Kariņa-Bērziņa pievienojās iepriekš paustajam, ka ACTA Latvijas regulējumā neviesīs izmaiņas. Tomēr viņa pauda bažas, ka nolīgums bez obligātajiem ieteikumiem paredz arī rekomendējošus ieteikumus un nav skaidrs, cik daudzus no tiem Latvija ņems vērā.
Savukārt Pirātu biedrības aktīvists programmētājs un nolīguma protesta akcijas rīkotājs Danko Aleksejevs pauda pārliecību, ka ACTA, visticamāk, netiks pieņemta, turklāt norādīja, ka ACTA ratifikācijai nav jēgas, ja reiz tā Latvijas normatīvajos aktos neko nemainīs.
Eiropas Komisija (EK) vērsusies Eiropas Kopienu tiesā, lūdzot noteikt, vai daudz peltais Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (“Anti-Counterfeiting Trade Agreement”, ACTA) nav pretrunā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un neierobežo Eiropas pilsoņus.
Vienošanās par ACTA tika panākta starp ES, Austrāliju, Kanādu, Meksiku, Maroku, Jaunzēlandi, Japānu, Singapūru, Dienvidkoreju, Šveici un ASV.
Nolīguma mērķis ir paaugstināt starptautiskos standartus intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, cita starpā aktīvāk vēršoties pret medikamentu un citu preču viltošanu.
Taču visasākos protestus izpelnījies uzbrukums nelegālajām lejupielādēm un failu apmaiņas vietnēm, interneta lietotājiem bažījoties, ka ACTA varētu ierobežot viņu brīvību tīmeklī.
EK ir lūgusi Eiropas Parlamentu nogaidīt līdz Eiropas Kopienu tiesas lēmumam, pirms balsot par ACTA.
