“Mīlēšu tevi mūžīgi…” Tuvākie cilvēki sēro par Jāņa Straumes un Ingrīdas Latimiras došanos mūžībā 0
Pagājušā nedēļā Latvija zaudēja divus bijušos Saeimas priekšsēdētājus – 10.jūlijā traģiski dzīvību zaudēja Jānis Straume, bet 13.jūlijā pēc ilgstošas slimošanas mirusi Ingrīda Latimira (bijusī Ūdre). Ko par abiem aizgājējiem šobrīd visspilgtāk atceras viņu abu tuvākie cilvēki?
Jānis Straume trešdienas rītā pakļuva zem vilciena. Aculiecinieki vēlāk medijiem ziņoja par tiešām satraucošiem skatiem. Vīrietis mira notikuma vietā. Kā vēstīja TV3 raidījums “Degpunktā”, aculieciniece pieredzējusi brīdi, kad vīrietis tika notriekts. Viņa stāsta, ka ievērojusi kādu nemierīgu un aizdomīga paskata vīrieti, kurš satraukti staigājis gar sliežu malu, it kā kaut ko gaidot. Lai nebūtu jāiet gar šo personāžu, sieviete izmainījusi savu ceļu līdz peronam.
Pēc neilga brīža izdzirdējusi vilciena taures, nolēma paskatīties pār plecu, vai skaņas signāls tiek raidīts viņai, vēsta raidījums. Tieši tajā brīdī svešinieks atsitās pret vilcienu un aizlidoja uz sāniem. Lai saprastu, kas noticis, vilciena mašīnists izkāpa ārā. Pēc brīža notikuma vietā ieradās arī operatīvie dienesti.
Straume dzimis 1962.gada 27.augustā Siguldā politiski represēto ģimenē. 1980.gadā beidzis Siguldas 1.vidusskolu, bet 1986.gadā Rīgas Medicīnas institūta Vispārējās ārstniecības fakultāti. Straume strādājis par funkcionālās diagnostikas ārstu Rīgas 3.klīniskajā slimnīcā un par ārstu-endoskopistu Diagnostikas centrā.
1993.gadā viņš bija ievēlēts par 5.Saeimas deputātu no “Tēvzemei un Brīvībai” (TB) saraksta. Pēcāk ievēlēts arī nākamajos parlamenta sasaukumos, kur ieņēmis dažādus amatus. Bijis TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs un apvienības TB/LNNK priekšsēdētāja vietnieks. 1998.gada novembrī viņu ievēlēja par Saeimas priekšsēdētāju, un šo amatu viņš ieņēma līdz 2002. gadam.
Jāņa Straumes traģiskās aiziešanas iemesli plašākai sabiedrībai nav zināmi.
Ļoti emocionālu ierakstu sociālajos tīklos publicējusi Jāņa meita Madara. Viņa raksta: “Mans tētis man nozīmē visu, mans tētis ir vienmēr bijis mans lielākais atbalstītājs visas manas dzīves laikā. Mans tētis ir bijis mans lielākais padomdevējs visu manu dzīvi, viņš ir par mani vienmēr cīnījies, vienmēr darījis it visu, kas viņa spēkos, lai es būtu laimīga. Mans tētis bija sirsnīgs, empātisks un vienmēr darīja it visu, lai savus tuvākos atbalstītu. Mans tētis man bija un vienmēr paliks vislabākais tētis pasaulē, un man viņa neizsakāmi pietrūks. Taču zinu, ka tētis no augšas mani vēro, un viņš noteikti vēlētos, lai turpinu dzīvē tiekties pēc saviem mērķiem. Viņš man vienmēr ticējis visvairāk un devis man spēku – lielākais prieks priekš manis vienmēr bijis iepriecināt tēti un savā dzīvē darboties tā, lai tētis patiesi lepotos. Mīļo tēti – es tevi vienmēr esmu neizsakāmi stipri mīlējusi un mīlēšu tevi mūžīgi. Paldies Tev no sirds par Tavu mīlestību pret mani tēti – mūsu mīlestība vienam pret otru ir mūžīga!”
Komentāros pie šī ieraksta lasāmi neskaitāmi līdzjūtības apliecinājumi, kā arī cilvēki izsaka prieku, cik labsirdīgs un interesants cilvēks bijis Jānis.
Madara arī ziņo, ka atvadīšanās no Jāņa Straumes notiks 17.jūlijā – Rīgas krematorijā.
Savukārt pagājušā sestdienā mūžībā devās kādreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Latmira (bij. Ūdre). Viņa dzimusi 1958.gadā. Viņa politikā ienākusi 1998.gadā, kad tika ievēlēta 7.Saeimā no “Jaunās partijas”. Parlamentā viņa vadīja vairākas komisijas, tostarp Saeimas Budžeta un finanšu komisiju. 1999.gadā kandidējusi Valsts prezidenta vēlēšanās, bet netika ievēlēta.
Bijusī politiķe, kā arī kādreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Latimira-Ūdre jau vairākus gadus nav redzēta sabiedrībā, publiskos pasākumos. Tas bijis pamats baumām, ka viņu skārusi kāda slimība. Izdevumam “Kas Jauns” šī gada jūnija beigās viņas vīrs Gordons Latimirs apstiprina, ka tā ir patiesība.
Ingrīda vēl pirms pāris gadiem piedalījusies pasaules meistarsacīkstēs basketbolā (dāmām vecumā virs 60 gadiem), kā arī pavadījusi laiku svinīgos pasākumos, taču nu jau pagājuši aptuveni divi gadi, kopš viņa nav nonākusi sabiedrības uzmanības lokā. Iemesls tam esot veselības problēmas, kuru dēļ Ingrīdai nācies uzturēties ārstniecības iestādēs.
Slimības dēļ Ingrīdas ikdiena mainījusies, tomēr viņa turpinājusi darbu zvērinātas revidentes amatā uzņēmumā “Latimira un partneri”. Gordons Latimirs pasākumu “Royal Ascot 2024” apmeklējis viens, jo sieva neesot jutusies pietiekami labi, lai piedalītos. Kā viņš atklāj izdevumam, tas viņu apbēdina, taču ārsti dodot cerības, ka Ingrīda atveseļošoties: “Pēc visām mediķu veiktajām manipulācijām ir uzlabojumi, ārsti ir devuši cerību (..) Līdz šim ārstēšanās periodi bijuši viļņveidīgi – gan labāki, gan sliktāki. Bet nu Ingrīda jūtas daudz labāk.”
Emocionālus un skaistus atvadu vārdus Ingrīdai veltījusi viņas draudzene Sarmīte Pīka, kura “Facebook” raksta: “Reiz, sen senos laikos, cilvēki vērsās pie Dieva, lai tas darot viņiem zināmu, kad pēdējā stundiņa sitīs. Tas ļaušot aizgājējiem sagatavot palicējus. Dievs padomāja un piekrita – lai tā būtu. Taču notika neparedzētais. Zinot, cik ilgs laiks katram atvēlēts, cilvēki palaidās slinkumā un neko nedarot gaidīja savu pēdējo stundiņu. Tad Dievs sadusmojās par notiekošo, un atņēma cilvēkam zināšanas par viņa mūžībā aiziešanas brīdi. Un tā mēs nekad satiekoties vairs nezinam, vai viens otru vēl satiksim, vai tā nebūs mūsu pēdējā tikšanās reize. (Latviešu tautas teika)
Mīļā Ingrīd! Ir sāpīgi apzināties, ka mēs nekad vairs nesatiksimies. Patiesībā manas asaras ir tīrākā egoisma izpausme, jo jūtu, ka man ir atņemts kas svarīgs un dārgs. Kopā uzauga mūsu bērni, kopā piedzīvojām gan labus, gan ne tik labus brīžus. Tagad kopā priecājāmies par mūsu mazbērniem. Un nu … Tevis vairs nav! Netaisnīgi un pāragri! Dusi saldi, mīļo māsiņ! Manās atmiņās Tu dzīvosi mūžīgi!”
Pie šī ieraksta skumst arī Līga Meņģelsone: “Eh… skarbi un pāragri… vienmēr bija tik labi zināt, ka varēšu piezvanīt Ingrīdai un viņa palīdzēs ar padomu un atbalsta vārdiem. Pagājušajā gadā , kad man bija grūts laiks, Ingrĩda piezvanīja un teica: ”Es gribu, lai Tu zini, ka es Tevi atbalstu un esmu blakus!” Tie bija īstie vārdi īstajā brīdī. Vieda, sirsnīga un “pati ar savu vēju”. Ļoti skumji…”
Guntis Rozenbergs dalījies ar kādu atmiņu stāstu: “Visdziļākā līdzjūtība! Bija gods pazīt. Gudra, asprātīga un labestīga. Kad biju žurnāla “Kapitāls” galvenais redaktors, esam braukuši kopā pa Latviju konfencēs uzņēmējiem. Reiz devāmies uz Latgales pusi. Busiņš pie Ingrīdas dzīvokļa mājas pieripoja sešos no rīta. Viņa bija aizgulējusies, bet 10 minūtēs saposās un gatava ceļam. Jokojām un vadījām ceļu jaukās sarunās. Arī citkārt, nejauši satiekoties, sirsnīgi pārmijām kādu vārdu. Gudra ekonomiste un revidente. Skumji, ka tik nežēlīgi agri! Lai viņai viegli un gaiši mūžībā!”
Arī Rasma Pipike dalījusies ar siltām emocijām: “Izsaku visdziļāko līdzjūtību. Mani ar Ingrīdu saistīja profesionālas attiecības, brīdī, kad tika veidota LR Saeimas deklarācija par atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai. Tas bija vitāli nozīmīgs darbs un ir saglabājies vēl šodien. Viņa vienmēr bija patiesi ieinteresēta un laipna, uz rezultātu orientēta. Bija laiki, kad redzēju cauri dažādām politiskām un mediju viltībām. Ingrīda atstājusi Latvijai vērtīgus nospiedumus. Lai viņai gaišs ceļš mūžībā. Sarmīte Pīka lai skaistās domas saglabājas, tik ilgi viņa būs!”
