Dēmoni– ļaunie svētuma sargi 0
Seno ēģiptiešu mitoloģija ir pārpilna ar būtnēm, kurām piemīt superspējas – labas, ļaunas, aizsargājošas vai uzbrūkošas. Ja artefakti ļauj precīzi izprast ēģiptiešu reliģiju, tad ilgi nebija skaidrs, kā viņi sadzīvoja ar dēmoniem. Zinātniekiem uz kāda zārka, kas attiecās uz t.s. Vidējo karalisti pirms apmēram 4500 gadiem, izdevies atrast vairāku dēmonu zīmējumus. Viens ir līdzīgs suņveidīgam babuīnam, bet otrs ir nenosakāms dzīvnieks ar cilvēka galvu. Abi sargā kādu ēku kompleksu, tādēļ pētnieki domā, ka tie varētu sodīt iebrucējus, kas apgāna svētās vietas. Secinājumu, ka ticība ļaunajiem gariem ir senāka nekā domāts, apliecina arī uz kāda papirusa atrastais dēmona attēls – liels putns ar melnu kaķa galvu.
Sirds slimības un audzēji ir tikpat seni, cik cilvēce
Tie uzskatīts, ka mazkustīgums, trekna pārtika, u.c. modernās dzīves blaknes veicina sirds slimību, piemēram, aterosklerozes un audzēju izplatību. Tādējādi varētu domāt, ka tālā senatnē šīs kaites bijušas izplatītas daudz retāk. Izrādās, 20 no 52 Kairas Nacionālajā senlietu muzejā izstādītajām mūmijām bijušu apkaļķojušies asinsvadi, kas nozīmē, ka šiem cilvēkiem varētu būt bijusi ateroskleroze. Piemēram, karaliskās princeses Ahmosas Merijetes Amonas mūmijas izpēte liecina, ka 40 gadus vecajai dāmai būtu bijusi nepieciešama sirds operācija, ja viņa dzīvotu šodien. 2015.gadā Elefantīnā spāņu zinātnieki atrada sievietes mūmiju, kura dzīvojusi pirms 4200 gadiem sestās dinastijas laikā un kurai konstatētas krūts vēža pazīmes. Bet 2011.gadā mūmijai M1 atrastas prostatas vēža pazīmes. Iespējamie slimību iemesli: pārāk liela sāls lietošana, parazītu izraisītas infekcijas, bitumena izmantošana laivu būvē vai toksiski dūmi.
