Foto: SHUTTERSTOCK

Kāds pāris iepazinās velomaratonā un bija pieraduši viens otru redzēt spilgtā sporta apģērbā, taču reiz viņš atnāca uz tikšanos uzvalkā. Meitene viņu apķēra un… viņas deguns atdūrās blauzgnās… “Pagaidām es viņam tikai dodu mājienus, bet no tā nav jēgas, taču tās blaugznas mani kaitina arvien vairāk. Pateikt skaidri mēle mežģās. Centos tam nepievērst uzmanību, bet neizdodas. Tieši uz uzvalka tās tik ļoti kaitina! Droši vien es nevaru sev atzīt, ka viņš nav ideāls. Tas nozīmē, ka es – es! – izvēlējos ne pašu pilnību. Un tā vietā, lai mīlētu cilvēku tādu, kāds viņš ir, es it kā nožēloju. Interesanti, no kurienes nāk šādas sajūtas? Varbūt mēs visi neapzināti meklējam mīlestības pilnību?”