Krākšana un citas skaņas 0
Pašam “princeses draugam”, starp citu, arī ir trūkumi. “Agrāk, ja es plānoju kaut ko svarīgu, nekad nepaliku nakšņot pie sievietes: negribēju, lai viņa zina – es krācu kā traktors. Vecākam kļūstot, nomierinājos. Reiz ar draudzeni aizbraucu atvaļinājumā. Gulējām pie jūras un te pēkšņi es “sabojāju gaisu”, pats satrūkos. Blakus esošais vīrietis paskatījās, bet manējā sāka smieties. Vārdusakot – mēs visu pārvērtām humorā. Nu un kas – tas ir dabisks process, ko tur kaunēties, kas tur tāds? Protams, ir nepatīkami, ja viņa atstāj skuveklī savas spalvas, bet ko darīt – pierodi. Cilvēki pārlieku “cepās” būtībā par sīkumiem.
Dmitrijam viņa ir vienpadsmitā sieviete piecu gadu laikā, tāpēc viņš ir gandrīz psihologs. Viena no viņa draudzenēm katru reizi tualetē ieslēdza ūdeni, lai neviens nedzirdētu, ar ko viņa tur nodarbojas.
“Zini, kāpēc sievietes pieaudzē matus un skropstas? Viņas “pārraksta” savu fizioloģiju, vēlas būt skaistākas, jo it kā smukās vairāk mīlot, kaut tā nebūt nav. Ja mīli cilvēku, tad nepievērs uzmanību tam, kā viņš smaržo, vai viņam ir reti vai biezi mati. Tu un viņa smarža, un viņa trīs dienas nemazgātie mati… un tu viņu vienalga mīli. Tie, kas ir vai krituši uz fizioloģiju, var runāt par to, ka kaut kas atgrūž no cilvēka, bet mēs to ne vienmēr nolasām. Piemēram, iespējams, cilvēks mums vienkārši nav piemērots un tas izpaužas nepatikā pret viņa fizioloģiskām izpausmēm: konkrēts ķermeņa aromāts var patikt vienam cilvēkam, bet šķist atbaidošs citam. Tā organisms dod mums ziņu, ka esam vai neesam kopā ar to, kurš mums vajadzīgs.