Mīlestība vai atkarība: kad jūtas var nodarīt kaitējumu? 0
Visu dienu pavadi kopā ar mīļoto un jūties kā septītajās debesīs. Taču nākamajā dienā viņš (viņa) neatbild uz taviem zvaniem – un tevi pārņem satraukums, dusmas, izmisums. Vai tā ir atkarība? Pārbaudi sevi – iesaka laulību un ģimenes terapeite DarleneLancere (DarleneLancer), specializējusies līdzatkarīgās attiecībās.
Emocionālās atkarības attīstība atgādina krišanu melnajā caurumā: tev šķiet, ka viss ir kārtībā, bet nepamani brīdi, kad viss mainās.
Pasaules centrā nostājas mīļotā intereses. Ja partnerim ir nosliece uz manipulācijām un psiholoģisku vampīrismu, šādas attiecības var pārvērsties katastrofā.
Tu jūti, ka nevari dzīvot bez viņa (viņas)
Atkarība ir vajadzība pēc kāda, kurš, mūsuprāt, varēs aizpildīt vakuumu mūsu dzīvē. Kad jutīsi, ka esi vientuļš un vari paļauties tikai uz sevi, kāds atnāks un pastieps glābšanas virvi – kāds, kurš varēs uzklausīt, palīdzēt, kam varēsi pilnībā uzticēties. Taču mīlestība nav vajadzība, nepieciešamība.
Veselīgas abpusējas jūtas iespējamas tikai starp pašpietiekamiem cilvēkiem. Cilvēkam, kuram ir nosliece uz atkarību, nav skaidras identifikācijas un personisko robežu: “Es – tas esmu es.” Tā vietā viņš domā: “Es nezinu, kas es esmu.” Viņa personība saplūst ar to cilvēku personībām, ar kuriem viņš komunicē.
Tādu izturēšanos veicina ilūzija: “Jo tuvāk es tev būšu, jo skaidrāka būs mana identitāte.” Cieši sasaistot savu “es” ar cita cilvēka personību, atkarīgais zaudē brīvo gribu un spēju eksistēt atsevišķi.
Tu vēlies no viņa (viņas) visu un uzreiz
Mums šķiet, ka interesējošajam objektam sevī jāiemieso viss, ko mēs no tā sagaidām. Mēs viņam “uzkraujam” visu mūsu ideju par ideālu slodzi. Tās var būt savstarpēji izslēdzošas prasības: piemēram, mums ir svarīgi, lai otrs no pusvārda saprot un respektē mūsu vēlmes, bet tajā pašā laikā pieņem mūsu vietā visus svarīgos lēmumus. Agrāk vai vēlāk šāda attieksme novedīs pie vilšanās un vēlmes “uzlabot” realitāti.
Jebkurās veselīgās attiecībās vienmēr ir idealizācijas periods. Bet, kad tas pāriet, mīlestība paliek (ja tā ir). Attiecībām attīstoties, pieaug uzticēšanās starp partneriem, viņi kļūst tuvāki. Tā vietā, lai mēģinātu pārtaisīt partneri, ja viņš neatbilst mūsu priekšstatiem par viņu, mēs viņu pieņemam.
Veselīgas un atkarīgas attiecības attīstās dažādos virzienos. Atkarīgajās attiecībās mēs uzskatām, ka galveno darbu veiks “maģija”, “ķīmija”. Veselīgās mēs pastāvīgi strādājam, mācāmies un iepazīstam partneri. Mūsu mīlestība aug, pārvarot pārbaudījumus.
Tu vēlies, lai partneris piederētu tikai tev
Atkarīgās attiecībās bieži valda greizsirdība. Tā rodas no nedrošības un dažreiz sasniedz klīniskas paranojas apmēru. Atkarīgais cilvēks rūpīgi pēta sava mīļotā lapas sociālajos tīklos, analizē katru viņa vārdu un skatienu un pat var noorganizēt viņa izsekošanu. Var pat gadīties, ka partnerim par to nerodas nekādas aizdomas un viņš vispār neuztver viņu attiecības pārāk nopietni.
Protams, pat labas attiecības nav brīvas no šaubām. Bet cilvēks, kurš uzticas, vispirms tic un tikai pēc tam tur aizdomās. Viņš mierīgi pieņem faktu, ka partneris komunicē ar daudziem dažādiem cilvēkiem, tostarp ļoti pievilcīgām personībām. Ja tev nepieciešama nedalīta kontrole pār mīļoto, tā ir pazīme, ka esi kļuvis atkarīgs.
Tev šķiet, ka starp jums pastāv noslēpumaina saikne
Apkārtējie cilvēki var domāt, ka starp jums nav nekā kopīga, ka jūsu attiecības ir nepārtrauktas ķildas un aizvainojumi. Bet tu atsakies ticēt: tev šķiet, ka tikai viņš saprot tevi kā neviens cits. Tas ir zemapziņas pirksts. Tā mūs virza pie tiem, kuros redzam sava neapzinātā paštēla atspoguļojumu.
Ja tu piedzīvo stresu, jūties neaizsargāts, ja zemapziņā jūti, ka tev nepieciešama palīdzība, tu piesaistīsi cilvēkus, kuri piedzīvo to pašu. Tu neapzināsies briesmas, jo pati situācija šķitīs pazīstama. Bet šī sajūta ir maldinoša: tādas attiecības tikai pastiprinās tavu ievainojamību un neirotiskās iezīmes.