Mīlestība pret augiem ir gēnos. Ciemos ļoti krāšņā paraugdārzā Katlakalnā 0
Pašā vasaras viducī viesojamies grāmatvedes SILVIJAS APERĀNES dārzā Katlakalnā. Neraugoties uz laikapstākļu kaprīzēm, tas slīgst ziedos – lavandas, vējmietiņi, petūnijas, lilijas, drīz ziedus raisīs daudzas hortenziju šķirnes.
– Pirms 20 gadiem iegādājāmies šo zemes pleķīti. Nekā īpaša, tradicionāls 1200 m² gruntsgabals, bet pietiekami liels, lai ilgu laiku tajā vieta atrastos ne tikai krāšņumaugiem, bet arī kartupeļu vagām un zemeņu dobēm. Kamēr bērni mazi, bija labi, ka viss pa rokai – gan savs burkāns, gan cukurzirnis, – stāsta Silvija.
Mīlestība pret augiem ir gēnos
Saimnieces mamma kādreiz bijusi liela dārzniece, un biznesam audzētas gan tulpes, gan neļķes… – Vai tajos laikos bija laiks pieskatīt bērnu? – retoriski vaicā Silvija. – Turpat pa dobēm rāpoja. Un tad nav brīnums, ka bērns ātrāk iemanās šiverēt dārzā, nekā staigāt. Mīlestība pret augiem ir mantota. Man ļoti patīk īrisi, jo mammai bija to kolekcija. Ziedi ir skaisti, tikai žēl, ka lapas kļūst plankumainas un arī vāzē neizturīgi. Līdzko zieds sakļaujas, tas jānoņem, citādi galdauts pagalam.
Kopš bērnības viņai patīk arī skuju koki, jo priedes augušas teju dzimtas māju pagalmā. Tie aug arī šajā dārzā, jo dod spēku grūtos brīžos un zaļo arī ziemā.
Vajadzīgs miers un skaistums
Tomēr gadu gaitā saimniece ieklausījusies citu ieteikumos un sapratusi, ka vairāk vietas jāatvēl ziedošiem augiem un no dārzeņiem jāatsakās, lai, atnākot no darba, nav jānopūlas sakņu dobēs.
– Dārzā jābauda miers un skaistums. Un tagad, kad bērni jau savā dzīvē… Cik tad man vienai vajag? Tepat ir dārzniecība, kur var nopirkt nepieciešamo. Nelielu dobi garšaugiem gan vajadzētu, lai būtu savi loki un dilles, – spriež saimniece.
Silvija novērojusi, ka citos dārzos zaļā zona kļūst aizvien mazāka un palielinās augu stādījumi. Sākumā arī viņai tā gribējies, bet tad padomājusi, kur spēlēsies mazbērni, un savu ieceri atmetusi.
Puķes savam priekam
Ar puķēm izrotāta visa terase, jo galvenais, lai ziedi būtu koši un priecētu audzētāju. Taču kādā brīdī radusies apjausma, ka vasarā gribas arī kaut kur izbraukt, tāpēc viņa atteikusies no daudzām petūnijām, kas prasījušas lielas rūpes un laistīšanu trīsreiz dienā. Tiesa, smaržas dēļ dažas petūnijas pie balkona, kur vakaros viņa mēdz atpūsties, vēl aug, bet tagad priekšroka tiek dota pelargonijām.
Saimniece nepērk substrātus vai traukus, kas īpaši labi saglabā mitrumu. – Podu puķēm parasti izmantoju kūdras substrātu, kam piejaucu humusu. Šogad pamatā ir melnzeme ar kūdras un humusa piedevu. Man šķiet, ka melnzeme ir saturīgāka nekā kūdra, lai gan kastēs nedaudz sablietē augsni, – spriež saimniece.
Ja kāds augs iepatīkas, to nopērk, sak, ja augs, tad augs. – Šķirnes un nosaukumus nezinu un necenšos atcerēties. Man nav tādas nepieciešamības. Es stādu savam priekam, savai atpūtai. Pēc grāmatvedības darbā pavadītas dienas man vajag kaut ko pilnīgi pretēju, – atzīst Silvija.
Ik rudeni saimniece nodomājot, ka trakajai puķu stādīšanai jādara gals un jāatstāj tikai pāris kastīšu uz terases, bet, pienākot pavasarim un dārzniecībā ieraugot skaistos stādiņus, visa apņemšanās pagaistot, kā nebijusi.
Bez ūdens nevar
Sākumā dārzā bijis ar plēvi izklāts paprāvs dīķis. Bet, ja apkārt skraida mazulis, ūdenstilpe vairs nav droša. Kad uzlikuši sētiņu, piekļūt dīķim nav varējis ne liels, ne mazs, bet bez cilvēku uzmanības viss ātri aiziet postā. Tad nolēmuši prāvo dīķi aizbērt un izrakt mazāku tuvāk mājai, kurā ielikta plastmasas vanna, jo saimniecei ļoti gribējies dārzā ūdeni. Taču neatkarīgi no dīķīša izmēra tā kopšana prasa rūpes, lai ūdens nekļūtu zaļš un netīrs. Sasilušo ūdeni izmanto augu laistīšanai. Kad vanna izsmelta, to rūpīgi izmazgā un ielej svaigu ūdeni. Bijušas bažas, vai šāda vanna ziemas salā netiks izcelta, bet raizēm nav bijis pamata.
Grūti pārziemināt
Silvijai ļoti patīk hortenzijas, un to dārzā ir ne mazums. Bet starp izturīgajām skarainajām hortenzijām aug arī viena liellapu, kas dārzā pārziemo, taču ziedpumpurus neraisa.
– Tā būtu jāizrok un jāstāda podā, bet man tas nav pa spēkam. Ziemā augam vajag +5…+6 °C. Vienu ziemu es mocījos un mēģināju pārziemināt daudzus augus, ne tikai hortenziju, bet, pavasarī ieraugot elektrības rēķinu, šādu domu atmetu. Ir grūti augus nest iekšā un ārā, es vairs negribu auklēties. Izdevīgāk ir nopirkt jaunus augus, nevis mocīties, tos pārziemojot, – uzskata uzņēmīgā sieviete.
Daudz soliņu
– Man dārzā ir daudz soliņu, jo strādājot vajag piesēst un atpūsties. Vienalga, kurā stūrītī apsēžos, man gribas, lai visu laiku varu redzēt košumu. Tā ir iespēja paskatīties uz paveikto, – saka dārza kopēja. Pie saimniecības ēkas agrāk kuplojušas vīnogas, bet vēlāk to vietā nolikts soliņš, jo tur ir pilnīgs aizvējš un vienmēr omulīgi.
Grūtos brīžos, kad vajag padomāt vai ir liels sagurums, viņa pasēž skuju koku stūrītī. Tur vislabāk atjaunojoties enerģija, jo ir pilnīgs miers. Kad apstājas pie tūjas, viss grūtums tiek kā ar roku atņemts, bet ilgi tur nevar palikt.
Romantiskai noskaņai
Daudzviet dārzā izliktas saules baterijas, taču saimniece atzīst, ka no tām maza jēga, daudz labāku noskaņu rada sveču gaisma, it īpaši rudens pusē, kad vakaros ātri satumst, bet ir gana silts, lai vēl uzkavētos dārzā. Lielākos un mazākos stikla traukos ievietotas sveces ir izvietotas starp augiem netālu no dārza soliņiem.
Raksts no žurnāla “Praktiskais Latvietis” krājumiem!
