“Noderīga lieta” pārvēršas par bīstamu pretinieku, skaudība pārvēršas naidā. Lietā tiek likti apvainojumi, sitieni “zem jostasvietas”, visa, kas partnerim dārgs, izsmiešana. Cietušais vienmēr atrodas agresijas gaidās – nicinošs skatiens, ledains tonis. Kad viņš mēģina runāt par savām jūtām, galvenā agresora reakcija – apklusināt viņu. Savā situācijā cietušais jūtas ļoti vientuļš, apkārtējie bieži vien nesaprot viņu, jo no malas viss izskatās pienācīgi. 0
Cietušais jūtas apjucis, tas rada stresu un kavē pretsparu. Viņš sūdzas par pastāvīgu nomāktību, nespēju koncentrēties, dzīvesprieka zudumu. Arvien vairāk šaubās par sevi un savām spējām.
Upuris joprojām domā, ka spēs izšķīdināt naidu savā mīlestībā. Bet agresoram upura labvēlība un piedošana izskatās kā uzvara, pārākums, tāpēc šī taktika izraisa vēl lielāku vardarbības vilni. Bet, ja upuris nesavaldās un izrāda atklātu naidu, agresors priecājas, jo viņa projekcija ir apstiprinājusies. Partneris ir ļoti slikts un pelnījis “pāraudzināšanu”. Tas ir vēl viens iemesls pārlikt savu vainu citam.
Tagad cietušais ir notverts lamatās – ja viņš pretojas, tad pats izskatās pēc agresora, ja nepretojas, cieš postošu ietekmi. Varmāka var neizskatīties pārāk ieinteresēts attiecībās, bet, ja cietušais mēģina tās pārtraukt, viņš sāk upuri vajāt un ļoti grūti atlaiž. Ja upurim nav vairs ko dot, viņš kļūst par agresora atklāta naida objektu. Mierīgi un klusi aiziet agresors nevar. Viņam nepieciešams saglabāt “es esmu labs” sajūtu, nevis ieraudzīt savas personības tumšo pusi, tāpēc viņš nomelno partneri, lai uz šī fona paliktu “balts un pūkains”.
Lai iemīlētu citu partneri, agresoram jāienīst iepriekšējais. Šķiroties viņš bieži vien vēršas tiesā, lai saglabātu ar iepriekšējo partneri kaut vai tādas attiecības un savu varu pār viņu.
Mijiedarbībā ar agresoru cietušais paliek viens pret vienu ar ļoti smagiem pārdzīvojumiem. Sākumā tas ir apjukums un aizvainojums. Viņš gaida atvainošanos, bet tās nebūs.
Kad cietušais beidzot saprot, kas ar viņu notika, iestājas šoks. Viņam šķiet, ka ir apmānīts, kļuvis par krāpšanas upuri. Un sirds dziļumos nespēj noticēt, ka tiešām tas noticis ar viņu.
Pēc šoka iestājas apātija un depresija – pārāk daudzas emocijas tika apspiestas. Cietušais var sākt vainot sevi. Zaudē pašapziņu, kaunas par savu rīcību, pārmet sev, ka cietis tik ilgi: “Man vajadzēja to saprast jau agrāk “, Man vajadzēja aizstāvēt sevi”!
Var sākties psihosomatiskas slimības: problēmas ar kuņģa-zarnu traktu, gremošanas, sirds un asinsvadu, ādas slimības.
Ja konstatē, ka iepriekš minētais apraksts raksturo tavas attiecības, liela varbūtība, ka vienīgais veids, kā no tām izkļūt, ir šķiršanās.
Kā saprast, vai šī tava situācija, lasi nākamajā lapā!
