Dramatiski notikumi Lanas dzīvē. Mīlestība beidzas ar uzbrukumu 2
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa sākusi izskatīt krimināllietu pret 45 gadus veco Edvīnu P. par tīšu vieglu miesas bojājumu izdarīšanu, tīšu mantas bojāšanu un slepkavības mēģinājumu.
Pirmos divus nodarījumus apsūdzētais atzīst, trešo – par ko atrodas pirmstiesas apcietinājumā – nē. Vīrietis pāris gadus pirms savām noziedzīgajām darbībām bija aizgājis no darba policijā izdienas pensijā un strādāja kapu biznesā par akmeņkali.
Atsakās pārtraukt attiecības
Dramatiskie notikumi risinājušies pagājušā gada nogalē Rīgā, Ķengaraga rajonā iepretim tirgum. Kā tiesā stāsta cietusī Lana (vārds mainīts), 7. oktobrī pie viņas no rīta dzīvoklī ieradies Edvīns – it kā pēc savām mantām. Ar Edvīnu viņa draudzējusies sešus gadus, bet kopā gan nav dzīvojuši.
Vēlējusies pārtraukt attiecības. Sievietei jau bijis cits draugs. Edvīns gribējis turpināt draudzēties, bet Lana nav piekritusi. Edvīns todien projām negājis, Lana viņu nevarējusi izdzīt, kārtojusi dzīvokli, vārījusi sev zupu.
Vīrietis tajā dienā nebija dzēris, bet, sastopot sievietes nepiekāpību, pamazām uzvilcies. Vakarpusē aicinājis Lanu kaut kur braukt un, kad viņa nav piekritusi, kļuvis dusmīgs un sācis sist.
“Edvīns jau iepriekš bija agresīvs, apmēram reizi pusgadā palaida rokas, bet vienmēr pierunāja mani viņu nepamest. Dzēra un bieži bija nesavaldīgs, ko attaisnoja ar savu nervozo darbu policijā (kā pēc tiesas sēdes teica Lana, Edvīns policijā strādājis par šoferi. – A. D.) 7. oktobrī Edvīns sita ar plaukstām – ļoti spēcīgi, žņaudza.
Rāva aiz matiem, nogāza uz gultas un sita arvien stiprāk. Kliedzu un saucu palīgā, bet neviens nenāca. Raudāju un lūdzu izbeigt, bet Edvīns nerimās. Pēc kāda laika viņš sāka metāt mantas pa dzīvokli, izmeta zābakus pa logu un aizgāja, bet es izsaucu ātro palīdzību: man visa seja bija zila un traumēta bungādiņa. Viņš nozaga arī manu pasi,” tiesā liecināja Lana.
Sieviete par notikušo ziņojusi policijai, gribējusi noslēgt vienošanos ar Edvīnu, ka viņš nedrīkst viņai tuvoties, bet gan policija, gan tiesa esot atteikusi. Pēc notikušā Edvīns pie Lanas ieradies ar ziediem, bet sieviete atteikusies atjaunot attiecības. “Edvīnam pēc aiziešanas no darba policijā bija daudz brīva laika – viņš izsekoja ne tikai mani, bet pat manu jauno draugu,” piebilda Lana.
“Neviens nenāca palīgā!”
Notikumi no jauna eskalējušies pirms gadu mijas. 20. decembrī Lana iebraukusi mājās paēst pusdienas, bet kāpņutelpā viņu gaidījis Edvīns, kurš sievieti saķēris un sācis sist. Lana gribējusi izrauties, nokritusi pie pastkastītēm.
Tad nācis kaimiņš un Edvīns Lanu atlaidis. Sieviete iegājusi pie kaimiņa, no kurienes izsaukusi policiju. Atbraukusi pašvaldības policija un savākusi Edvīnu, kurš kliedzis, ka neļaušot viņai dzīvot, atradīšot un nogalināšot. Policija izdevusi lēmumu, ka Edvīns Lanai nedrīkst tuvoties.
Taču… “Nākamajā dienā biju ar sabiedrisko transportu devusies uz policiju. Ar savu automobili nevarēju braukt, jo tam bija pārdurtas divas riepas (kā vēlāk izrādījās, to bija izdarījis Edvīns. – A. D.).
Biju atgriezusies Ķengaragā un gāju cauri māju pagalmiem uz autobusu. Bija ap vieniem dienā, kad mani no aizmugures panāca Edvīns, kurš ar kreiso roku saķēra ap kaklu, bet labajā rokā viņam bija nazis.
Sākumā domāju, ka viņš tikai draud, un turpināju iet, vēl runāju pa telefonu. Bet tad viņš sāka durt… Vispirms sānos, pēc tam sejā. Sāku kliegt, kritu, cēlos, ķēros aiz drēbēm, bet neviens nenāca palīgā. Edvīns bija piedzēries, neadekvātām acīm un teica, ka es esot viņam izbojājusi dzīvi un viņš mani nogalināšot,” tiesā liecināja Lana.
Sieviete saņēma vairāk nekā desmit dūrienus krūtīs, plecos, kaklā, sejā, deniņos. Notika iekšēja asiņošana un salūza riba. Lana vēlāk nokļuva reanimācijā un nebija tālu no nāves.
“Bet kad Edvīns dūra, biju šokā un sāpes pat nejutu. Man izdevās izrauties un, pametot somu un telefonu, skrēju uz Maskavas ielu, rāvu vaļā automašīnu durvis un lūdzu izsaukt ātro palīdzību. Neviens man palīgā nenāca, kaut gan cilvēki bija apkārt,” saka Lana.
“Kā gan es varēju iejaukties – man jau nebija ieroča, bet tam vīrietim bija ap divdesmit centimetru garš nazis!” tiesā taisnojās Deniss, kurš bija aculiecinieks notikušajam un gan izmeklēšanā, gan tiesā atpazina Edvīnu kā dūrēju.
“Gāju uz mājām, un gan sieviete, gan vīrietis man pagāja garām. Vīrieša aizpampušo seju redzēju pārdesmit centimetru attālumā, jau likās neadekvāts. Pēc brīža pazaudēju abus no redzesloka un tad es izdzirdēju kliedzienus un skrēju skatīties. Redzēju, ka vīrietis kaut ko čukst sievietei ausīs un dur viņai ar nazi. Zvanīju policijai, un sieviete izrāvās. Tas viss notika dažas sekundes aptuveni divdesmit metru attālumā no manis.”
Apsūdzēto pratinās vēlāk
Nākamā tiesas sēde notiks oktobrī, un turpināsies liecinieku iztaujāšana. Kad Edvīnu konvojs veda ārā no tiesas zāles, viņš kliedzot lūdza Lanai piedošanu. Taču no vīrieša replikām laikā, kad tiesā pratināja Lanu, bija noprotams, ka viņam ir savs redzējums par notikušo. Apsūdzēto pratinās pēc liecinieku uzklausīšanas.
Lana, kura strādā par farmaceiti, joprojām ir darba nespējīga. Viņas simpātisko seju un kaklu klāj brūču šuves.
