Mildronāts – dopings? Kāpēc tas nonācis aizliegto vielu sarakstā sportistiem 9
Pārsteigumu par mildronāta iekļaušanu sportā aizliegto vielu sarakstā paudis šī medikamenta “tēvs”, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš.
“Mums jau agrāk ir bijusi sarakste ar Antidopinga komiteju. Tā pie manis vērsās, lai es izskaidrotu, kā mildronāts darbojas,” stāsta zinātnieks. “Es viņiem tā darbības mehānismus aprakstīju, un dopinga “listē” toreiz tas netika iekļauts. Kāpēc tā noticis tagad, man nav skaidrs.”
“Latvijas Avīze” jau vēstīja, ka Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) sportā aizliegto vielu sarakstā ietvērusi arī Latvijā ražoto meldoniju, kas pie mums pazīstams ar oriģinālo nosaukumu mildronāts. Tas sarakstā iekļauts, jo ir “pierādījumi, ka sportisti to lieto ar nolūku uzlabot savu sniegumu”, ziņoja LETA. Meldonijs ir medikaments, kas ļauj izvairīties no sirds audu bojājumiem, kas nopietnākajos gadījumos var izraisīt sirdstrieku. Jau pirms tam meldonijs ticis iekļauts WADA monitorējamo vielu sarakstā.
Pēc I. Kalviņa teiktā, lai ar pārliecību varētu runāt par kāda preparāta efektu sporta medicīnā, tas būtu jāpierāda dubultaklā pētījumā – tādā, kurā ne sportisti, ne ārsti nezina, kurš no dalībniekiem saņem īsto preparātu, kurš – placebo. Pie tam pētījuma dalībniekiem būtu jābūt randomizēti jeb nejauši atlasītiem atlētiem. Ja pētījumi apstiprinātu, ka zāles palīdz uzlabot sportistu sniegumu, būtu pamats tās uzskatīt par dopingu, bet, cik zināms I. Kalviņam, saistībā ar meldoniju šāda izpēte nav notikusi. “Iekļaujot mildronātu dopinga sarakstā, komisija balstījusies uz sportistu deklarētajām subjektīvajām izjūtām, ka pēc tā lietošanas viņi jūtoties labāk. Bet, atvainojiet, arī tad, kad kārtīgi paēd, cilvēks jūtas labāk,” saka zinātnieks.
I. Kalviņš daudzkārt presē stāstījis, ka meldonijs tika izgudrots vēl padomju laikā, kad viņš pētījis stresa mehānismus cilvēka organismā. Pētījumu rezultāti sakrituši ar tā laika varas uzdevumu – radīt zāles, kas vairo izturību un darbspējas. Sākumā eksperimentālajās ražotnēs nelielā daudzumā saražotais jaunais preparāts vispirms kļuvis par karavīru uztura sastāvdaļu – tas bijis jālieto gan lidotājiem, gan zemūdenēs dienošajiem, kā arī tiem, kuri piedalījās aktīvajā karadarbībā Afganistānā. “Augstkalnu apstākļi, skābekļa bads. Ja jāskrien 20 km ar visu uzkabi, beigu beigās ir išēmija. Viņiem visiem deva mildronātu. Paši gan nezināja, ko lieto. Tur jau nevienam neko neprasīja,” savulaik I. Kalviņš atklāja žurnālam “Sestdiena”.
Meldonijs pacienta organismā samazina KT vitamīna jeb karnitīna līmeni, kas savukārt ietekmē vielmaiņu. Vienkāršoti skaidrojot, tas bremzē tauku “dedzināšanu”, lai ražotu enerģiju, līdz ar to ļaujot ekonomiskāk patērēt skābekli. “Jebkurā sporta klubā jums paskaidros, ka augstāks karnitīna līmenis palīdz uzlabot darbspējas, turpretī mildronāts karnitīnu samazina,” uzsver zinātnieks. “Tas domāts slimniekiem rehabilitācijas periodā, bet sportistiem var palīdzēt vieglāk pārciest sekas pēc fiziskās slodzes, piemēram, mazina pienskābes izraisītās muskuļu sāpes. Dopings šī jēdziena klasiskā izpratnē īslaicīgi palīdz uzlabot sportisko sniegumu, bet meldonijs iedarbojas citādi.”
Meldonijs Latvijā pazīstams ar farmācijas uzņēmuma “Grindeks” ražoto un izplatīto zīmolu “Mildronāts”. Saistībā ar šo vielu radīta jaunu medikamentu paaudze, kas imitē dabiskus savienojumus. Kardioprotektors “Mildronāts” ir viena no Latvijas veiksmīgākajām medicīniskā eksporta precēm. 2013. gadā preparāta eksporta apgrozījums sasniedza aptuveni 65 miljonus eiro, vēsta LETA. “Ko mēs varam iesākt pret lēmumu mildronātu atzīt par dopingu? Tikai protestēt!” atzīst I. Kalviņš.
