Narkologa viedoklis 0
„Par jauno uztura bagātinātāju „Faccex” narkologi, it īpaši Rīgā un Jelgavā strādājošie, ir informēti, vienīgi varbūt ne tik ļoti plašā lokā, kā mums šobrīd gribētos,” atzīst Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta ambulatorās nodaļas vadītāja ārste Inga Landsmane. „Šoruden zinātniskā konferencē plānota tikšanās ar pašu profesoru Ivaru Kalviņu, lai viņš varētu sniegt šo informāciju narkologu saimes pārstāvjiem. Jāteic gan, ka šī preparāta iedarbība līdz šim vēl nav ar pierādījumiem līdz galam pamatota, tālab šobrīd tas ir reģistrēts kā uztura bagātinātājs. Tomēr mēs, narkologi, varam to rekomendēt pacientiem un pamazām gaidīt no viņiem atsauksmes, proti, par to, kā viņiem mainījusies pašsajūta, ko vispār viņi var liecināt pēc preparāta lietošanas.”
Pēc dakteres Landsmanes vārdiem, viņai pašai līdz šim neesot pieredzes, kad kāds no viņas pacientiem būtu izgājis šī uztura bagātinātāja lietošanas kursu.
Uz jautājumu, kā līdz šim mūsu valstī notiek alkoholiķu ārstēšana, narkoloģe atbild: „Speciāli preparāti, kas izraisa sliktu dūšu vai vemšanas refleksu, pie mums jau labu laiku vairs netiek izmantoti. Narkologi pacientiem gan izraksta kādu no vecās paaudzes preparātiem, kurš tajā gadījumā, ja līdz ar tā uzņemšanu pacients vēl pamanās iedzert alkoholu, var izraisīt nepatīkamas fizioloģiskas reakcijas. Bet pacienti par to tiek brīdināti, un viņi zina: ja preparāta lietošanas laikā nenoturas un tiecas pēc alkohola, viņi reāli kaitē savam organismam. Tas tātad nekādā veidā nenotiek slepus, viņam nezinot. Un tā nav nekāda pretvemšanas terapija, lai izraisītu riebumu pret alkoholu – tāda ārstēšana vairs neeksistē.
Bet ir jau ārstēšanai no alkohola arī sintētiski preparāti smadzeņu receptoru līmenī – medikamenti, kas tiek lietoti, pieejot pacientam ar kontrolētas alkohola lietošanas mērauklu. Tas nozīmē, ka mēs nevirzām pacientu uzreiz dzīvot pilnīgā atturībā, bet ļaujam viņam turpināt alkohola lietošanu vien ar preparāta palīdzību viņš biežumu un izdzertā alkohola daudzumu noteikti samazina. Pat kontrolēti samazina. Un pēc tam pakāpeniski var nonākt pie nākamā mērķa – pilnībā no alkohola atturēties. Alkohola lietotājiem paralēli tiek doti arī antidepresanti un nomierinošie līdzekļi.”
Vēlreiz atgriežoties pie jaunā pretalkohola preparāta, narkoloģe Inga Landsmane uzsver: „Ņemot vērā šo dabiskas izcelsmes augu sastāvu un it kā šīs mērķa šūnas, kur preparāts nonāks smadzenēs receptoru līmenī, mēs, protams, varbūt ilgtermiņā varēsim redzēt arī pozitīvu efektu. Bet par to vismaz šobrīd ir pāragri spriest. Jo mums nav ne tādu klīnisku novērojumu, ne pieredzes, kad kāds no pacientiem būtu ilgstoši lietojis šo konkrēto uztura bagātinātāju, lai mēs par to varētu spriest. Vien katrā ziņā cilvēki paši par to interesējas.
Protams, daudzi alkohola lietotāji sākumā izvairās doties pie speciālista, baidās lietot, teiksim, ķīmiski sintezētus medikamentus. Sliecas gan uz dažādu uztura bagātinātāju izmantošanu. Tad es pieļauju, ka tas varētu būt kā tāds sākumposms tiem pacientiem, kuriem tā alkohola atkarība vēl nav tik smagā formā. Vai arīdzan tiem cilvēkiem, kuri jau ir izvēlējušies atturības ceļu, kuri ar medikamentiem, ar psihoterapijas palīdzību dzīvo atturībā. Tad tiešām kā pluss viņiem profilaktiski izrādītos šie konkrētie augu valsts preparāti.”
