“Mildas” prototips pelnījis pieminekli 2
Akadēmiķis Jānis Stradiņš nosūtījis vēstuli Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, ierosinot uzstādīt piemiņas zīmi slavenās piecu latu monētas un tātad arī nākamās viena un divu eiro monētas rotājošās tautumeitas prototipam Zelmai Brauerei.
Zelma Brauere (1900 – 1977), diplomēta filoloģe pagājušā gadsimta 20. – 30. gados bija Latvijas Valstspapīru spiestuves korektore. Viņas skaistums iedvesmoja Valstspapīru spiestuves pārvaldnieku Rihardu Zariņu, kurš meitenes profilu kā latvju jaunavas etalonu izmantoja pieclatnieka monētas metam. Viņa figurē arī citos mākslinieka Zariņa zīmējumos. Piemēram “Latvju Rakstos” Z. Brauere ir tautas tērpa nesējas modelis. Riharda Zariņa apjūsmotā darbiniece tipogrāfijā nostrādāja 43 gadus.
Tātad slavenā “Milda” ir Zelma Brauere, lai arī Lielbritānijas karaliskās monētu kaltuves “The Royal Mint” mākslinieks pieclatnieka kalšanas laikā 1929. gadā nedaudz mainīja R. Zariņa atsūtīto meitenes profilu.
Kā noskaidrojis Stradiņa kungs, tad Z. Brauere dzīvojusi Āgenskalnā, M. Nometņu ielā 59, līdzās tā sauktajam Meteora parkam. Viņa mūžu pavadījusi neprecējusies, jo jaunās sievietes līgavainis bijis lidotājs, kurš gājis bojā katastrofā Krustpils lidlaukā 1935. gadā. Pati Z. Brauere apbedīta Lāčupes kapos līdzās savai ģimenei.
“Meteora parks, gandrīz pie paša Āgenskalna tirgus, manuprāt, varētu būt īstā vieta nelielai “Mildas zīmei”,” vēstulē Latvijas Bankas vadībai raksta akadēmiķis Stradiņš.
Kā alternatīvu viņš piedāvā bijušās Valstspapīru spiestuves apkaimi, kas gan šobrīd ir nesakopta, vai Latvijas Bankas ēku.
Pēc Jāņa Stradiņa domām, tādas piemiņas zīmes izveide “celtu jaunās valūtas prestižu iedzīvotāju vidū un jaunās monētas vairāk saistītu ar Rīgu un Latviju”. “Ja šāds priekšlikums vai kāda tā variācija radītu Jūsu un Latvijas Bankas interesi saistībā ar eiro ieviešanu, kas nav diemžēl tik populāra plašākā sabiedrībā un rada bažas par nacionālās identitātes zaudēšanu, tad tieši sievietes – latvietes tēls, šķiet, spētu noskaņot sabiedrisko domu pozitīvāk. Un Rīgā rastos kāda mūsu/nemūsu Eiropas monētai cienīga zīme, kas veicinātu tās akceptēšanu tautā,” pie Ilmāra Rimšēviča savā vēstulē apelē zinātņu vēsturnieks.
Jautāta pēc viedokļa, nepieciešamību iemūžināt Z. Braueres piemiņu kaut vai ar piemiņas plāksni pie viņas mājas atbalsta arī numismāte, vēstures doktore Kristīne Ducmene: “Viņa tomēr bija tautā populāra. Mums ir piemineklis Aleksandram Puškinam un vēl nezin kam, kāpēc nevarētu būt sievietei – Latvijai?”
Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis pagaidām nesniedza komentārus 25. jūnijā sūtītās vēstules sakarā, taču atzīmēja, ka banka jau gadiem rūpējoties par Z. Braueres kapa vietu. Tāpat viņas piemiņa ir iemūžināta latu banknošu ūdenszīmēs un topošajā eiro.
