Mīļās urkšķošās draudzenes – jūrascūciņas. Kā Ingas mājās ienāca mīlīgais Rūdis 2
Dagnija Millere-Balandīna, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Inga Lubgāne ikdienā strādā apģērbu jomā, bet brīvajā laikā viņai patīk rušināties piemājas mazdārziņā, sēņot un ogot. “Vēl man ir ļoti interesants hobijs – varžu kolekcionēšana. Nu jau kolekcijā ir ap 800. Viena no tām – pavisam dzīva varde akvārijā,” stāsta Inga.
Pirms nepilna gada, kad viņsaulē aizgāja Ingas dzīvesbiedrs, sieviete vēlējās blakus kādu dzīvu dvēselīti, ko paņemt klēpī un apmīļot. Tā mājās ienāca rudi balta jūrascūciņa. Ņemot vērā, ka mīluļa kažoks ir vairāk ruds nekā balts, tika dots arī izskatam atbilstošs vārds – Rūdis.
Jūrascūciņu (latīniski Cavia porcellus) pieradināšana tika uzsākta jau 5000 gadus p. m. ē. Sākotnēji indiāņi šos mīluļus izmantoja gan par upuriem Saules dievam, gan kā gaļas lopiņus. Bet 16. gadsimtā jūrnieki un tirgotāji jūrascūciņas ieveda Eiropā, kur tās kļuva par eksotiskiem mājdzīvniekiem. Šobrīd, kad savvaļā jūrascūciņas vairs nav sastopamas, ir zināmi vairāk nekā 20 šā dzīvnieciņa standarti. Audzētāji oficiāli atzīst 13 no tiem.
Ir pieejamas gan īsspalvainas, gan garspalvainas jūrascūciņas, gan ar apmatojumu, kas izspūris uz visām pusēm, gan bez kažoka utt.
Kāpēc nosauktas par jūrascūciņām, īsti nav skaidrs. Iespējams, tāpēc, ka tās izdveš sivēntiņiem līdzīgas skaņas, un arī miesasbūve ir mazliet līdzīga. Savukārt saistība ar jūru, visticamāk, tādēļ, ka, pateicoties jūras braucējiem, tās ir atceļojušas no aizjūras (no Dienvidamerikas uz Eiropu). Īstenībā jūrascūciņām ūdens nemaz netīk. Tāpat ir valstis, kur tās tiek sauktas par Gvinejas, Indijas vai peruāņu cūciņām.
Jūrascūciņai mājas apstākļos nepieciešams savs miteklis, vēlams – ar 0,7 kvadrātmetru lielu platību. Parasti tas ir speciāli šim mīlulim paredzēts būris ar režģiem, kas jātīra vismaz reizi nedēļā. Pakaišiem tiek izmantoti salmi, skaidas un siens. Vislabāk jūrascūciņas jūtas temperatūrā no 16 līdz 18 °C (nedrīkst atrasties temperatūrā, kas zemāka par mīnus 10 °C).
Jāuzmanās no caurvēja, mitruma, karstuma (būri nevajadzētu novietot blakus radiatoriem) un tiešiem saules stariem. Lai gan jūrascūciņas ir nomodā vidēji 20 stundas diennaktī, būrī jābūt arī guļamistabai jeb mājiņai. Tāpat tām jādod iespēja izskraidīties.
Inga stāsta, kā dzīvo Rūdis: “Viņam ir liels būris ar barības trauku, dzeramo pudelīti un mīkstu mājiņu, kur gulēt. Katru vakaru ļauju Rūdim izskraidīties pa dzīvokli. Arī vasarā ņemu līdzi uz dārzu. Kad tiek brīvībā, skrien kā traks. Pa ceļam pagrauž arī pa kādai puķei.”
Savvaļā jūrascūciņas dzīvoja baros, ļoti patīk kompānija, tādējādi mājas apstākļos vienatnē šos mīluļus nereti pārņem skumjas. Šā iemesla dēļ vēlams turēt vismaz divas jūrascūciņas (viena dzimuma) kopā. Arī Inga stāsta, ka Rūdis gandrīz katru dienu līdz pieciem pēcpusdienā, kamēr saimniece ir darbā, dzīvojas viens pats. No sākuma patiešām juties vientuļi, bet tagad jau esot pieradis. Arī raksturs katrai jūrascūciņai tomēr ir citāds. Mīļi, ka jūrascūciņas ar laiku var iemācīties atsaukties uz savu vārdu un atpazīt saimnieku.
Ingai ar Rūdi katru dienu ir stabils dienas grafiks: “No rīta pirms septiņiem ir brokastu laiks, tad Rūdis skraida pa būri, kamēr viņu pabaroju. Ielieku sauso barību visai dienai. Kad atnāku no darba, viņš jau gaida svaigu zālīti.
Pēc ēšanas mums ir mīļošanās laiks. Kad Rūdis guļ man klēpī un es viņu glaudu, tad mīļi urkšķ, murrā, izstiepjas visā garumā un kaifo.
Viņam ļoti patīk gulēt man uz krūtīm. Pēc tam palaižu brīvsolī uz kādu stundu, uzkopju būri un ielieku svaigus dārzenīšus vakariņām.”
Brīvsolī gadās arī pa kādam nedarbam. Piemēram, Rūdis mēdz pagrauzt galda un krēsla kājas, reiz pat esot sagrauzis telefona lādētāju. Ar bērniem šie mīluļi satiek labi, bet jāuzmanās – jūrascūciņu tēviņi reizēm var arī iekost. Arī Rūdis Ingai vienreiz jau paspējis satraumēt pirkstu; varbūt bija par kaut ko sadusmojies.
Jūrascūciņām ir ļoti jutīga gremošanas sistēma, tāpēc jāpiedomā pie tā, lai mīlulis saņemtu visas nepieciešamās barības vielas. Pašā pamatā jādod siens. Arī speciāls jūrascūciņām domāts graudu maisījums (nopērkams zooveikalos), kur klāt pievienots C vitamīns, jo dabiskā veidā šiem grauzējiem tas neizstrādājas. Noderēs arī graužama minerālvielu brikete. Papildus – dārzeņi un augļi. Rūdim ļoti garšo svaiga zāle un pienenes. Ēd tomātus, burkānus, ābolus, mellenes, brūklenes un kabaci. Ir arī aizliegtie produkti, kā, piemēram, āboliņš, lucerna, saldumi u. c., bet par tiem precīzāk jājautā veterinār-ārstam.
Veselība šiem mīluļiem parasti ir laba, bet reizēm var būt zobu problēmas, caureja, elpceļu infekcijas, urīnceļu problēmas, C vitamīna deficīts, sēnīšu invāzija, audzēji, tāpēc ieteicams cītīgi sekot līdzi dzīvnieciņa pašsajūtai. Jāvēro arī pēdu stāvoklis. Arī stress var pasliktināt mīluļa veselību.
Piemēram, Rūdis, kad tik tikko bija atvests uz mājām, bija sakasījis sevi līdz jēlumiem. Inga aizveda mīluli pie veterinār-ārsta, tika izrakstīta smērīte – un ātri vien viss pārgāja, jēlumi sadzija.
Jūrascūciņas izdveš ļoti dažādas skaņas, tā viņas komunicē, izpauž savas emocijas un vajadzības. Piemēram, labsajūtā murrā, lēkā un spiedz no priekiem, dusmās klabina zobus vai svilpj. Čīkst, kad kaut ko nepacietīgi vēlas. Reizēm pat dzied! Uzmanību: ja spiegšana ir pavisam augstos toņos, iespējams, ka mīlulim kas sāp vai arī pārņēmušas bailes. Tāpat, ja jūrascūciņa pēkšņi sastingst un klusē, liela iespējamība, ka bailes viņu ir savā ziņā paralizējušas. Parasti tas notiek pēkšņu, skaļu skaņu dēļ, piemēram, kad mājās tiek ieslēgts mikseris vai putekļsūcējs.
Skaistumkopšanas procedūras gan Rūdis īsti nemīl. Nagu griešana un vannas procedūras nav viņa iecienītākās nodarbes. Bet, kas jādara, jādara!
Uzziņa
Jūrascūciņu izcelsme – Dienvidamerika
Garums ap 20–25 cm, svars līdz 1 kg, reizēm sasniedz pat 1,8 kg
Oža un dzirde – labi attīstītas; redze – mazāk attīstīta; pakaļkājām – trīs gari pirksti, priekšķepām – četri; īsas kājas, apaļš rumpis, liela galva, mazas ausis; asi priekšzobi
Dzīves ilgums – 6 līdz 8 gadi
Pieejami 13 standarti; populārākā no jūrascūciņām – angļu/amerikāņu īsspalvainā (balta, melna, ruda; daudzkrāsaina)
Sabiedriskas, aktīvas, komunikablas (urkšķ, spiedz, svilpo), bet vienlaikus arī bailīgas; patīk mīļoties rokās; nepatīk atrasties vienatnē
Dzimumgatavību sasniedz divu mēnešu vecumā, bet pārot ieteicams no pusgada; mazuļi piedzimst gandrīz patstāvīgi
Cena vidēji 10 līdz 40 EUR
