Vai dzīvnieki jūt? 16
Filozofs Artis Svece, kurš sevi nesauc par gaļas neēdāju, doktora disertācijā pievērsies jautājumam, vai cilvēki var zināt, ko un kā domā, jūt dzīvnieki. Aizstāvot promocijas darbu, viņš atcerējies kolēģa Viļņa Zariņa stāstu par franču filozofu Nikolā Malbranšu, kurš tik neganti sitis savu suni, ka kaimiņi viņam to pārmetuši. Malbranšs atcirtis, ka dzīvnieku sāpes ir cilvēku aizspriedums, jo sist sunim esot tas pats, kas sist pa zvanu – kad sit, tad atskan. Disertācijā Svece secinājis – var būt dažādas pārliecības, bet ielūkoties dzīvnieka mehānismā nav iespējams. Nespējot jautājumu pilnībā izzināt, tiek pieņemts, ka dzīvnieks jūt sāpes, un tā veidojas cilvēku personiska vai sociāla pārliecība.
Pitagors pret gaļas ēdājiem
Izcilais matemātiķis un filozofs Pitagors jau savas dzīves laikā 6. gadsimtā p. m. ē. atturējās no gaļas ēšanas. Viņš esot teicis: “Kamēr cilvēks būs nežēlīgs dzīvo būtņu iznīcinātājs, tikmēr viņš nepazīs veselību un mieru. Kamēr cilvēki nokaus dzīvniekus, tikmēr viņi nonāvēs arī cits citu. Kas nāvi un sāpes sēj, nevar cerēt uz mīlestību un prieku.”
Vēlāk, Pitagora darbiem izplatoties Eiropā, veģetāriešus sauca par pitagoriešiem.
