Vista uz papīra lapas 16
Cirku ar dresētiem dzīvniekiem, tāpat kā zvēraudzēšanu “Dzīvnieku brīvība” nosauc par simboliskām cilvēku attiecībās ar kustoņiem. – Tās parāda, cik triviālu iemeslu dēļ – kažokiem un izklaidei – esam gatavi izmantot dzīvniekus, – par līdzpilsoņu iedabu pavīpsnā organizācijas vadītājs. Taču līdzās cīņai pret nosauktajiem kārdinājumiem daudz lielāks izaicinājums esot uzrunāt gaļas patērētāju armiju un pievērst viņu uzmanību, kas patiesībā stāv aiz dzīvnieku izcelsmes produktiem un kādā veidā tie ietekmē veselību un vidi.
Biedrības rīcībā nav videomateriālu par dzīvnieku un putnu dzīves apstākļiem Latvijas fermās, taču pat tie, kas publicēti presē vai izmantoti audzētāju reklāmās, liecinot par industriālās lopkopības esenci – viss maksimāli pakārtots peļņas gūšanai, ir pārliecināti biedrības ļaudis. Pat iepazīstoties ar juridiski nostiprinātajiem labturības noteikumiem, rodas šaubas, vai dzīvniekam tā ir laba un piemērota dzīves vide. Eiropas Savienības noteiktais standarts atļauj turēt kvadrātmetrā 14 vistas, kas nozīmē, ka putna dzīves telpai atvēlēta mazāk nekā viena A4 formāta papīra lapa. – Cilvēkiem par rūpniecisko lopkopību lielākoties izveidojies miglains priekšstats, ka droši vien tas ir slikti, taču tikai retais apzinās, kas notiek īstenībā, — piebilst organizācijas vadītājs.
Kolēģiem no dzīvnieku aizstāvju biedrības Igaunijā pirms četriem gadiem bija izdevies iegūt ierakstu no kādas cūku fermas un ar šo informāciju iepazīstināt sabiedrību, izraisot pamatīgu skandālu. Trūkst vārdu, lai aprakstītu nepilnu trīs minūšu materiālā redzēto nāvinieku kameru šausmas un bezcerību. Patiesība daudziem atver acis un liek padomāt par savu izvēli – samazināt gaļas patēriņu vai vispār no tā atteikties.
Dzīvnieku glābēju pozīcijas palīdz stiprināt zinātnieku pētījumi gan par gaļas ietekmi uz veselību, piemēram, Pasaules veselības organizācijas nesen izplatītais Starptautiskā vēža izpētes institūta publiskais secinājums, ka uzturā bieži lietota tā sauktā sarkanā gaļa un pārstrādātie gaļas produkti var veicināt vienu no izplatītākajiem audzēju veidiem – zarnu vēzi, gan ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas speciālistu atzinums, ka mājlopu masveida audzēšana ierindojusies lielāko vides piesārņotāju pirmajā trijniekā pasaulē.