Pirmajā raundā – zaudējums 16
Pirmo cīņu “Dzīvnieku brīvība” un vairāk nekā desmit tūkstoši mūsu valsts pilsoņu, kas portālā “manabalss.lv” balsoja par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu, zaudēja. Saeima šā gada februārī savu pavalstnieku iniciatīvu noraidīja. Deputātus nespēja pārliecināt biedrības veiktais pētījums un vairākās Latvijas zvēraudzētavās slepeni uzņemtie videomateriāli, kas atmaskoja lepno un dārgo kažoku atbaidošo oderi, kā šauros režģu būros iesprostoti dzīvnieki cieš un arī turpat mirst no slimībām, stresā savaino paši sevi un sugasbrāļus. Svarīgākas par kustoņu slaktēšanu izrādījās homo sapiens ekonomiskās intereses. Zvēraudzētāji lēmumu nosauca par “likumsakarīgu pašreizējā ekonomiskajā situācijā”, jo 14 ūdeļu un lapsu un 28 šinšillu fermas Latvijas reģioniem nodrošina vairāk nekā 500 darba vietu.
“Dzīvnieku brīvības” līderi sevi par uzvarētiem neatzīst. – Pirms vairākiem gadiem pie mums šis vēl nebija diskutēts jautājums, bet tagad daudzi par to ir dzirdējuši un zina, ka tā ir cietsirdīga nozare, — saka biedrības valdes priekšsēdētājs Aivars Andersons. To apliecinot gada sākumā veiktā “SolidData” aptauja, kurā 65% no uzrunātajiem atbildējuši, ka “drīzāk vai pilnībā” nostājas pret dzīvnieku audzēšanu kažokādu ieguvei. Par pilnīgu zvēraudzētvu aizliegumu Latvijā iestājoties arī desmit lielākās nevalstiskās vides un dzīvnieku aizsardzības organizācijas.
Pārmaiņas nenotiek vienā dienā, piebilst Andersons.
Par labu kustoņiem un viņu aizstāvjiem varbūt nāks arī citu Eiropas valstu piemērs. Tikko Nīderlandē apelācijas tiesa nostiprināja pirms trim gadiem pieņemto lēmumu, kas noteica pilnībā izbeigt kažokzvēru audzēšanas biznesu līdz 2024. gadam. Un tas notika ceturtajā lielākajā ūdeļādu ražotājvalstī pasaulē ar 160 audzētavām, kurās ik gadu iegūst ap sešiem miljoniem zvērādu. Tiesa sabiedrības attieksmi novērtējusi par svarīgāku nekā ūdeļu audzētāju ekonomiskās intereses, tā skaidri parādot, ka peļņa nestāv pāri cilvēku ētiskajiem apsvērumiem un vērtībām, norāda “Dzīvnieku brīvības” vadītājs.
