Nogalināt drīkst, dresēt nedrīkst? “Mājas Viesis” pēta trauslās ētiskās robežas attieksmē pret dzīvniekiem 16
Vai tā nav uzskatāma par divkosību, ja cilvēks vienā brīdī protestē ar plakātu pie cirka pret pērtiķīša mocītāju, bet jau nākamajā ar gardu muti notiesā kādu no saviem mazajiem brāļiem.
Ekstremālu numuru – skūpstu ar divus metrus garu krokodilu – sola Ukrainas ceļojošā cirka trupas afiša. Dresētājs iestiepj arēnā rāpuli, vārdā Gogi, izrāda publikai un uzspiež tam uz deguna buču. Nīlas krokodilus uzskata par bīstamākajiem no sugasbrāļiem, tāpēc priekšnesuma pirmās daļas laikā dzīvniekam aizlīmē muti, lai neiekampj kādam skatītājam. Pirms ekstrēmā skūpsta dresētājs līmlenti noņem. Kurš gan var pateikt, kā jūtas kustonis ar nofiksētu purnu, taču kādai kundzei tas nešķita labs paņēmiens, un viņa pasūdzējās dzīvnieku aizstāvjiem. Saceltā trokšņa dēļ trupas direktors nosolījās priekšnesumā līmlenti vairs neizmantot.
Augstsirdīgā rīcība ukraiņu mākslinieku trupu nespēja paglābt no piketiem, kurus decembra sākumā pie cirka telts Purvciemā ieplānojuši biedrības “Dzīvnieku brīvība” aktīvisti. Kopš jūlija viņi uzsākuši kampaņu “Par cilvēcīgu cirku”, kuplā skaitā ar plakātiem rokā izrāžu dienās pie Rīgas cirka ēkas protestējot pret dzīvnieku izmantošanu izklaidē.
Pirms trim gadiem dibinātā organizācija sevi pieteica kā pirmā Latvijā, kas iestājas par visu sugu dzīvnieku tiesībām. Kustoņu aizstāvji sparīgi metušies cīņā arī pret kažokzvēru audzētavām un pieprasa mazos brāļus nenogalināt iegribu dēļ. Viņu ideālajā pasaulē cilvēki dzīvniekus neizmanto savām vajadzībām, un tas nozīmē, ka nelieto arī uzturā.
