“Mīla uz trim apelsīniem” ar ielu teātra garšu 0
Latvijas Nacionālajā operā tapis jauns, apjomīgs četru cēlienu operas iestudējums – Sergeja Prokofjeva pazīstamais darbs “Mīla uz trim apelsīniem”, kas pirmizrādi piedzīvos 7. decembrī.
“Mīla uz trim apelsīniem” ir viena no 20. gadsimta slavenākajām operām. Tās iecere Prokofjevam radusies 1918. gadā, caur Sibīriju, Japānu un pāri Klusajam okeānam dodoties uz ASV. Pirmizrādi opera piedzīvoja gandrīz pirms gadsimta – 1921. gadā Čikāgā, un toreiz to diriģēja pats autors. Par spīti tam, ka sākumā tā piedzīvoja bargu kritiku (“krievu džezs boļševiku mērcē”), opera kļuvusi par daudzu operteātru pastāvīgā repertuāra sastāvdaļu, Rīgā gan “Mīla uz trim apelsīniem” iestudēta tikai vienreiz – 1964. gadā.
S. Prokofjeva operas pamatā ir 18. gadsimta itāliešu dramaturga Karlo Goci komēdija. Sirreāls stāsts par karaļdēlu (Vasilijs Jefimovs, Viesturs Jansons, Raimonds Bramanis), kuru līdz hipohondrijai novedusi salkana dzeja. “Slimību var ārstēt ar smiekliem, bet galmā ne visi vēlas Prinča izveseļošanos. Troņmantnieka nelabvēļi indē viņu ar traģisku prozu un veciem, banāliem dzejoļiem. Intrigās iesaistās arī burvji, velni un raganas,” izrādi piesaka tās veidotāji, uzsverot – tomēr visā šajā fantasmagoriskajā jūklī labais uzvar.”
Latvijas Nacionālās operas iestudējumu veido Maskavas K. Staņislavska un V. Ņemiroviča-Dančenko Muzikālā teātra galvenais režisors Aleksandrs Titels, kuram šis ir pirmais “Mīlas uz trim apelsīniem” iestudējums. Mākslinieks skaidro – šī opera ir stāsts par teātri, ko visbiežāk iestudē kā “teātri teātrī”. Režisors teic, ka vēlējies iziet ārpus tradīcijas rāmjiem, tādēļ šajā reizē jauniestudējums veidots līdzīgi ielas teātrim. Pēc Titela teiktā, skatītāju gaida stāsts par parastiem cilvēkiem, kas nonākuši ekstrēmos apstākļos un aicināja nenokārt degunu. “Grūtsirdība ir nāves grēks,” režisors atsaucas uz Puškinu, piebilstot: “ja kaut viens cilvēks uz šīs planētas ir spējīgs uz pašironiju, tad pasaule nav bezcerīga un mums visiem ir vēl iespēja.”
Iestudējuma muzikālais vadītājs ir Mārtiņš Ozoliņš, kurš pēc LNO vadības lēmuma turpināja darboties tās līdzšinējā muzikālā vadītāja, Sanktpēterburgas Mihailovska teātra muzikālā direktora Mihaila Tatarņikova vietā. M. Ozoliņš, kurš ir arī operas diriģents (otrs diriģents ir Atvars Lakstīgala), atzīst, ka “Mīla uz trim apelsīniem” ir stilistiski izaicinoša un tai ir raksturīga sarežģīta instrumentācija, turklāt tajā ir ļoti daudz solistu, kuru partijas neizceļas atsevišķi, tādēļ M. Ozoliņš uz darbu raugās kā uz veselumu.
Skatuves telpas radīšana šoreiz uzticēta K. Staņislavska un V. Ņemiroviča-Dančenko Maskavas muzikālā teātra galvenajam māksliniekam Vladimiram Arefjevam, kurš skatuves telpu veidos kā formu teātri, spēlējoties ar ģeometrisku figūru formām, kuru krāsām ir simboliska, tostarp – jutekliska – nozīme.
Varbūt noder
Lomās: Romāns Poļisadovs, Krišjānis Norvelis, Viesturs Jansons, Raimonds Bramanis, Andris Lapiņš, Inga Šļubovska, Dana Bramane, Ilona Bagele, Irma Pavāre, Rihards Mačanovskis, Jānis Apeinis, Rihards Millers un Mihails Čulpajevs; viessolisti Vasilijs Jefimovs, Garijs Agadžanjans, Fēlikss Kudrjavcevs un Anatolijs Sivko.
