Mīla un naids metāllūžņu placī 0
Uz kara takas nostājušies Ķeguma novada Rembates pagasta metāllūžņu uzpirkšanas uzņēmumi “Rembates Metāls” un “Solid Metal”. Asumu konkurencei piedod fakts, ka katru firmu pārstāv bijušie dzīvesbiedri (oficiāli gan vēl nav šķīrušies) Pēteris Grandāns (43) un Maija Grandāne (34).
Uzņēmējdarbību pavada kaislību pilni notikumi, starp kuriem ir likumu pārkāpumi un godprātība, nodevība un uzticēšanās, greizsirdība un paļāvība, atriebība un piedošana, draudi un pretimnākšana, iespējams, pat kopīgi pastrādāts noziegums. Par pēdējo tiesa abiem piespriedusi trīs gadu cietumsodu (M. Grandānei gan nosacīti, spriedums abiem nav stājies spēkā, jo pārsūdzēts).
Daudz kas no abu iesaistīto privātās dzīves paliks aiz kadra, atstāju notikumus raksturojošo, kas arī lielā mērā iezīmē tendences Latvijas metāllūžņu uzpirkšanas tirgū kopumā. Protams, tas būs arī pamācošs stāsts par ģimenes uzņēmējdarbību Latvijas laukos.
No aizsardzības uzbrukumā
“Patiesībā nemaz negribu runāt ar jums, jo arī es neesmu “balta un pūkaina”, domāju, kā jebkurš, kas strādā šajā biznesā… Taču atrodos situācijā, kad mana bijušā dzīvesbiedra darbības apdraud manu un manas ģimenes, mūsu kopējo bērnu eksistenci šeit, Rembatē. Negribu doties nekur projām, jo šeit ir iekoptas mājas, arī biznesā ir ieguldīts ļoti daudz darba un naudas. Sākumā domāju: labi, esam pašķīrušies, visādi gadās, bet turpinām dzīvot un katrs strādāt atsevišķi tālāk. Bet tad bijušais dzīvesbiedrs sāk graut manu uzņēmējdarbību nelikumīgām darbībām, kuru dēļ ciešu ne tikai es, bet arī mūsu septiņus un četrus gadus vecie bērni,” stāsta M. Grandāne.
Te jāpiebilst, ka abu uzņēmumu metāllūžņu uzpirkšanas laukumi atrodas viens otram līdzās pašā Rembates pagasta centrā. Maija Pēterim pārmet, ka viņš metālu pārdevējiem maksājot skaidrā naudā, kas aizliegts, un strādājot bez metāla uzpirkšanas licences (par licenci valstij ik gadu jāmaksā Ls 300), izliekoties, ka metāllūžņus uzpērk kā rezerves daļas. Tas ļaujot Pēterim noteikt vismaz par 20% lielāku cenu. Vēl viņš firmai – juridiskai izkārtnei, kas reāli nedarbojoties, “Ķeguma Metāls”, veikli esot norakstījis 17 000 latu nodokļu parādu. Maija apgalvo, ka viņas “Solid Metal” strādājot godīgi: ja arī esot pārkāpumi, tad formāli grāmatvedībā.
“Pagājušajā vasarā bija nedēļas, kad ik dienu “Rembates Metāls” uz Rīgu aizveda konteineru ar 10 tonnām metāllūžņu, bet es tajā laikā staigāju un garlaikojos. Diemžēl Pēteris nemaksā arī uzturlīdzekļus bērniem, nemaz nerunājot par mūža pabalstu manam tēvam, par ko bijām vienojušies, jo mans tēvs, kurš ir sirds slimnieks, te izveidoja metāllūžņu uzpirkšanas biznesu un es ieliku viņam to rokās.
Pēteris man atklāti pateica, ka tagad manu biznesu iznīcināšot. Par to pārliecinājos, kad sāku izjust Ķeguma pašvaldības policijas kārtībnieka Jurija Matrosova – Pētera drauga un bijušā kolēģa – psiholoģisku teroru. Policists regulāri uzkrītoši lēni brauca garām manam placim, mēģinot saskatīt kādus pārkāpumus, bet pie Pētera ieradās un draudzīgi dzēra kafiju. Kad Pētera uzņēmums neatļauti dedzināja riepas un iedzīvotāji par to sūdzējās, policija bija kūtra, pat vedināja teikt, ka dūmi nāk no mana plača.
Bet kad reiz, dedzinot koksnes atliekas, kas ir atļauts, nejauši aizdegās atkritumu tvertne, policists uzreiz bija klāt, fotografēja, un Vides dienests uzlika 250 latu sodu. Tad vēl pēc Pētera iesnieguma Ogres policijā ierosināja kriminālprocesu par informācijas zagšanu. Nolēmu cīnīties. Par konkurenta nelikumīgajām darbībām informēju Ogres policiju. Kā tas var būt, ka uzņēmums ilgstoši atklāti un rupji pārkāpj likumus, bet, neraugoties uz kontrolējošo iestāžu pārmetumiem, turpina darboties tādā pašā garā tālāk!” teic M. Grandāne.
Grūtības vispirms saista, pēc tam šķir
Maija ar vecākiem uz Rembati no Limbažiem pārcēlās 1999. gadā un iesaistījās metāllūžņu biznesā – gan kā darbinieki. Nopirka un labiekārtoja par privātmāju bijušo kolhoza kantora ēku. 2002. gadā Maija iepazinās ar Pēteri Grandānu, kurš tolaik bija Lielvārdes policijas iecirkņa priekšnieks. Pēc gada abus aizturēja aizdomās par kukuļņemšanu no Lielvārdes azartspēļu nama “Barklajs spēles” – šajā lietā joprojām notiek tiesvedība (ir versija, ka P. Grandāns kā policijas iecirkņa priekšnieks it kā ņēmis naudu, lai pievērtu acis par pārkāpumiem spēļu namā). Maija skaidro, ka sākumā mīlestības vārdā uzņēmusies lielu daļu vainas par noziegumu, lai Pēterim būtu mazāks sods (pirmstiesas izmeklēšanā cietumā viņš nosēdēja astoņus mēnešus), bet tagad tiesā liecina, ka bijusi tikai ierocis mīļotā rokās un nesapratusi, kas notiek. Tieši Maija no azartspēļu nama darbiniekiem pēc Pētera norādījumiem trīs reizes saņēmusi pa 50 latiem. Pēteris tiesā nenoliedz, ka zinājis par naudas saņemšanu, taču noliedz, ka kukuli izspiedis.
Tomēr no darba policijā bija jāaiziet. 2004. gadā abi apprecējušies un uzsākuši kopīgu biznesu, nodibinot uzņēmumu “Rembates Metāls” uz Maijas tēva iestrādņu un pieredzes bāzes.
“Sākumā es Pēterim pilnībā uzticējos. Es atbildēju par darbiem uz vietas, bet Pēteris – par stratēģiju, realizāciju, finansēm, norēķiniem. Pēteris lepojās, ka pirmais Latvijā esot izdomājis shēmu, kā izdevīgāk iepirkt metāllūžņus, noformējot tos par nolietotu tehniku, agregātu mezgliem, rezerves daļām un sadzīves tehniku.
Tas ļāva nepirkt metāllūžņu uzpirkšanas licenci, izvairīties no nodokļiem un maksāt skaidrā naudā. Devām darbu divdesmit cilvēkiem. Godīgi teikšu, ka tāda domu lidojuma kā viņam man nav. Tās mums treknajos gados ļāva tikt pie turības, bet diemžēl arī nogremdēja, kad sākās ekonomiskā krīze un vajadzēja optimizēt uzņēmuma darbību,” skaidro M. Grandāne.
Maija stāsta, ka vienlaikus sākušās problēmas personiskajā dzīvē – viņa pati bijusi gatava arī biznesu zaudēt, lai tikai saglābtu ģimeni. Diemžēl vīrs kļuvis arvien nervozāks, haotiski mēģinājis saglābt biznesu, par ģimeni aizmirsis. Bijuši arī asumi. Vīrs sievu piespiedis aiziet no “Rembates Metāla”, kurā Maija bijusi valdes locekle. 2010. gadā sieviete ar bērniem pārvākusies uz dzīvi pie vecākiem un, pateicoties tēva un viņa drauga atbalstam, izveidojusi “Solid Metal”. Lielākā daļa ģimenes iedzīves palikusi pie vīra. Sākumā Pēteris maksājis uzturlīdzekļus par bērniem, bet kopš pagājušā rudens pārstājis to darīt. Pazuduši arī kontakti ar bērniem. Maijai pamazām izveidojušās attiecības ar citu vīrieti.
Treknajos gados sakāpa galvā
Saruna ar Pēteri Grandānu man vedas grūti. Kad ieminos par viņa biznesa metodēm, tajā skaitā skaidras naudas izmantošanu metāllūžņu iepirkšanā, viņš grib beigt sarunu. Tomēr Pēteris atzīst, ka “Rembates Metāls” esot uz maksātnespējas robežas un, ja kāds bagāts viņa radinieks nepalīdzēšot, viņš bankrotēšot. Metāllūžņu iepirkšanas cenas esot fantastiski augstas, diemžēl konkurence liela un – galvenais – metāllūžņu paliekot arvien mazāk. Piedevām pagājušogad viņam dažādas iestādes sastādījušas ap 20 pārkāpumu protokoliem, daudz iztērējis soda naudās.
Īpaši esot iegāzis kāds Ieņēmumu dienesta Ls 10 000 soda naudas aprēķins par formālu grāmatvedības kļūdu, ko varējusi zināt tikai kādreizējā darbiniece un viņa sieva Maija. Par to, vai arī pārējās pārbaudes uzsūtījusi Maija, viņš negribot domāt: lai arī kā tas būtu, viņš bijušajai dzīvesbiedrei piedodot, jo sieviete tomēr esot viņa bērnu māte.
Dzīvi apgrūtinot arī laulības šķiršanas prāva, kā arī tiesvedība par 4000 latu parādzīmi, ko Maija, ejot no viņa projām, izspiedusi. (Maija gan saka, ka runa ir par 1800 latu dēla dzīvības apdrošināšanas līguma uzkrājumu.) Daļēji tāpēc Pēteris nemaksājot uzturlīdzekļus, bet daļēji tāpēc, ka ir naudas grūtībās. Bet bez naudas Maija bērniem klāt nelaižot. Arī tiesas prāvā kukuļņemšanas lietā, kurā Pēteris savu vainu daļēji atzīst, viņš ir spiests maksāt bargu naudu advokātiem.
Viņš būtu arī gatavs zaudēt biznesu un pamest Latviju. Esot pat nolūkojis darba vietu Piedņestras republikas milicijas struktūrās, kur strādājot kāds vēl padomju Latvijas laiku milicijas priekšnieks.
“Mēs biznesā bijām lielisks pāris: Maijai bija liela pieredze metāllūžņu uzpirkšanas darbā, savukārt man – juridiskā izglītība un darba organizācijas prasme. Starp citu, mūsu mīlestība uzplauka, kad es, operatīvais darbinieks, Maiju savervēju par savu aģenti, kas nodarbojas ar nelegālu metāla uzpirkšanu. Sadarbojoties pieķērām kādas firmas darbiniekus, kas paši savam uzņēmumam bija nozaguši vadus,” atceras P. Grandāns.
“”Rembates Metāls” plauka un zēla – bija pat gads, kad apgrozījām miljonu (oficiālie uzņēmuma dati to neapliecina, kaut gan skaitļi tāpat lieli – pēc “firmas.lv” datiem, “Rembates Metāla” apgrozījums 2007. gadā bija 0,41 miljons, bet 2008. gadā – 0,4 miljoni latu. – A. D.). Godīgi sakot, treknajos gados sakāpa galvā: pirkām dārgus automobiļus, ražošanas telpas, devāmies dārgos ceļojumos uz Seišelu salām, Franču Polinēziju, bet arī valstij nodokļos no 2006. līdz 2011. gadam esam samaksājuši 265 000 latu. Kad uznāca krīze, cīnījāmies, cik varējām. Bet radās likviditātes problēmas. Sieva neizturēja: pārmeta man, ka dzīvojos pa kāršu klubiem, bet pati brauca uz Rīgas naktsklubiem. Tā arī pajuka mūsu dzīve.”
Visi blondi?
“Rembates Metāla” grāmatvede ir Rembates pagasta pārvaldes priekšnieka Jura Pūpola sieva. Priekšnieks gan sevi no kundzes darba strikti norobežo, sakot, ka metālu uzpirkšanas bizness neesot pašvaldības darīšana un viņš no tā maz arī saprotot. Labi esot tas, ka abi uzņēmumi dodot darba vietas, abus kontrolējot policija un kādreiz tajos atrodot arī ko zagtu, piemēram, reiz nočieptas kapara caurules. Kopumā pašvaldībai pret abiem uzņēmumiem nekādu pretenziju neesot, taču, kā savulaik teicis J. Pūpola vectēvs, “visi kaut kur mēs esam blondi…”.
Tuvāk esošā biznesa konkurenta SIA “Latmetāls” Lielvārdes filiāles vadītājs Andis Valters abus Rembates uzņēmumus par konkurentiem neuzskata ne darbības, ne cenu ziņā. Kāda cita Ogres puses metāllūžņu uzņēmuma vadītājs gan apgalvo pretējo: abi rembatnieki bojājot tirgu, jo metālu uzpērkot arī par skaidru naudu un grāmatvedībā izmantojot kreisus dokumentus.
Valsts policijas Ogres iecirkņa priekšnieks Vilnis Naglis par savu bijušo kolēģi P. Grandānu un Rembates abiem uzņēmumiem runā izvairīgi, vien pasakot, ka pret “Rembates Metālu” ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta par metāllūžņu iepirkšanas licences neesamību, bet pret “Solid Metal” – lieta par grāmatvedības pārkāpumiem. Abas lietas vēl tiekot izskatītas.
Kāda cita policijas amatpersona, gan lūdzot neminēt savu vārdu, atzina, ka abas konfliktējošās personas neesot nekādas baltās dūjiņas…
Ķeguma pašvaldības policijas kārtībnieks Jurijs Matrosovs draudzību ar savu bijušo kolēģi P. Grandānu nenoliedz, taču kategoriski neatzīst, ka to izmantotu ļaunprātīgi, turklāt agrāk labas attiecības bijušas arī ar kolēģa sievu Maiju: “Speciāli kašķi nemeklēju. Vienīgi Maijai esmu teicis, ka necietīšu, ka viņa pieņem zagtas mantas. Tādas nonāk visos šādos punktos, arī pie Pētera.” Kad tiek atklātas zagtas mantas, to uzpircējiem esot liecinieku statuss. Kādā veidā tiek fiksēts, ka plačos atrodas zagtas mantas, policists nesaka – tas esot operatīvās izmeklēšanas noslēpums.
Uzziņa Darījumiem jābūt patiesiem Ministru kabineta noteikumi, kas regulē metāllūžņu iepirkšanu, attiecas uz melno un krāsaino metālu izstrādājumiem un to daļām, kas lūzumu, griezumu, nodiluma vai citu iemeslu dēļ nav izmantojami paredzētajam mērķim. Tāpat arī uz lūžņiem, kas radušies, veicot saimniecisko darbību rūpniecībā, būvniecībā, lauksaimniecībā vai citās tautsaimniecības nozarēs, kā arī sadzīvē. Kā žurnālā “Bilance” skaidro Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā. Iepirkt metāllūžņus atļauts tikai tiem komersantiem, kas ir saņēmuši licenci metāllūžņu iepirkšanai. No fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, komersants drīkst iepirkt tikai sadzīvē radušos metāllūžņus – ja fiziskā persona, kura neveic saimniecisko darbību, pārdod lūžņus, kas nav radušies sadzīvē, komersantam par to nekavējoties jāziņo policijai. Šo biznesu regulē pietiekami sarežģīta likumdošana. Tomēr skaidrs ir viens – jebkuriem darījumiem jābūt patiesiem. Nevar jebkuru lūzni iepirkt kā rezerves daļu. Aizliegts norēķināties par metāllūžņiem skaidrā naudā. Jāveic naudas pārskaitījums, par to jāinformē Valsts ieņēmumu dienests, un iepircējam jāiemaksā valsts budžetā 10% no darījuma summas, ja pārdevējs ir privātpersona, bet, ja juridiska persona – tad 21% pievienotās vērtības nodoklis. Ja darījums notiek skaidrā naudā, kas pats par sevi jau ir nelikumīgi, tad tikai teorētiski var pieņemt, ka nodokļi tiek nomaksāti, jo kādai no pusēm tas var būt kaut kādā veidā vajadzīgs. Prakse gan rāda, ka skaidras naudas darījumos tiek izmantota tā saucamā melnā kase un nekādi nodokļi netiek maksāti. |
Viedoklis
Karš starp prātu un jūtām
Kā vērtēt šādu personisko attiecību modeli un uzņēmējdarbību? Komentē juridiskā psiholoģe Veronika Semenkova: “Katrā biznesā darbojas cilvēks, un katram cilvēkam ir emocijas. Darbā mīlēt nav labi, tāpat kā nīst. Jebkuras spēcīgas emocijas vienmēr traucē racionāli domāt, zūd domāšanas un darbības pakāpenība, loģika, spējas analizēt notikumus. Rezultātā risinājumi ir kļūdaini. Pārāk liela uzticība vienam pret otru samazina kritiskās domāšanas līmeni. Ne velti veiksmīgi uzņēmēji parasti ir emocionāli atturīgi. Protams, ir arī izņēmumi, taču jāsaprot, ka jebkam mūsu dzīvē ir lietošanas termiņš. Kad tas beidzas, sākas problēmas un katrs sāk domāt par sevi. Tad rodas negatīvas emocijas: naids, greizsirdība un citas. Biznesā līdz galam nevar uzticēties nevienam. Lomas ir jāsadala. Biznesa partneris nevar būt laulātais draugs. Bizness ir bizness, ģimene ir ģimene. Runājot par konkrēto gadījumu, jāsaprot, ka bijušie operatīvie darbinieki nemēdz būt. Skaidri redzams, ka Pēteris arī biznesā strādā ar operatīvā darbinieka metodēm. Pat Maiju Pēteris atrada un viņā iemīlējās ar operatīvā darbinieka metodēm, kas principā ir slikti, tas ir aizliegts visu valstu operatīvo dienestu praksē. Darbs jau no paša sākuma tika jaukts kopā ar privāto dzīvi. Bet Maija, manuprāt, kaut ko nepasaka līdz galam. Ir lietas, ko viņa ar Pēteri līdz galam nav izrunājusi. Ja reiz viņa ir palīdzējusi savam vīram nelikumībās, kā tagad viņa var strādāt tik kristālskaidri? Sievietei jātiek galā ar savām emocijām. Maijai nepieciešams labs psihologs un uzņēmējdarbības konsultants. Šobrīd notiekošais ir karš starp prātu un jūtām.”
