Mīksto mēbeļu ražotājiem uzrāviens 0
Analizējot tirgu, asociācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Einauss stāsta, ka izskatās – laiks, kad cilvēki, baidoties no krīzes, dzīvoja, cik vien iespējams ekonomiski, beidzies un viena no pirmajām lietām, kas pēc taupības gadiem tiek gādātas no jauna, ir mīkstās mēbeles. Tāpēc mīksto mēbeļu ražotāji SIA “Senči” un SIA “Elīza K” ievērojami kāpinājuši ražošanas jaudu.
SIA “Elīza K” darbinieki šo informāciju apstiprina, taču piebilst, ka pieprasījuma kāpums ir jūtams īpaši gada beigās, taču nekas grandiozs tas neesot. Neesot arī zināms tas, cik ilgi šāda tendence saglabāšoties.
Turklāt mīksto mēbeļu ražošanas apjomi palielinoties arī tāpēc, ka Ķīnā ļoti pieaudzis vietējais patēriņš. Tie, kas sabūvējuši Ķīnā mēbeļu fabrikas, tagad strādājot vietējam – Ķīnas – tirgum. Bet Eiropu piepildot vietējie ražotāji. Un tie, kas nodarbojas ar mēbeļu tirdzniecību, necenšoties vairs mēbeles pirkt Ķīnā, Dienvidāzijā vai Indijā, bet Eiropā. Kaut arī Eiropā mēbeles maksā dārgāk, toties no uzņēmumiem garantēta regulāra piegāde arī mazās partijās, kvalitāte ir laba un nodrošināts arī pēcpārdošanas serviss, kas mēbelēm ir ļoti svarīgi.
Kā labās ziņas asociācijas “Latvijas mēbeles” izpilddirektors An dris Plezers min to, ka Latvijā pēdējā laikā radušies vairāki jauni liekti līmēto mēbeļu ražošanas uzņēmumi un restartētas vairākas izputējušas ražotnes.
Piemēram, SIA “Daiļrade koks” nopirkusi bijušo Sāgas grupas ražotni Tukumā, “Latvijas bērzu” nopircis SIA “Dižozols Plus”, bet dāņu “Kvist” nopirkuši “Laiko” Mālpilī. Latvijā parādījies arī rūpnieciskais dizains – SIA “Rīgas krēslu fabrika” liekti līmētā saplākšņa taburetes ieguvušas prestižu starptautisku dizaina balvu un uzsākta to rūpnieciska ražošana.
Par zināmu stabilitāti liecina arī tas, ka pērn neviens mēbeļu ražotājs nav bankrotējis. An-dris Plezers apgalvo, ka tie mēbeļu ražotāji, kas izturējuši līdz 2009. gadam, ķepurojoties vēl šodien. Ar vērā ņemamām jaudām ir kādi 50 mēbeļu uzņēmumi.
Kā būs tālāk, to mūsu mēbeļnieki mēģināšot noskaidrot starptautiskā mēbeļu izstādē Ķelnē, kas vērsies 14. janvārī. Uzņēmēji no Latvijas plāno ierīkot stendu 50 kvadrātmetru platībā. Bet igauņi izstādīšoties veselos 1000 kvadrātmetros, jo viņiem visus prezentācijas izdevumus vieniem un tiem pašiem uzņēmumiem veselus piecus gadus pēc kārtas apmaksā valsts. Mums tā neesot.
Mēbeļu ražošana, tirdzniecība un patēriņš Latvijā laikā no 2003. līdz 2012. gadam (milj. Ls)
| Gads | Saražots* | Importēts | Eksportēts | Patērēts |
| 2003. | 71,0 | 23,3 | 72,4 | 21,9 |
| 2004. | 90,2 | 27,4 | 79,5 | 38,1 |
| 2005. |
102,6 | 36,6 | 81,4 | 57,8 |
| 2006. |
116,1 | 55,0 | 87,1 | 84,0 |
| 2007. |
122,8 | 75,7 | 80,7 | 117,8 |
| 2008. |
97,3 | 56,0 | 66,1 |
87,2 |
| 2009. |
72,8 | 23,7 | 54,3 | 42,2 |
| 2010. |
73,5 | 28,8 | 58,6 | 43,7 |
| 2011. |
79,2 | 25,6 | 60,6 | 44,2 |
| 2012. (progn.) |
84 | 38 |
70 | 52 |
* Šie ir CSP dati, kas aptver uzņēmumus un uzņēmējsabiedrības, kur rūpnieciskajā ražošanā nodarbināti 20 un vairāk strādājošo vai kā iepriekšējā gada apgrozījums bijis virs 300 tūkst. latu. Eksperti uzskata, ka pie šī rādītāja ir jāpieplusē 10 – 15%, ko saražo mikro un sīkie komersanti, bet kas statistikā netiek uzskaitīti. Tādējādi arī ražotās un faktiski patērētās mēbeles Latvijā ir par šo cipariņu lielākas.
Datu avoti: Centrālā statistikas pārvalde, EM Rūpniecības departaments, ZM Meža departaments, asociācijas “Latvijas koks” un “Latvijas mēbeles”
Fakti Pēc Ekonomikas ministrijas no 2007. līdz 2009. gadam datiem, bankrotējuši kādi 400 uzņēmumi. Šobrīd Latvijā reģistrēti 550 mēbeļu ražotāji, bet no tiem 390 ir tādi, kuros nodarbināti līdz desmit strādājošajiem. |
