Sēdekļa auduma nomaiņa. Pēc sēdekļa izmēriem izgriež vatelīnu. Piegriež jaunu mēbeļaudumu, ņemot vērā vīļu tiesu. Auduma malas ieloka uz iekšu, lai arī sēdekļa otra puse būtu akurāta. Tad audumu uzliek uz sēdekļa, nostiepj un no otras puses pa perimetru akurāti piestiprina ar skavotāju. Lai audums vienmērīgi nostieptos, nevar piestiprināt vienu malu un tad ķerties pie nākamās. Vispirms audumu piefiksē katras malas viduspunktā, tad pakāpeniski virzās uz stūriem. 0
Ja koks ir ciets, ar rokas mēbeļu skavotāju būs grūti tikt galā, tāpēc var izmantot pneimatisko skavotāju vai tapsējamās nagliņas.
Strādājot ar samtu vai velvetu, jāievēro pūkas virziens. Krēsla sēdeklim šādu audumu piegriež tā, lai pūkas virziens būtu uz priekšu, bet krēsla atzveltnei – uz augšu. Tādējādi iegūst tumšāku, piesātinātāku un dziļāku toni.
Antīko mēbeļu apdarē izmanto dekoratīvas aukliņas vai lentītes, ko piestiprina gar sēdekļa un atzveltnes malu, kā arī gar sēdekļa kanti. Tās noslēpj skavas vai nagliņas, kā arī piešķir pabeigtības iespaidu, mēbele izskatās greznāka. Lentītes un aukliņas tagad lielā izvēlē var nopirkt šūšanas piederumu veikalos. Tās parasti pielīmē ar līmpistoli (tādu pašu, ko lieto floristi), bet uz sēdekļa kantes aukliņas pie auduma piešuj ar roku, izmantojot līku adatu. Tad aukliņai jābūt vismaz ar trim vijumiem, lai nav redzams šūšanas diegs.
