Rīgas “Dinamo” – mīksti vai prātīgi? 2
Rīgas “Dinamo” hokejisti pēc 27 aizvadītajām spēlēm KHL rietumu konferencē noslīdējuši pēdējā vietā. Par spīti žēlīgajiem rezultātiem šosezon neviens hokejists nav nometis cimdus, lai izkautos, tādējādi izpaužot neapmierinātību ar zaudējumiem, kā arī sapurinātu komandu.
Agresoru nesodīja
Rīdzinieki šosezon izcīnījuši astoņas uzvaras, tātad vairāk nekā pēc divām trešdaļām spēļu nācies laukumu atstāt nokārtām galvām. Situācijās, kad zaudējumi krājas cits pēc cita, reizēm gluži dabiski ir nomest cimdus un nolaist tvaiku – hokejs ir pateicīgs sporta veids, lai atrastu iespēju, turklāt izvairītos no bargām soda sankcijām, kādas būtu, piemēram, basketbolā vai futbolā. Tomēr nekas tāds nav noticis, tādējādi rodas jautājums – vai mūsējie ir īsti džentlmeņi, kas dzelžaini ievēro spēles disciplīnu, vai tomēr pārāk mīksti un vienaldzīgi? Komandas hokejisti visi kā viens sliecas uz pirmo variantu.
“Man ir pārliecība, ka aiz manis ir komanda, un zinu, ka arī es varu iestāties par partneriem,” teic uzbrucējs Lauris Dārziņš. “Mūsu zaudējumu iemesli ir dažādi, tā nav tikai viena vaina, taču ar kolektīva vienotību nav problēmu.” Runājot par kaušanos, Lauris atzīst, ka jāņem vērā situācija un rezultāts. Vārdu sakot, jābūt prātīgiem, lai nenodarītu kaitējumu komandas interesēm.
Taču, ja hokejā pret tavu komandas biedru nospēlē rupji, patiesi vienotās komandās parasti seko atbildes reakcija. Arī Rīgas “Dinamo” spēlēs bijuši vairāki šādi gadījumi, spilgtākais – Mitišču “Atlant” uzbrucējs Igors Radulovs salauza degunu Andrim Džeriņam. Tomēr agresors palika nesodīts.
“Varbūt tie, kas bija laukumā, domāja, ka nav tik traki, un gaidīja, ka varēs spēlēt vairākumā. Grūti spriest,” saka uzbrucējs Māris Bičevskis, viens no kaujinieciskākajiem Rīgas “Dinamo” spēlētājiem, kurš šo maču vēroja no tribīnēm. Māris atzīst, ka grūti turēties kopā, ja tik bieži zaudē, tomēr viņi cenšas viens otru uzmundrināt.
“Kāds jau pieslidoja Radulovam, bet dažreiz ir tā, ka tiesneši ļoti operatīvi izšķir saķeršanos un netiec klāt,” ķidājot Džeriņa epizodi, piebilst uzbrucējs Juris Upītis. “Ja redzēsim, ka ir rupjība, tad malā nesēdēsim. Mēs esam laba komanda un viens par otru sitamies.”
Sarīkoja jandāliņu
Protams, jāprot zaudēt ar godu, un kaušanās tikai kaušanās pēc arī neliecina par spēcīgu intelektu. Turklāt dūru vicināšana nebūt nav saliedēta kolektīva izpausme, taču Rīgas “Dinamo” vēsturē ir gadījumi, kad zaudējumi netiek pieņemti ar vēsu prātu – KHL debijas sezonā jau pirmajā viesspēļu sērijā rīdzinieku leģionāri Marsels Hosa, Dūvijs Vestkots, Mets Elisons un Ronalds Petrovickis, Novosibirskā zaudējot ar 1:6, mača izskaņā sarīkoja kārtīgu jandāliņu. Nepilnus divus mēnešus vēlāk, iekrītot pirmajā lielajā bedrē un piedzīvojot sesto neveiksmi pēc kārtas, Piņķos pret Ņižņekamskas “Ņeftehimik” sirsnīgi izkāvās Elisons un Marks Hartigans. Nākamās sezonas sākums bija ļoti vājš, un komandas atdzimšana sākās ar Jēkaba Rēdliha dueli pret Maksimu Ribinu emocionālajā mačā, kurā rīdzinieki uzvarēja Sanktpēterburgas “SKA”.
Šajā gadījumā runa ir nevis par dažu hokejistu raksturiem vai nedisciplinētību, bet gan par viņu un komandas noskaņojumu, dodot pozitīvu grūdienu un progresu rezultātos. Iespējams, Rīgas “Dinamo” šīs sezonas komandā nevienu drosmīgo neredzam treneru norādījumu dēļ, par prioritāti izvirzot prātīgu spēli un disciplinētību. “Neatceros nevienu epizodi, kad kaušanās būtu vajadzīga, it īpaši spēlēs, kurās esam iedzinējos. Mazākumā nevar atspēlēties. Ja kautiņi nestu punktus, tad – labprāt. Sezonas beigās neviens neskaitīs kautiņus, iemestos vārtus vai soda minūtes. Galvenais ir punkti un vieta tabulā,” atzīst treneris Ģirts Ankipāns, piebilstot, ka nevar atļauties villošanās dēļ pazaudēt spēlētājus, jo komandas rezervistu sols ir gaužām īss.
Latvijas čempionvienības “Rīga/Prizma” galvenais treneris Ēriks Miļuns arī domā, ka kaušanās nez vai nestu dividendes: “Solidarizēšos ar “Dinamo” treneriem. No malas ir viens redzējums, no iekšpuses – cits. Nav jau tā, ka visu laiku zaudētu bezcerīgi. Reizēm pietrūkst veiksmes, arī komandas komplektācija ir tāda, kāda ir. Nevar teikt, ka komandā valdītu haoss. Nav viegli, ja trīs mēnešus nemaksā algu, arī tagad mēs nezinām, vai viss ir samaksāts. Tas viss spēlētājiem sit pa smadzenēm.”
Rīgas “Dinamo” ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs, runājot par šo tēmu, vērsa uzmanību uz KHL čempionāta reglamentu. Par kaušanos var tikt piespriesta diskvalifikācija līdz trim spēlēm un naudas sods aptuveni līdz 350 eiro.
Lai gan Sanda Ozoliņa glorifikācija jau tāpat ir pietiekami liela, tomēr atkal nākas piesaukt “Dinamo” bijušo kapteini. Diezgan grūti iedomāties, ka viņa laikā zaudējums sekotu zaudējumam, bet hokejisti uz to reaģētu vienaldzīgi. Labs piemērs ir arī Zemgus Girgensona komanda Bufalo “Sabres” – pēdējā vietā NHL kopvērtējumā, bet viena no līderēm kautiņu ziņā.
