Mikrouzņēmumus plāno pakļaut jaunam administratīvam slogam 0
Mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju saimniecisko darbību plāno pakļaut jaunam administratīvam slogam, aģentūrai BNS pavēstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) korporatīvās sociālās atbildības un komunikāciju eksperte Agnese Alksne.
Viņa norādīja, ka, pēc konfederācijas uzskata, nav pieņemams, ka valsts mikrouzņēmuma nodokļa režīmu ieviesa ar vieniem nosacījumiem, kuros nebija piebildes par tā darbību tikai krīzes periodā, bet pēc kāda laika tiek izvirzīti arvien citi nosacījumi, kas nevairo ticību sistēmai, tās ilglaicībai un stabilitātei.
LDDK atbalsta piedāvājumu, ka gadījumos, kad uzņēmums vairs neatbilst mikrouzņēmuma statusam, bet turpina izmantot mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas režīmu, attiecīgā taksācijas perioda apgrozījumam tiks piemērota mikrouzņēmumu nodokļa 20% likme, bet neatbalsta, ka tiek mainīti kritēriji, kādiem jāatbilst mikrouzņēmumam, jo tas neatbilst tiesiskās paļāvības principam, kurš jāievēro, izdarot likuma grozījumus, uzsvēra Alksne
“Nevaram arī piekrist paredzētajai atbildībai, ja uzņēmuma darbinieki nav brīdināti vienu mēnesi iepriekš par nodokļu maksāšanas režīma maiņu. Pienākumu darba devējam maksāt no saviem līdzekļiem var noteikt tikai pēc tam, kad uzņēmums tiešām zaudē mikrouzņēmuma statusu, jo vairs neatbilst kritērijiem. Darba devējs var nonākt situācijā, ka uzņēmumam ir neplānoti darījumi, kuru dēļ uzņēmums var zaudēt statusu, bet darba dēvējam nav iespējams vairs izpildīt nosacījumu par brīdinājumu mēnesi iepriekš. Tā nav ļaunprātīga rīcība, kas būtu jāsoda, tā ir uzņēmuma attīstība un izaugsme, kura būtu jāveicina ar atbilstošiem administratīviem instrumentiem,” sašutumu pauda LDDK pārstāve.
Līdz ar to LDDK aicina deputātus ieklausīties uzņēmēju viedoklī, kas ikdienā pārvalda darījumus, veicot saimniecisko darbību, un var novērtēt likumu izpildi objektīvi. Konfederācijas biedri arī norāda, ka uzņēmumi krīzes periodā ir spējuši saglabāt saimniecisko darbību ar mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu vai arī bez tā, kā arī turpinājuši nodarbināt darbiniekus.
Savukārt LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone atzina, ka, parādoties pirmajiem ekonomiskās izaugsmes asniem, konfederācija redz, ka palielinās publiskā sektora vēlme iekasēt lielākus nodokļus, kā arī cīnīties ar jauniem administratīviem ierobežojumiem pret negodīgu biznesa praksi, kas ir sekas nacionālajai sociālās drošības sistēmas neuzticībai. “Lai atbalstītu mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju pāreju uz parasto nodokļu maksātāju režīmu, ir jādomā par motivējošiem instrumentiem, nevis jāpiemēro represīvas, administratīvas metodes,” uzsvēra Menģelsone.
LDDK arī informēja, ka 2011.gadā kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji reģistrējās 27% no visiem jaunreģistrētajiem nodokļu maksātājiem jeb 38 688, bet 2012.gada pirmajā pusgadā to īpatsvars nedaudz samazinājies – 24 % no visiem jaunreģistrētajiem nodokļu maksātājiem ‒ 19 923. Tas liecina par to, ka uzņēmumi mikrouzņēmumu nodokļu režīmu ir izmantojuši tā galvenajam mērķi – sākt uzņēmējdarbību, norādīja konfederācijā.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka pašlaik Saeimā izskatītie Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumi paredz, ka mikrouzņēmumu nodokļa 20% likme piemērojama gadījumos, kad uzņēmums vairs neatbilst mikrouzņēmuma statusam, bet turpina izmantot mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas režīmu. Šo likmi plānots piemērot attiecīgā taksācijas perioda apgrozījumam.
Saeimas Preses dienestā aģentūru BNS iepriekš informēja, ka izmaiņas likumā ierosinātas, lai novērstu gadījumus, ka uzņēmēji, apzināti slēpjot informāciju par mikrouzņēmuma stāvokli, nepamatoti izmanto labvēlīgo nodokļu režīmu, lai izvairītos no darbaspēka nodokļu nomaksas vispārējā kārtībā vai veidotu nodokļu optimizācijas shēmas.
Paredzēts arī palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi, kā arī mainīt kritērijus, kādiem jāatbilst mikrouzņēmumam. “Mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīms ar vienkāršotu nodokļu nomaksu tika ieviests krīzes laikā un veidots tā, lai būtu kā atspēriena punkts tālākai uzņēmējdarbībai. Visi priekšlikumi, ko šodien [otrdien] noraidījām, paredzēja mainīt pastāvošo sistēmu ‒ gan kritērijus, gan arī palielināt nodokļa likmi un mainīt tā sadales principus,” iepriekš pavēstīja komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.
Tomēr viņš norādīja, ka, pirms būtiski mainīt pastāvošo kārtību, ir nepieciešama diskusija par to, kāda varētu būt iespējamo izmaiņu fiskālā ietekme un kā iecerētā mikrouzņēmumu nodokļa pārdale ietekmētu, piemēram, sociālo budžetu un pašvaldību budžetus. Šādas diskusijas organizēšana uzticēta Nodokļu politikas apakškomisijai.
Grozījumi likumā arī paredz, ka uzņēmums mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu zaudēs pēctaksācijas periodā, ja, precizējot kādu no iepriekšējo taksācijas periodu deklarācijām vai iesniedzot deklarāciju ar nokavējumu, tiek konstatēts, ka pārsniegts kāds no noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz uzņēmuma apgrozījumu, darbinieku skaitu vai darbinieku atlīdzību.
Likumprojekts arī paredz mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja atbildību, ja uzņēmuma darbinieki nav brīdināti par nodokļu maksāšanas režīma maiņu. Darba devējam būs pienākums vienu mēnesi iepriekš informēt darbiniekus, ja paredzams, ka uzņēmums zaudēs mikrouzņēmuma statusu. Savukārt, ja darbinieki nebūs saņēmuši brīdinājumu par iespējamo nodokļu maksāšanas režīma maiņu, darba devējam algas nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbinieku būs jāveic no saviem līdzekļiem.
Plānots, ka Saeima otrajā lasījumā par grozījumiem Mikrouzņēmuma nodokļa likumā lems 28.februārī.
Patlaban mikrouzņēmuma nodokļa likme ir 9% un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu var iegūt, ja uzņēmumā ir nodarbināti ne vairāk kā pieci darbinieki, uzņēmuma apgrozījums gadā nepārsniedz 70 tūkstošus latu un darbinieka alga nepārsniedz 500 latu mēnesī.
