Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem – kādi grozījumi ietverti likumos 0
Ar mikrouzņēmumu nodokli pēdējā laikā iznācis kā ar karstu kartupeli. Ņemot vērā sabiedrības neapmierinātību, likumos tagad ietverti vairāki nozīmīgi grozījumi.
Darbinieks varēs brīvprātīgi papildus veikt sociālās iemaksas par sevi
Tāpat kā agrāk, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem sociālās iemaksas veidosies no uzņēmuma apgrozījuma ieturētā mikrouzņēmumu nodokļa, bet darbinieks pats varēs brīvprātīgi papildus veikt sociālās iemaksas par sevi.
Atgādinām, ka sociāli apdrošināties var arī privāti, slēdzot līgumus ar privātām Latvijas un ārvalsts apdrošināšanas kompānijām par naudas uzkrājumu un nodrošinot sev vecumdienās papildu ienākumus no uzkrātajiem procentiem.
Pagaidām mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu var iegūt jebkuras nozares vai profesijas pārstāvis.
Pienākumi pret darbinieku
Turpmāk mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam, slēdzot darba līgumu, pretendents rakstiski jāinformē, ka darba devējs ir šāda nodokļa maksātājs un ka darbinieka iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek noteiktas no mikrouzņēmuma apgrozījuma, kā arī jāinformē par to, ka mikrouzņēmuma darbiniekam ir tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai. Šo informāciju var ietvert darba līgumā.
Ja nodokļu maksātājs no Jaunā gada vēlas iegūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, par to rakstiski jāinformē savi darbinieki. Tāpat jārīkojas, arī zaudējot šādu statusu. Tas tāpēc, ka darbiniekiem sociālās iemaksas veic no mikrouzņēmuma ieņēmumiem.
Likmes
2017. gadā mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro gadā nodokļa likme ir 12%, bet apgrozījumam virs 7000 eiro – 15%. Likumā ir saglabātas papildlikmes par noteikto kritēriju pārsniegumu.
Algas ierobežojums saglabājas 720 eiro apmērā. Lielāku algu mikrouzņēmumā saņemt nedrīkst, jo tad jāpāriet uz citu statusu. Saglabājas gada beigās maksājamais obligātais nodoklis 50 eiro apmērā. To maksā tad, ja gadā ieņēmumu nav bijis vai nodoklis no tiem bijis mazāks.
Deklarāciju precizēšana
Mikrouzņēmumam ir tiesības ne vairāk kā divas reizes precizēt mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju par pārskata ceturksni – tas jāizdara mēneša laikā pēc deklarācijas iesniegšanas termiņa dienas (ceturkšņa nākamā mēneša 15. datuma). Pēc šā termiņa beigām mikrouzņēmumam ir tiesības iesniegt tikai tādus deklarācijas precizējumus, kas nemaina vai palielina maksājamā nodokļa apmēru.
Nodokļa summai, ko mikrouzņēmums šajā gadījumā papildus iemaksā budžetā, nepiemēro sociālo iemaksu pārrēķinu.
Statuss
Mikrouzņēmuma darbinieks sociāli jāapdrošina, sākot ar dienu, kad viņš ieguvis šo statusu. Darbinieks var brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, reizi mēnesī veicot sociālās iemaksas no brīvi izraudzītas summas, kas nepārsniedz Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu.
Mikrouzņēmumam, kas no 2017. gada 1. janvāra vēlas iegūt vai atgūt (ja statuss nav zaudēts šajā likumā noteiktajos gadījumos) šā nodokļa maksātāja statusu, līdz 2017. gada 31. janvārim jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pieteikums, kurā jāapstiprina nodokļa maksātāja atbilstība Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktajiem kritērijiem.
Atbildība
Likums papildināts ar soda sankcijām par mikrouzņēmumu nodokļa samaksas termiņa kavējumu un apmēra samazināšanu. Proti, nodokļa maksātājam aprēķina nokavējuma naudu 0,05% par katru nokavēto dienu.
Par nodokļu revīzijā (auditā) konstatēto mikrouzņēmumu nodokļa pārkāpumu, kad ir samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs, nodokļu administrācija papildus aprēķina un par labu budžetam piedzen samazināto nodokli un nokavējuma naudu par periodu no konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai un uzliek soda naudu saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.
Par šā nodokļa maksātāja datu atbilstības pārbaudē konstatēto mikrouzņēmumu nodokļa pārkāpumu nodokļu administrācija papildus aprēķina un par labu budžetam piedzen samazināto nodokli un nokavējuma naudu par periodu no konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz lēmumam par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem.
Savukārt par deklarācijas neiesniegšanu vai iesniegšanu, neievērojot likumā noteikto termiņu, nodokļa maksātājam piemēro Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto atbildību.
UZZIŅA
• Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir vairāki ienākumu veidi no kapitāla jeb kapitāla pieauguma, kam piemēro 10–15% likmi. Tāpat zemas likmes ir citiem pasīvajiem ienākumiem. Piemēram, pārdodot mežu, var maksāt 10% nodokli, pirms tam apliekamo ienākumu samazinot par 25%. Ja pieder mežs vai cits kapitāls, algotu darbu var nestrādāt, bet samaksāt 10–15% nodokli un dzīvot no kapitāla pārdošanā iegūtajiem līdzekļiem. Turklāt šādi cilvēki Latvijā nav sociāli apdrošināti, bet ir noslēguši līgumus ar ārvalstu kompānijām par sociālo apdrošināšanu, lai vecumdienās nodrošinātu sev pensiju.
Daži secinājumi
Mikrouzņēmumu nodokļa likuma pārejas noteikumos teikts, ka Ministru kabinetam līdz 2017. gada 1. jūnijam jāiesniedz Saeimai likumprojekti par jauna specializēta vienkāršota nodokļu regulējuma ieviešanu mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, lai aizstātu mikrouzņēmumu nodokļa režīmu. Saistībā ar to daudzi lielāki uzņēmēji pērn spieda savus darbiniekus kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, saglabājot atlīdzību iepriekšējā apmērā, un tad radās problēmas ar sociālo apdrošināšanu, jo mikrouzņēmumu nodoklis bija 9%, taču darba ņēmējam sociālās apdrošināšanas iemaksu likme vispārējos gadījumos ir 34,09%. Ja cilvēks saslima vai aizgāja bērna kopšanas atvaļinājumā, viņš saņēma niecīgu sociālo pabalstu. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji varēja sevi sociāli apdrošināt brīvprātīgi, taču cilvēki šo iespēju neizmantoja.
Tos mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus, kam ir liels apgrozījums (līdz 100 000 eiro gadā), šis jautājums neskar, jo viņi ir sociāli apdrošināti apgrozījuma dēļ un savas dividendes papildus var ieguldīt privātajos apdrošināšanas fondos, lai būtu lielāka pensija. Taču tiem, kuru saimnieciskā darbība un apgrozījums ir neliels, jāsamierinās ar zemām sociālajām garantijām. Mazie uzņēmēji šajā situācijā gan nav vainīgi, jo jebkurš uzņēmējs ir atkarīgs no klienta un tā pieprasījuma.
Pagaidām mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs var pāriet uz vispārējo režīmu un kā SIA maksāt 15% nodokli no peļņas un dalībniekiem 10% no dividendēm, bet kā saimnieciskās darbības veicējs (pašnodarbinātais) maksāt 23% no sava ienākuma. Sociālās iemaksas par darbinieku darba devējs maksā atbilstīgi minimālajai stundas likmei par nostrādāto un uzskaitīto laiku. Savukārt pašnodarbinātais sociālās iemaksas veic, ja viņš mēnesī ir guvis ienākumus. Ja ienākuma nav, sociālās iemaksas neveic. Grāmatvedība gan tik un tā jākārto obligāti.
Citi profesionālās darbības veicēji var izņemt patentu. Pensionāriem ir samazināta patenta maksa, taču invalīdi šo atvieglojumu nedrīkst piemērot.
UZZIŅA
Šogad sociālajā budžetā nonāks 70,4%, bet no 2018. gada 1. janvāra – 80% no mikrouzņēmumu nodokļa.
